LŪCIJA ĶUZĀNE
Skolotāja, rakstniece,
Sēlijas novada kultūras un sabiedriskās dzīves aktīviste.
Apbalvota ar Barikāžu piemiņas medaļu (2000.)
Par sevi Lūcija saka: "Esmu svētdienā (1927.gada 30.oktobrī) dzimusi, tādēļ piederu pie laimīgiem cilvēkiem, kam liktenis piešķir to, kas visvairāk vajadzīgs. Nabadzība bērnībā - iemācīja grūtumā pastāvēt.
Kad tēvs nomira [Lūcijas tēvs Kristaps Mednis dzimis 1878.gadā] man bija 9 gadi. Dzīvojām trūcīgi. Mātei bieži vien nebija naudas, ko iedot, ja man vajadzēja skolai burtnīcu nopirkt vai tinti iegādāties. Ilgojos iegūt kādu lieku burtnīcu, lai rakstītu sev tīkamus darbus. Mācījos vispirms Gricgales, tad Mēmeles pamatskolā. Kara laikā radās iespēja iekļūt Jēkabpils ģimnāzijā.''
Jēkabpils vidusskolu beigusi 1947.g., Rīgas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas nodaļu - 1955.g.
Apprecoties Lūcija Medne kļuva par Lūciju Ķuzāni (1950. g.). . Dzīvo un strādā Jēkabpilī. Bija latviešu valodas un literatūras skolotāja Jēkabpils 1.vidusskolā.
1957. gadā viņa ierosināja pie laikraksta ''Brīvā Daugava'' nodibināt jauno autoru apvienību. Par konsultantu pieaicināja rakstnieku Eduardu Salenieku. Ceļojuma apraksts par Čehoslovākiju bija L. Ķuzānes pirmā publikācija.
Nākošie gadi bija it kā kāpiens pa sudraba trepēm uz augšu: viņas dokumentālos aprakstus publicēja ne tikai rajona avīze, bet arī "Skolotāju Avīze', "Cīņa", "Literatūra un Māksla", žurnāli "Skola un Ģimene", "Karogs". Vairāki darbi ievietoti Mersedes Salnājas sastādītos aprakstu kopkrājumos.
Vēlāk Jēkabpils jauno autoru apvienībā konsultants bija Jānis Niedre, kas mācīja rūpīgi strādāt ar valodu. Darbs deva rezultātu. 1962.gada republikas aprakstu konkursā L.Ķuzāne ieguva 2.vieta. Tas bija pamudinājums. Tu vari, saņemies un ej tālāk!
Pārāvumu radīja 1966. gads, kad skolotāja izteicās, ka nevar gribēt gudrus skolēnus, ja nemāca viņus patstāvīgi domāt, bet tikai prasa atgremot tās frāzes par komunisma uzcelšanu. Sacēlās vētra. "Pareizie" gribēja Lūcijai atņemt tiesības strādāt par skolotāju. Tomēr atradās drošsirdīgi cilvēki, kas uzaicināja turpināt skolotāja gaitas Jēkabpils sovhoztehnikumā.
Pēc 31 skolā nostrādāta gada L.Ķuzāne saprata, ka nevar dzīvi plēst divās daļās tā, lai abas puses būtu vienlīdz vērtīgas. Viņa aizgāja no skolas, saņemot nepilnu pensiju. Arī tagad nežēlojas, ka pensija maza:
"Vai esmu pelnījusi vairāk, kalpojot padomju valstij un veidojot tik vārgu sabiedrību?"
L. Ķuzāne ir Rakstnieku savienības biedre no 1983.gada. Raksta tikai par cilvēkiem, kurus labi iepazinusi. Nebeidzama materiālu vākšana, iepazīšanās ar dzīviem un mirušiem. Viņa izstaigā vietas, pa kurām gājuši viņas darbu dižgari. Paceļ no aizmirstības Sēļu novadā dzīvojošos. Beidzot liela apjoma pētījumu, kas noslēdzas ar grāmatas izdošanu, rakstniecei vienmēr ir sajūta, it kā viņa būtu pabeigusi jaunu fakultāti augstskolā.
Rakstniece saka: "Cik nabadzīga izrādītos mana dzīve, ja es nebūtu sākusi iet šo ceļu - tuvināšanos literatūrai."
Sarakstītas grāmatas par dzimto novadu un tā ļaudīm:
* "Mana Augšzeme stāsta", 1970.g.
* "Zodiaka loks",1975.g.
* "Esmu uzticīgs",1977.g.
* "Laime mani meklē",1989.g.
* "Jūlijs Dievkociņš", 1980.g. - biogrāfisks romāns, par kuru saņemta Rakstnieku savienības prēmija.
* Monogrāfija "Saule mūžam mana" (par Jāni Jaunsudrabiņu), 1986.g.
* Dokumentāls stāsts par Sēļu novada ļaudīm "Annas Pumpures dzīve", 1999.g.
* Romāns "Saules koka meklētājs" (par rakstnieka Jāņa Veseļa dzīvi), 2000.g."
Izveidojusi J. Dievkociņa darbu izlasi "Ak, dibināsim sev dzimteni " (1980.) un J.Jaunsudrabiņa dzejas izlasi "No rudens kalna " (1992.). Abās grāmatās ir viņas priekšvārds.
L .Ķuzāne ir ilggadējā Jēkabpils rajona interešu apvienības "Literāts" vadītāja un jauno autoru konsultante. Jaunajai paaudzei viņa māca saglabāt un krāt tās vērtības, kuras mums atstājusi pagātne. Šodienas vērtības apziņa rodas tikai no mīlestības pret pagātni.
Apbalvota ar Barikāžu piemiņas medaļu Nr.1957.(2000.g.4. 04.).
Izaudzinājusi dēlu Jāni (dzim. 1952.g.). Prieku sagādā mazmeitas Evija un Ilze.
Enerģiju dod ziedu audzēšana savās dzimtajās mājās "Medņos" Aizkraukles rajonā.
Dzīvojot ļoti pieticīgi, visus līdzekļus ieguldījusi, lai redzētu pasauli. Ir bijusi Čehoslovākijā, Ungārijā, Bulgārijā, Rumānijā, Somijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Norvēģijā, Austrijā.
Pēc rakstura ļoti stipra, vīrišķīga, prasīga pret sevi un citiem. Viņas devīze:
"Rakstīt ir akmeņus grauzt,
No ūdeņiem virvi savīt...
Darbs šis mūžam lai slavēts!"
1.attēlā L. Ķuzāne 1980. gadā pie sava bērnu dienu sapņu akmens Gricgalē.
Dzīvīte, dzīvīte, maz tu man solīji, daudz tomēr devi... tā
skan viņas mīļākā dziesma.
2.attēlā: Pasākumā Barikādēm 10 gadi mazpulcēns Juris Ieleja,
Lūcija Ķuzāne, Miervaldis Pormalēns, Aleksandra Anosova (2001. gada 18. janvārī
Jēkabpils Tautas namā).
2001. gada februāris.