LOLITA KOZLOVSKA
Tūrisma nozares darbiniece, žurnāliste;
piedalījusies pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā;
Atmodas laikā laikraksta ‘’Daugavpils Vēstnesis’’ korespondente
Lolita Kozlovska (Švede) dzimusi 1969. gada 20.decembrī
Daugavpilī. Māte Albīna Švede nāk no Kalupes
puses, bija medicīnas darbiniece, tagad pensionāre, bet tēvs Jānis Švede, nāk no
Višķu pagasta, bijis Višķu sovhoztehnikuma darbinieks, tagad pensionārs. Lolitai
ir vecākā māsa Ināra, viņa dzīvo Rīgā. 1992.gadā L.Kozlovska apprecējās ar
Eināru Kozlovski, un viņiem ir 4 bērni, vecākās meitas Beāte un Katrīna mācās
Daugavpils Universitātē. Jaunākā Jacinta mācās Špoģu vidusskolas 11.klasē, bet
dēls Jānis – 5.klasē.
1976. gadā Lolita sāka mācīties Ambeļu astoņgadīgajā skolā, tad 1978.gadā
turpināja mācības Špoģu vidusskolā, kuru absolvēja 1987.gadā. No 1987. Līdz
1993.gadam mācījās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas
nodaļā. 2004. – 2007.gadā Lolita mācījās Vidzemes Augstskolā, kur ieguva tūrisma
uzņēmuma vadītāja kvalifikāciju un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
Pirmā darbavieta Lolitai bija Višķu ciema bibliotēka (1987.-1989.g.), kur viņa
strādāja par bibliotekāri. No 1989. līdz 1990.gadam Lolita strādāja Špoģu
vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Tad sekoja darbs
laikrakstā ”Daugavpils Vēstnesis”, kurā viņa bija korespondente un atbildīgā
sekretāre (1990. - 1992.g.). Pēc tam Lolita strādāja SIA ”Daugavpils sadarbība”
par sekretāri un koordinatori (1992. – 1993.). Astoņus gadus nostrādāja par
laikraksta ‘’Lauku Avīze’’ korespondenti. Lolita bija arī žurnāla ”Latgale”
redaktore (2000. – 2002.g.), kā arī SIA ‘’Antaris’’ sabiedrisko attiecību un
tirgzinību speciāliste (2002. – 2004.). No 2004.gada līdz šim brīdim viņa strādā
Daugavpils novada Tūrisma informācijas centrā un ir tā valdes locekle .
Projekti, kuros Lolita Kozlovska piedalījās:
• 2002. gada aprīlis – oktobris Latviešu valodas apguves valsts programmas un
Kanādas vēstniecības projekts „Bilingvālā starpskolu žurnāla “Tilts” izdošana” –
redaktore.
• 2004.g. decembris – 2006.g. februāris INTERREG IIIB programmas projekts
„Pārrobežu sadarbības veicināšana starp Daugavpili (Latvija) un Zarasiem
(Lietuva), attīstot tūrismu” – eksperte.
• 2005.g. maijs – 2006.g. jūlijs INTERREG IIIA programmas projekts „Iepazīsti
Ezeru zemi” – koordinatore.
• 2005. gads - Valsts Kultūrkapitāla fonda projekts „Ceļvedis pa Daugavpils
cietokšņa vēstures takām” latviešu, angļu un vācu valodā (tirāža 6000) –
projekta vadītāja un ceļveža sastādītāja.
• 2005. gads – PHARE CBC 2002 programmas projekts „Latgales interaktīvais
komunikāciju portāls” – vadības komitejas locekle.
• 2006. gada aprīlis-maijs - PHARE programmas projekts „Slavic Pie” – lektore.
• 2009. gads. Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. – 2013.
gadam projekts “Joint Water-Based Tourism Offering in Latgale Region and Utena”
– koordinatore Daugavpils pilsētā, Daugavpils un Ilūkstes novadā.
Nozīmīgākās publikācijas:
• 1998. - 1999. Zemkopības ministrijas un A/S „Lauku Avīze” izdevuma „Vai jūs
viņus pazīstat. Latvijas lauki, meži un to apsaimniekotāji (1997/98. un 1998/99.
g. laidiens) līdzautore.
• 2007. A/S „Lauku Avīze” izdevniecības izdevuma „Apceļo Latviju. Latgale”
autore (64 lpp., tirāža 16 000).
• 2008. A/S „Latvijas Avīze” ” izdevniecības izdevuma „Apceļo Baltiju. Lietuva”
līdzautore (64 lpp., tirāža 16 000).
• 2009. A/S „Latvijas Avīze” izdevniecības izdevuma „Nedēļas nogale Lietuvā”
līdzautore (64 lpp., tirāža 16 000).
Atskatoties
uz Atmodas laika notikumiem, Lolita kā nozīmīgāko Daugavpilī uzsver laikraksta
„Daugavpils Vēstnesis” ( red. V.Pupics) izdošanu 1990. gadā - pēc 50 gadiem
pilsētā tika atjaunota avīze latviešu valodā, kurā Lolitai bija iespējams
strādāt, un šo izdevību viņa izmantoja. Vērtīgākais bija tas, ka tiešām bija
sākusies Atmoda un cilvēkos modās interese par vēsturi, kultūru un izcilām
personībām, kas visus šos 50 gadus laikrakstu slejās bija aizliegta tēma, tāpēc
L.Kozlovska pievērsās tieši šīm tēmām.
Laiks, kad Lolita strādāja ‘’Daugavpils Vēstnesī’’, bija ļoti interesants, jo
bija iespēja tikties ar cilvēkiem, kuri stāstīja par pirmskara Latvijas dzīvi.
1940. gada jūnijā Daugavpils bija tā pilsēta, kurā norisinājās neatkarīgās
Latvijas pēdējie dziesmu svētki. Cilvēki gaidīja ierodamie valsts prezidentu
Kārli Ulmani, bet viņš neieradās, vien Latvijas radio bija iespēja dzirdēt
liktenīgos vārdus : ‘’Jūs palieciet savās vietās, es palikšu savā.’’ Paralēli
dziesmu svētkiem notika konkurss par skaistāko tautas tērpu, kurā par
viskrāšņāko tērpu tika atzīts Abrenes tautastērps. Kad dziesmu svētku koncerts
beidzās, visi dalībnieki trīs reizes nodziedāja Latvijas himnu ‘’Dievs, svētī
Latviju! ’’, un dziesmu svētku vadītāja izteiktie vārdi ‘’Uz tikšanos nākamajos
svētkos’’ skanēja nedroši, un neviens tam arī vairs neticēja: kad cilvēki devās
uz mājām, viņiem pretī jau dārdēja PSRS tanku kāpurķēdes. 1990.gadā Daugavpilī
tika rīkoti dziesmu svētki, kuri bija veltīti 1940. gada dziesmu svētku 50 gadu
atcerei. Gatavojot publikācijas, Lolitai bija iespēja tikties ar cilvēkiem, kuri
piedalījās 1940.gada dziesmu svētkos, un uzklausīt viņu atmiņas. Gadījās pat tā,
ka viņai tika uzdāvināta šo dziesmu svētku nozīmīte, kura tiek glabāta kā liels
dārgums.
Darba pienākumos bija jāpiedalās mītiņos, kurus rīkoja Interfronte, kas bija
naidīgi noskaņota pret Latvijas neatkarības ideju. Ļoti bieži gadījās saskarties
ar atklāti negatīvu un asu attieksmi, tāpēc reizēm pēc publikācijām sekoja
nepamatota kritika no partijas komitejas. Lolita uz to reaģēja vīpsnājoši, jo
zināja, ka tā ir brūkošas sistēmas amatpersonu agonija. Un, ja mēs skatāmies šā
laika griezumā, tad ir ļoti sāpīgi un nepiedodami, ka tie cilvēki, kuri Atmodas
laikā bija pret neatkarīgu valsti, līdz pēdējam brīdim bija komunistiskās
partijas biedri un ieņēma vadošus amatus, tagad kļuvuši par dedzīgiem Latvijas
patriotiem, veido Latvijas sabiedrības turīgāko slāni, ir deputāti un
amatpersonas valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī privātstruktūrās.
Par Atmodu mūsdienu skatījumā Lolita Kozlovska izsakās šādi : ‘’Ideja bija
cēla un vajadzīga, taču, kā vēlāk atklājās, Atmodas kustību ietekmēja arī PSKP
Centrālā komiteja un Valsts Drošības komiteja. Daudzi cilvēki darbojās idejas
vārdā, taču citi, iekļuvuši vadošajos amatos, sāka veidot savu karjeru un vairot
savu materiālo labklājību uz valsts rēķina. Tādējādi mēs dzīvojam sabiedrībā,
kura ir krasi noslāņojusies – ir ļoti bagāti un ļoti nabadzīgi cilvēki, un
atšķirībā no attīstītājām Eiropas valstīm mums nav pārtikuša vidusslāņa.’’
Attēli :
1. Lolita Kozlovska 2008.gada vasarā izbraucienā uz Palangu, Lietuvā.
2. Lolita ar vīru Eināru Krusta kalnā, Lietuvā.
2009.gada novembris
Špoģu vidusskola
Sagatavoja 11.c klases skolniece Jacinta Kozlovska
Konsultante – skolotāja Valentīna Ivanova
Ievietots ar Tautas frontes muzeja atbalstu