IVARS KRASTIŅŠ

Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

ārsts, mācību spēks,
sabiedrisks un valsts darbinieks.
Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999.g.),
III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1955. g. 10. janvārī Rīgā medicīnas māsas un pianista ģimenē. Beidzis RMI Ārstniecības fakultāti (1979. g.), specializējies anestezioloģijā un reanimatoloģijā.

Studiju laikā strādājis Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijā par sanitāru un P. Stradiņa slimnīcas reanimācijas nodaļā par medmāsu, pēc studijām strādājis par ārstu P. Stradiņa slimnīcas reanimācijas nodaļā (1979-1984), pēc tam par pasniedzēju Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ķirurģijas katedrā (1984-1986) un Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedrā (1986-1990).
Kopā ar domubiedriem atjaunojis Latvijas Ārstu biedrības darbu un bijis tās pirmais prezidents (1988-1990).

1990. gadā ievēlēts Latvijas PSR AP, bijis Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētājs, AP Prezidija loceklis (1990-1992).
Pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās no 1993. gada strādājis vairākās farmaceitiskās firmās.
Kopš 1990. gada aktīvi sadarbojas ar vācu organizāciju Johanniter-Unfall-Hilfe humānās palīdzības jomā, bijis viens no labdarības organizācijas "Svētā Jāņa Palīdzība" dibinātājiem, kopš 1993. g. - šīs organizācijas prezidents.
Studiju gados spēlējis Rīgas Medicīnas institūta grupā Vox interna, 80. gados aktīvi darbojies kā dīdžejs Poligrāfiķu kluba diskotēkā, pēc tam radio SWH.
Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999. g.), III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Precējies, sieva Baiba - pedagoģe Rīgas Doma kora skolā, bērni - Lelde, Marta un Matīss. Bezpartejisks.

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts