ĢIRTS KRŪMIŅŠ

Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

inženierzinātņu doktors,
rūpniecības un valsts darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
(2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1941. g. 20. janvārī Rīgā finansu ierēdnes un "Arsenāla" ceha meistara ģimenē. Tēvs mobilizēts vācu armijā, saņemts gūstā Beļģijā un pēc kara dzīvojis Londonā.

Beidzis Rīgas Elektromehānisko tehnikumu (1962. g.) un RPI Elektroenerģijas fakultāti (1969. g.). Aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju Ļeņingradas zinātniski pētnieciskajā akumulatoru institūtā (1980. g.). RTU Habilitācijas padome viņam piešķirusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (1992. g.).
Pēc pamatskolas beigšanas 14 gadu vecumā sācis darba gaitas par elektriķa mācekli būvkantorī, pēc tam strādājis par atslēdznieku - elektriķi Trolejbusu parkā, elektroceha meistaru un mērinstrumentu laboratorijas vadītāju Zasulauka lokomotīvju depo. No 1966. gada strādājis par vecāko inženieri - laboratorijas vadītāju PSRS Vagonbūves institūta Rīgas filiālē un vēlāk par Baltijas dzelzceļa akumulatoru laboratorijas vadītāju. Vienlaikus sācis zinātnisko darbu, pētot lielas jaudas augstsprieguma dzelzs - niķeļa akumulatoru bateriju termodinamiskos procesus un modelējot to ekspluatācijas režīmus elektriskajiem vilcieniem un lokomotīvēm ar kombinēto barošanu. No 1982. gada strādājis par mikroautobusu rūpnīcas "RAF" elektromobiļu laboratorijas vadītāju.

Tautas frontes dibināšanas laikā (1988. g.) izveidojis "RAF" Zinātniski tehniskā centra LTF grupu, demonstratīvi izstājies no PSKP. Kopā ar domubiedriem 1988. g. 18. novembri
uz "RAF" jumta pacēlis Latvijas karogu, par ko nelikumīgi atlaists no darba (tajā viņu atjaunojusi tiesa 1990. gada pavasarī). Bijis visu LTF kongresu delegāts.

1990. gadā ievēlēts AP, kur vadījis Rūpniecības komisiju un bijis AP Prezidija loceklis. Piedalījies daudzu likumu izstrādāšanā par rūpniecību, privatizāciju un valsts akciju sabiedrību izveidi, bijis viens no frakcijas "Satversme" vadītājiem. Pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās 1993. gadā īslaicīgi strādājis par Satiksmes ministrijas Ekonomikas nodaļas vadītāju, tad līdz 1996. gadam - Ārlietu ministrijā dažādos amatos, pašlaik strādā Latvijas Attīstības aģentūrā par Stratēģiskas nozīmes preču eksporta un importa kontroles departamenta direktora vietnieku.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Precējies. Sieva Māra - ārste stomatoloģe. Dzīvo Zvejniekciemā, aprūpē personīgo māju un dārzu, audzina mazbērnus. Turpina pildīt vecākā zemessarga pienākumus 19. bataljonā. Politikā nepiedalās, uzskata, ka nav vairs cieņā Atmodas laika ideāli, par kuriem cīnījās tauta un tās vēlētā Augstākā Padome.

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts