PĒTERIS KRŪGAĻAUŽS
Agronoms, zemnieku saimniecības
īpašnieks,
prēmijas “Sējējs” laureāts
Atmodas laikā aktīvs politiskais darbinieks, deputāts
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991.gada
barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Dzimis 1953. gada 15. jūlijā Madonas rajona Varakļānos, zemnieku ģimenē. Vecāki:
Jānis un Emīlija Krūgaļauži, ģimenē bez Pētera bija arī māsas, Margarita un
Alīda. Māte nomira ļoti agri, tēvs apprecējās otrreiz. Pēteri uzaudzināja audžu
māte Veronika Krūgaļauža, jo tēvs nomira, kad Pēterim bija 6 gadi. Māsas dzīvo
Madonas rajona Varakļānos.
No
1960. līdz 1968. gadam mācījies Varakļānu vidusskolā. Skolas laikā visvairāk
interesēja ģeogrāfija, vēsture un matemātika. Patika nodarboties ar sportu. Kopā
ar klases biedriem un kaimiņiem spēlēja futbolu un citas sporta spēles, tā
nebija laika kaitīgiem ieradumiem. Pēterim bija jāpalīdz savai audžumātei
daudzos lauku darbos. Lauksaimniecība viņam iepatikās, un pēc Varakļānu
vidusskolas 8. klases absolvēšanas devās uz Malnavas lauksaimniecības tehnikumu,
kur apguva agronomijas pamatus. 1972. gadā absolvē tehnikumu kā agronoms.
Darba gaitas uzsāka Madonas raj. Liezēres pagasta padomju saimniecībā “Liezēre”.
Tur strādāja no 1972. līdz 1990. gadam. Sākumā strādāja par iecirkņa
priekšnieku, tad agronomu, bet vēlāk par saimniecības direktoru. Šajā laikā
turpina arī izglītoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kuru 1980. gadā
absolvēja un ieguva agronoma diplomu.
Atmodas
laikā viņš uzsāka aktīvu politisko darbību, propagandējot privātīpašumu
saimniekošanas veida pārākumu par kopsaimniecības sistēmu. 1989. gadā aktīvi
iesaistās Madonas rajona Latvijas Tautas frontes nodaļas darbībā. Pēteris
Krūgaļaužs bija viens no Breša zemnieku kustības aizsācējiem. Liezēres pagastā
veidoja un attīstīja zemnieku saimniecības. Iesniedza priekšlikumus valdībai, kā
šo saimniekošanas veidu nostiprināt Latvijas likumdošanā. Rīkoja pieredzes
apmaiņas seminārus (Breša zemnieku kustība beidza pastāvēt līdz ar likuma - par
kolhozu un padomju saimniecību privatizāciju). Kopā ar Madonas nodaļas vadību
izstrādāja priekšlikumus un praktiski realizēja Tautas frontes vadības rīkojumu
izpildi Madonas rajonā. No LTF izvirzīts par deputātu kandidātu Latvijas
Republikas Augstākās Padomes deputātu vēlēšanām. Vēlēšanu kampaņā viņam
palīdzību sniedza “Lauku Avīze” ar tās galveno redaktoru Voldemāru Krustiņu.
1990.
gadā Pēteri Krūgaļaužu ievēl Augstākajā Padomā un Latvijas Republikas Pilsoņu
kongresā un tā izveidotajā Latvijas Komitejā. 1990. gada 4. maijā Augstākajā
Padomē viņš nobalsoja par Neatkarības deklarāciju. 1991. gada janvārī aktīvi
piedalijās tautas manifestācijā Krastmalā, nosodot asiņainos notikumus Viļņā.
Savā uzrunā aicināja lauku ļaudis atbalstīt Latvijas Tautas fronti un Augstākās
padomes aicinājumu rīkot barikādes un aizstāvēt Latvijas svarīgākās iestādes.
Kopā ar citiem deputātiem uzmundrināja barikāžu aizstāvjus – skaidroja politisko
situāciju, palīdzēja risināt sadzīves problēmas. Šajā laikā izjuta to, cik tauta
bija vienota, pašaizliedzīga, ka tā nebaidījās no krievu armijas.
Augstākās Padomes laikā darbojies Lauksaimniecības komisijā. Piedalījies likumu
sagatavošanā un pieņemšanā (Zemes grāmatu likums; likumi par lauksaimniecības
uzņēmumu un zemnieku kolhozu privatizāciju; par kooperatīvajām sabiedrībām; par
lauku apvidu zemi). Piedalījies Latvijas Zemnieku partijas atjaunošanas darbā.
1991. gada 16. februārī vadīja partijas atjaunošanas kongresa darbu. Bija
partijas otrais sekretārs. Darbojās Zemnieku saeimā no 1996. gada.
1992. gadā iestājās studentu korporācijā “Talavija”. Korporācijā P. Krūgaļauža
krusttēvs bija Helmuts Meierovics. Piedalījās saietos, sniedza priekšlasījumus
par Latvijas agrārās attīstības iespējām un citām Latvijas valstij svarīgām
tēmām. 1993. gadā, beidzoties Augstākās Padomes deputātu pilnvaru laikam, P.
Krūkaļaužs aizgāja no aktīvās politiskās dzīves.
Atgriezies Liezēres pagastā, izveidoja zemnieku saimniecību “Rasas”. Par
nopelniem lauksaimniecības un ražošanas attīstībā 1996. gadā apbalvots ar
“Sējēja” prēmiju.
Kopš
1995. gada 30. marta strādā par a/s “Unibanka” Madonas filiāles pārvaldnieku. No
politiskām aktivitātēm atturas. Atbalsta uzņēmējdarbību, sportu, izglītību un
veselības aprūpi Madonas rajonā.
Pašlaik dzīvo Madonas raj. Liezēres pag. “Rasās”. Ģimenē ir trīs bērni - Renārs,
Kristīne un Nauris. P. Krūgaļauža princips: “Nezaudēt optimismu! Problēmas ir
tādēļ, lai tās risinātu!”
2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par darbību Latvijas
neatkarības atjaunošanā. Par darbību barikāžu cīņās apbalvots ar 1991.gada
barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
P. Krūgaļauža m. tel. 9108652
Attēli:
1. Saņemot Triju Zvaigžņu ordeni, kopā ar kolēģiem, bijušajiem deputātiem
(2000).
2. 1995. gadā Zemnieku Saeimā, kopā ar G. Bērziņu.
3. 2002. gada Ziemassvētkos kopā ar ģimeni un radiniekiem.
4. Kopā ar LLU rektoru V. Strīķi, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni.
P.Krūgaļauža rakstītā 2000.gadā autobiogrāfija
2004.gada aprīlī
Madonas Valsts ģimnāzija
Sagatavoja 10.c klases skolnieki Nauris Krūgaļaužs, Dmitrijs Solovjovs
Projekta vadītāja Ilga Gailuma
LIIS izstrādne