SILVIJA KUPRIŠA
sabiedriska un kultūras darbiniece,
Atmodas dalībniece,
apbalvota ar 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Silvija Kupriša (Zujāne) piedzima 1959. gada 16. janvārī
Rugāju pagasta “Oparnieku” ciemā. Šeit kopā ar piecus gadus vecāko māsu Nelliju
apgūtas pirmās iemaņas visos lauku darbos, dziedot ganītas un slauktas govis,
vākti kartupeļi un siens.
Pēc Sudarbes astoņgadīgās skolas pabeigšanas viņa mācības turpina Balvu
vidusskolā, ko pabeidz 1977. gadā. Vēlme studēt Latvijas Valsts universitātes
Žurnālistikas fakultātē nerealizējas, jo neiztur konkursu. Vēlāk - 1981.gadā -
Silvija Kupriša sekmīgi nokārto iestājeksāmenus Lauksaimniecības Akadēmijas
Agronomijas fakultātē, taču saņem atteikumu studijām, jo nestrādā izvēlētajā
specialitātē, turklāt tieši togad kampaņveidīgi (kā tas PSRS laikos bija
ierasts) augstskolā uzņem sovhozu un kolhozu vadītājus, lai viņi iegūtu
atbilstošu izglītības dokumentu.
Apstāties pusceļā S.Kupriša nevēlas, un viņa atkal kārto eksāmenus, lai
neklātienē mācītos Latvijas Republikāniskajā lauksaimniecības tehnikumā.
1985.gadā iegūst agronomes specialitāti. Vēl vēlāk - 1995. gadā - papildina
zināšanas kursos, apgūstot universālgrāmatveža programmu. No 2003. - 2007. gadam
studē Daugavpils Universitātē, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu
psiholoģijā.
Silvijai Kuprišai raksturīgs enerģiskums un augsta pienākuma apziņa,
daudzpusīgās intereses liek meklēt arvien ko jaunu. Viņas aktivitāte tiek
pamanīta, un tādēļ neizpaliek arī darbība tā laika organizācijās: viņa vada
kolhoza “Sarkanais partizāns” komjauniešu pirmorganizāciju (darbs tiek labi
novērtēts: balva - Ceļojošais sarkanais karogs).
Darba gaitās Silvija Kupriša ir gan kluba vadītāja Balvu ciemā, gan kasiere
Cesvaines kūdras fabrikā, kurp kopā ar ģimeni 1979.gadā aizceļo dzīvokļa
meklējumos. Visās darbavietās pamanīts tiek arī S.Kuprišas glītais rokraksts:
viņai ir nācies noformēt stendus, plakātus, afišas, paziņojumus, ielūgumus,
apsveikumus un pat sēru lentas.
Atgriežoties Balvu rajonā, no 1984.-1987. gadam strādā par sēklkopības agronomi
kolhozā “Sarkanais partizāns”, bet no1987.-1989. gadam - kā drošības tehnikas
inženiere Balvu rajona patērētāju biedrības IPPTA. Viņa arī vada Balvu rajona
patērētāju biedrības IPPTA kompartijas pirmorganizāciju, līdz tā politisko
pārmaiņu dēļ deviņdesmitajos gados izbeidz savu pastāvēšanu. Balvos 1990.gadā kā
pārejas posmā Silvija Kupriša kopā ar grupu kompartijas biedru nodibina
Neatkarīgās Komunistiskās partijas Balvu nodaļu un noliek PSKP biedra karti.
1988. gadā, kad formējas Balvu rajona Tautas frontes nodaļa, Silvija uzreiz
iekļaujas tās darbā, kļūstot par LTF Balvu rajona nodaļas Domes locekli un
uzņemas vadīt Sociālā taisnīguma komisiju. Šī tautfrontiešu komisija dažādu
preču deficīta apstākļos (tolaik preču trūkuma dēļ visā PSRS tika ieviesta
talonu sistēma – cukuram, degvīnam u.c. precēm) kontrolē talonu taisnīgu sadali,
palīdz cilvēkiem risināt dažādas sasāpējušas problēmas.
Politiskās pārmaiņas valstī rada jaunas iespējas - izveidojas Latvijas
Lauksaimnieku savienības Balvu biedrība, par kuras sekretāri - lietvedi 1989.
gadā uzaicina strādāt Silviju Kuprišu. Šīs organizācijas birojs atrodas Brīvības
ielā 45a., vienā telpā ar LTF Balvu rajona nodaļu, un tā viņa dara visu
iespējamo abu organizāciju labad. Visaktīvākais laiks ir tieši Barikāžu dienās,
kad notikumi risinās ļoti strauji un kopā ar pārējiem tautfrontiešiem - Baibu
Voiku (tagad jau mirusi) un Vili Bukšu - nākas
pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī koordinēt Balvu rajona LTF aktīvistu
braucienus uz Rīgas barikādēm.
1989.gada 10.decembrī notiek vietējo deputātu padomju vēlēšanas. Un ar 1990.gada
12.janvāri Silvija Kupriša kļūst par Balvu pilsētas 39. vēlēšanu apgabala
deputāti. Vienlaikus ir arī Dzīvokļu komisijas priekšsēdētāja. Šis darbs prasa
daudz laika un spēka, jo valstī notiekošās pārmaiņas diktē jaunus noteikumus gan
dzīvojamo telpu sadalē, gan pašvaldības darbā kopumā. Latvijā sākas arī
lauksaimniecības zemju privatizācija un, tā kā Silvijas Kuprišas sirdij tuvs ir
darbs lauksaimniecībā, 1990. gadā viņa izveido zemnieku saimniecību “Cerības”.
Atbilstoši agronomes darba pieredzei, viņa strādā kopā ar ģimeni - iekopj
laukus, sēj gan graudaugus, gan pāris gadu laikā paspēj izaudzēt arī baltziedu
linus. Paralēli, līdz štatu samazināšanai 1995. gadā, viņa strādā arī par
speciālisti jaunizveidotajā Balvu rajona Valsts dienesta pārvaldē.
Bezdarbnieces statuss liek Silvijai Kuprišai atkal pilnveidot prasmes, mācīties
un meklēt: viņa strādā par grāmatvedi, paralēli tam izveido atpūtas un tūrisma
preču nomu, ir dažādu kultūras pasākumu menedžere, koordinatore partijā
“Saimnieks”; neilgi arī pieņem ogas, ir Degvielas uzpildes stacijas operatore un
apdrošināšanas aģente. Par ļoti interesantu pieredzi sešu gadu garumā viņa
uzskata intervētājas darbu Baltijas Datu namā. Pašlaik Silvijas Kuprišas
pamatdarbs ir kultūras pasākumu organizatore Viļakas kultūras namā.
Neapsīkst arī Silvijas Kuprišas sabiedriskās aktivitātes. Kad bijušie
tautfrontieši - Vilis Bukšs, Leontijs Vizulis un Jānis Džigurs - nāk ar
iniciatīvu, veidot domubiedru nevalstisku organizāciju, Silvija aktīvi dodas
palīgā, un 2000. gadā viņu ievēl par 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības
Balvu kluba “Vairogs” priekšsēdētāju, 2001. gadā – arī par 1991. gada Barikāžu
dalībnieku biedrības valdes locekli. Darbība valdē viņai dod iespēju piedalīties
lēmumu pieņemšanā, uzturēt saikni starp Balvu klubu un Rīgu, saņemt nepieciešamo
informāciju un palīdzību. Kā valdes loceklei pieņemšanās tuvāk iepazīts ir
Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas ekspriekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre, Rīgas mēri Jānis Birks un Aivars Aksenoks, kā arī Briseles ceļojuma laikā
- Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere.
Silvija Kupriša kopā ar kluba “Vairogs” biedriem organizē un vada vairākus
patriotiska rakstura pasākumus: iedzīvotāju atklātu politisku diskusiju “Par
tiesisku un demokrātisku valsti” 2000. gada 4. maijā Balvu Kultūras un atpūtas
centrā, Balvu rajona Barikāžu dalībnieku apbalvošanu 2001. un 2002. gadā,
Barikāžu dienu 10 un 15 gadu svinības, LTF Balvu rajona nodaļas 15 un 20 gadu
svinības, veic materiālu atlasi un apstrādi izdevumam “Barikādes. Latvijas
mīlestības grāmata” (šeit ievietoti V. Bukša, L. Vizuļa, I. Koliņa, Z. Berķa
raksti). Vairāku gadu garumā Silvija Kupriša kopā ar kluba biedriem apzin
Barikāžu dalībniekus Balvu rajonā, iesaka apbalvošanai ar 1991.gada Barikāžu
dalībnieku Piemiņas zīmi, pieraksta viņu atmiņas un veido notikumu hronoloģiju.
Apbalvota ar 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
2006.gadā, sadarbībā ar Balvu novada muzeja direktori Ivetu Supi, informācija
tiek apkopota CD formātā, un šobrīd ir pieejama visos rajona muzejos un
bibliotēkās. Barikāžu atceres dienās janvārī klubiņa biedri dodas uz rajona
skolām, lai dalītos tā laika atmiņās un pieredzē, ar savu piemēru veicinātu
Latvijas jaunajos pilsoņos patriotisma jūtas. 2008. gadā Silvija Kupriša
apbalvota ar Balvu pilsētas Domes Atzinības rakstu.
Silvijai Kuprišai ļoti patīk dziedāt: viņas soprāns ir pievienojies gan kora
“Austrums”, gan Balvu skolotāju kora, gan dažādu vokālo ansambļu skanējumam.
Pašlaik viņa ar prieku dzied Viļakas kultūras nama vokālajā ansamblī “Cansone”,
kā arī reizēm muzicē kopā ar vīru Ivaru, kurš ir atzīts ģitārspēles meistars.
Silvijai Kuprišai ir divi nu jau pieauguši bērni: meita Ginta un dēls Ritvars,
aug trīs mīļi mazbērni - Una, Raivis un Dins.
Silvijai Kuprišai arī brīvajā laikā tuvāks ir aktīvs dzīvesveids: divatā ar
dzīvesbiedru atjauno un iekopj māju un tās apkārtni Viļakā, labprāt peldas
Viļakas ezera tīrajos ūdeņos, brauc ar katamarānu, velosipēdu, slēpēm, noskrien
kādu krosiņu un dažkārt piedalās arī sacensībās. Mierīgākos brīžos S. Kupriša
labprāt lasa – mīļākās tēmas ir psiholoģija, filosofija un kultūra.
2009.gada novembris
Balvu Valsts ģimnāzija
Sagatavoja: Māra Kairiša, 10b. klase
Konsultante: vēstures skolotāja Irēna Šaicāne
Ievietots ar PBLA atbalstu