LOLITA KOZLOVSKA

Tūrisma nozares darbiniece, žurnāliste;
piedalījusies pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā;
Atmodas laikā laikraksta ‘’Daugavpils Vēstnesis’’ korespondente

Lolita Kozlovska (Švede) dzimusi 1969. gada 20.decembrī Daugavpilī. Māte Albīna Švede nāk no Kalupes puses, bija medicīnas darbiniece, tagad pensionāre, bet tēvs Jānis Švede, nāk no Višķu pagasta, bijis Višķu sovhoztehnikuma darbinieks, tagad pensionārs. Lolitai ir vecākā māsa Ināra, viņa dzīvo Rīgā. 1992.gadā L.Kozlovska apprecējās ar Eināru Kozlovski, un viņiem ir 4 bērni, vecākās meitas Beāte un Katrīna mācās Daugavpils Universitātē. Jaunākā Jacinta mācās Špoģu vidusskolas 11.klasē, bet dēls Jānis – 5.klasē.
1976. gadā Lolita sāka mācīties Ambeļu astoņgadīgajā skolā, tad 1978.gadā turpināja mācības Špoģu vidusskolā, kuru absolvēja 1987.gadā. No 1987. Līdz 1993.gadam mācījās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. 2004. – 2007.gadā Lolita mācījās Vidzemes Augstskolā, kur ieguva tūrisma uzņēmuma vadītāja kvalifikāciju un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
Pirmā darbavieta Lolitai bija Višķu ciema bibliotēka (1987.-1989.g.), kur viņa strādāja par bibliotekāri. No 1989. līdz 1990.gadam Lolita strādāja Špoģu vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Tad sekoja darbs laikrakstā ”Daugavpils Vēstnesis”, kurā viņa bija korespondente un atbildīgā sekretāre (1990. - 1992.g.). Pēc tam Lolita strādāja SIA ”Daugavpils sadarbība” par sekretāri un koordinatori (1992. – 1993.). Astoņus gadus nostrādāja par laikraksta ‘’Lauku Avīze’’ korespondenti. Lolita bija arī žurnāla ”Latgale” redaktore (2000. – 2002.g.), kā arī SIA ‘’Antaris’’ sabiedrisko attiecību un tirgzinību speciāliste (2002. – 2004.). No 2004.gada līdz šim brīdim viņa strādā Daugavpils novada Tūrisma informācijas centrā un ir tā valdes locekle .
Projekti, kuros Lolita Kozlovska piedalījās:
• 2002. gada aprīlis – oktobris Latviešu valodas apguves valsts programmas un Kanādas vēstniecības projekts „Bilingvālā starpskolu žurnāla “Tilts” izdošana” – redaktore.
• 2004.g. decembris – 2006.g. februāris INTERREG IIIB programmas projekts „Pārrobežu sadarbības veicināšana starp Daugavpili (Latvija) un Zarasiem (Lietuva), attīstot tūrismu” – eksperte.
• 2005.g. maijs – 2006.g. jūlijs INTERREG IIIA programmas projekts „Iepazīsti Ezeru zemi” – koordinatore.
• 2005. gads - Valsts Kultūrkapitāla fonda projekts „Ceļvedis pa Daugavpils cietokšņa vēstures takām” latviešu, angļu un vācu valodā (tirāža 6000) – projekta vadītāja un ceļveža sastādītāja.
• 2005. gads – PHARE CBC 2002 programmas projekts „Latgales interaktīvais komunikāciju portāls” – vadības komitejas locekle.
• 2006. gada aprīlis-maijs - PHARE programmas projekts „Slavic Pie” – lektore.
• 2009. gads. Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. – 2013. gadam projekts “Joint Water-Based Tourism Offering in Latgale Region and Utena” – koordinatore Daugavpils pilsētā, Daugavpils un Ilūkstes novadā.

Nozīmīgākās publikācijas:
• 1998. - 1999. Zemkopības ministrijas un A/S „Lauku Avīze” izdevuma „Vai jūs viņus pazīstat. Latvijas lauki, meži un to apsaimniekotāji (1997/98. un 1998/99. g. laidiens) līdzautore.
• 2007. A/S „Lauku Avīze” izdevniecības izdevuma „Apceļo Latviju. Latgale” autore (64 lpp., tirāža 16 000).
• 2008. A/S „Latvijas Avīze” ” izdevniecības izdevuma „Apceļo Baltiju. Lietuva” līdzautore (64 lpp., tirāža 16 000).
• 2009. A/S „Latvijas Avīze” izdevniecības izdevuma „Nedēļas nogale Lietuvā” līdzautore (64 lpp., tirāža 16 000).

Atskatoties uz Atmodas laika notikumiem, Lolita kā nozīmīgāko Daugavpilī uzsver laikraksta „Daugavpils Vēstnesis” ( red. V.Pupics) izdošanu 1990. gadā - pēc 50 gadiem pilsētā tika atjaunota avīze latviešu valodā, kurā Lolitai bija iespējams strādāt, un šo izdevību viņa izmantoja. Vērtīgākais bija tas, ka tiešām bija sākusies Atmoda un cilvēkos modās interese par vēsturi, kultūru un izcilām personībām, kas visus šos 50 gadus laikrakstu slejās bija aizliegta tēma, tāpēc L.Kozlovska pievērsās tieši šīm tēmām.
Laiks, kad Lolita strādāja ‘’Daugavpils Vēstnesī’’, bija ļoti interesants, jo bija iespēja tikties ar cilvēkiem, kuri stāstīja par pirmskara Latvijas dzīvi. 1940. gada jūnijā Daugavpils bija tā pilsēta, kurā norisinājās neatkarīgās Latvijas pēdējie dziesmu svētki. Cilvēki gaidīja ierodamie valsts prezidentu Kārli Ulmani, bet viņš neieradās, vien Latvijas radio bija iespēja dzirdēt liktenīgos vārdus : ‘’Jūs palieciet savās vietās, es palikšu savā.’’ Paralēli dziesmu svētkiem notika konkurss par skaistāko tautas tērpu, kurā par viskrāšņāko tērpu tika atzīts Abrenes tautastērps. Kad dziesmu svētku koncerts beidzās, visi dalībnieki trīs reizes nodziedāja Latvijas himnu ‘’Dievs, svētī Latviju! ’’, un dziesmu svētku vadītāja izteiktie vārdi ‘’Uz tikšanos nākamajos svētkos’’ skanēja nedroši, un neviens tam arī vairs neticēja: kad cilvēki devās uz mājām, viņiem pretī jau dārdēja PSRS tanku kāpurķēdes. 1990.gadā Daugavpilī tika rīkoti dziesmu svētki, kuri bija veltīti 1940. gada dziesmu svētku 50 gadu atcerei. Gatavojot publikācijas, Lolitai bija iespēja tikties ar cilvēkiem, kuri piedalījās 1940.gada dziesmu svētkos, un uzklausīt viņu atmiņas. Gadījās pat tā, ka viņai tika uzdāvināta šo dziesmu svētku nozīmīte, kura tiek glabāta kā liels dārgums.
Darba pienākumos bija jāpiedalās mītiņos, kurus rīkoja Interfronte, kas bija naidīgi noskaņota pret Latvijas neatkarības ideju. Ļoti bieži gadījās saskarties ar atklāti negatīvu un asu attieksmi, tāpēc reizēm pēc publikācijām sekoja nepamatota kritika no partijas komitejas. Lolita uz to reaģēja vīpsnājoši, jo zināja, ka tā ir brūkošas sistēmas amatpersonu agonija. Un, ja mēs skatāmies šā laika griezumā, tad ir ļoti sāpīgi un nepiedodami, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija pret neatkarīgu valsti, līdz pēdējam brīdim bija komunistiskās partijas biedri un ieņēma vadošus amatus, tagad kļuvuši par dedzīgiem Latvijas patriotiem, veido Latvijas sabiedrības turīgāko slāni, ir deputāti un amatpersonas valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī privātstruktūrās.
Par Atmodu mūsdienu skatījumā Lolita Kozlovska izsakās šādi : ‘’Ideja bija cēla un vajadzīga, taču, kā vēlāk atklājās, Atmodas kustību ietekmēja arī PSKP Centrālā komiteja un Valsts Drošības komiteja. Daudzi cilvēki darbojās idejas vārdā, taču citi, iekļuvuši vadošajos amatos, sāka veidot savu karjeru un vairot savu materiālo labklājību uz valsts rēķina. Tādējādi mēs dzīvojam sabiedrībā, kura ir krasi noslāņojusies – ir ļoti bagāti un ļoti nabadzīgi cilvēki, un atšķirībā no attīstītājām Eiropas valstīm mums nav pārtikuša vidusslāņa.’’

Attēli :
1. Lolita Kozlovska 2008.gada vasarā izbraucienā uz Palangu, Lietuvā.
2. Lolita ar vīru Eināru Krusta kalnā, Lietuvā.

2009.gada novembris

Špoģu vidusskola
Sagatavoja 11.c klases skolniece Jacinta Kozlovska
Konsultante – skolotāja Valentīna Ivanova

Ievietots ar Tautas frontes muzeja atbalstu