MARINA KOSTEŅECKA
Krievu rakstniece, publiciste, radio
žurnāliste;
Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle (1988 - 1990),
PSRS tautas deputāte (1989), PSRS Augstākās Padomes locekle,
cīnījusies par Latvijas neatkarību.
Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994)
Bērnība
Dzimusi 1945. gada 25. augustā Rīgā, jurista un pianistes ģimenē. 16 gados sāka
rakstīt dzeju, šajā laikā ir arī pirmā publikācija avīzē. Tēvu izsūtīja, tādēļ
māte ar mazo Marinu palika divatā. Dzīves grūtības raisīja jaunajā meitenē
radošās spējas, viņa alka tās piepildīt cīņā par cilvēktiesībām un brīvību.
Izglītība
Beigusi Rīgas 10. vakara (maiņu) vidusskolu (1964); studējusi Rīgas medicīnas
institūtā (1970-1973); beigusi PSRS Rakstnieku savienības Augstākos Literatūras
kursus pie M.Gorkija vārdā nosauktā literatūras institūta (1975-1977). Brīvi
pārvalda latviešu valodu.
Darba
gaitas
1961. - 1965.g. strādājusi dažādās darba vietās, pievērsusies literārajai
daiļradei un publicistikai. Pirmais stāsts publicēts 1965.gadā Latvijas
laikrakstā „Sovetskaja molodjož” (Padomju jaunatne). 1966. -1967. gadā strādāja
par skolotāju Krievijas PFSR Čukču autonomā apvidus Beringa rajona Mainopilginas
ciemā. 1973.gadā saraksta garstāstu „Luna Holodnogo Ļica” (Saltās Sejas Mēness),
kam pamatā viņas skolotājas gaitu pieredze 60.gados. 1975.gadā uzņemta LPSR
Rakstnieku savienībā. 1977. sāka strādāt literatūras un kritikas žurnālā Daugava
(krievu valodā) par literārās nodaļas vadītāju. 1986.gadā piešķirts goda
nosaukums Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece. Latviešu sabiedrībā
M.Kosteņecka popularitāti iegūst ar saviem analītiskajiem un polemiskajiem
rakstiem par dienas aktualitātēm, kas balstās uz personīgajiem vērojumiem. Viena
no šā laika centrālajām tēmām – Latvijas bērnu – bāreņu, bērnu namu un
internātskolu audzēkņu problēmas. 1986.gada novembrī apmeklējusi Černobiļas
atomstacijas traģēdijas vietu (apbalvota ar Černobiļas piemiņas medaļu; viņas
atmiņas 2006.gadā skat. www.dialogi.lv). Pieskārusies arī padomju karavīru un
viņu māšu problēmām sakarā ar karu Afganistānā.
Atmodas laikā - 1989.gadā - Rīgā tiek izdoti viņas rakstu izlases „Esmu nolemta
dzīvei” un „Ne strašno tebe, jablonja, nočju v sadu?” (Vai tev, ābele, nav baisi
naktī dārzā?)
1989. gadā viņa tika iekļauta Tautas Frontes izveidotajā deputātu kandidātu
sarakstā un ievēlēta par PSRS Augstākās Padomes deputāti, vēlāk arī par PSRS
Augstākās Padomes locekli.
No 1992. gada strādā Latvijas Radio par programmu vadītāju – viņas populārākā
autorprogramma krievu valodā „Doma laukums” (Latvijas Radio 4.kanālā).
Pēdējās latviešu valodā tulkotās grāmatas: „Baltās kāpas”, „Esmu nolemta
dzīvei”, „Šis biķeris man neies secen”. 2007. gadā latviski izdots arī stāstu un
publicistisko rakstu krājums „Lēti pārdodu klaunu”. M.Kosteņeckas grāmatas
izdotas arī Krievijā (Maskavā, Novosibirskā), Čehijā (Prāgā), Slovākijā
(Bratislavā).
Tauta
saka - paldies!
Sākoties PSRS pārbūves un demokratizācijas laikam, kura vadītāji un ideologi
bija M.Gorbačovs un A.Jakovļevs, M.Kosteņecka bija viena no pirmajiem cilvēkiem,
kas publiski krievu valodā runājošajā auditorijā iestājās par brīvu, neatkarīgu
Latviju. Neskatoties uz draudiem no Interfrontes (izveidojās no atklātajiem TF
ideju pretiniekiem) puses Trešās atmodas laikā viņa bija Tautas Frontes
aktīviste, ievēlēta par TF domes un valdes locekli (1988 - 1990). Brīvi
pārvaldīdama latviešu valodu, viņa aktīvi piedalījās TF ideju popularizācijā un
guva tautas mīlestību un atbalstu. 1989. gadā viņa tika iekļauta Tautas Frontes
izveidotajā kandidātu sarakstā un 26.martā ievēlēta par PSRS Augstākās Padomes
deputāti no Latvijas, vēlāk arī par PSRS Augstākās Padomes locekli. Viņa
strādāja Maskavā un cīnījās par Latvijas brīvību, būdama krieviete.
Jau 1989.gada 31. maijā TF valde aicināja TF grupās apspriest jautājumu par
Latvijas pilnīgu neatkarību. Par Maskavā esošo Baltijas republiku deputātu darba
nozīmīgumu M.Kosteņecka, pieminot tolaik tikko aizsaulē aizgājušā krievu
demokrātu ideologa Aleksandra Jakovļeva nopelnus, 2005.gada oktobrī sacīja:
„Arī mūsu neatkarība ir Gorbačeva un Jakovļeva [atklātums] bērns.
1989. gada 23. decembrī Maskavā notika 1. Tautas deputātu kongress, kurā
apsprieda jautājumu par Molotova un Ribentropa pakta slepeno protokolu
eksistēšanu. Lēmums netika pieņemts par labu baltiešiem: vairums kongresa
deputātu bija pārliecināti, ka nekādu protokolu nav, bet tas nozīmē, ka nav
sadalītas arī ietekmes jomas, tātad Latvijas pievienošana Padomju Savienībai nav
nelikumīga. Taču demokrāti nepadevās. Nākamajā dienā, 24. decembrī, tribīnē kāpa
pats Jakovļevs.[..] Tās bija mūsu [domāts – deputātu] Ziemassvētku kaujas —
Jakovļevs virtuozi nospēlēja savu lomu, rezultātā savācot divas reizes vairāk
balsu nekā bija nepieciešams, lai tiktu atzīts lēmums par slepeno protokolu
eksistenci. Viņš uzrādīja PSRS Ārlietu ministrijas dokumentu, kas apliecināja,
ka šo ārkārtīgi svarīgo vēsturisko dokumentu oriģināli tika pārvietoti no vienas
nodaļas uz citu. Tātad tie eksistēja!» (no A.Strojevas raksta 20.10.2005.)
M.Kosteņecka
savu milzīgo ticību brīvības un cilvēktiesību ideāliem, visu savu enerģiju ar
apbrīnojamu nesavtību ir atdevusi Latvijai. Viņas pozīcija - kliedēt šaubas, to
vietā likt reālas idejas un tās realizēt. Tauta nepalika parādā un 1992.gadā
apbalvoja Marinu ar vienīgo šāda veida apbalvojumu - Cilvēcisks apbalvojums.
Viņas pašas apziņā šim apbalvojumam ir visaugstāko vērtība, jo tas nācis nevis
no valsts, bet no tautas.
Apbalvojumi
1989. - Goda zīme Lāčplēsis, par ieguldījumu Latvijas Republikas Neatkarības
atjaunošanā; 1994. - Triju Zvaigžņu ordenis. Apbalvota arī ar 1991.gada barikāžu
dalībnieka piemiņas zīmi, PSRS deputāta piemiņas nozīmīti, prezidenta G.Ulmaņa
atzinības zīmi - pildspalvu ar gravējumu Marinai Kosteņeckai (G. Ulmaņa
prezidentūras laikā viņa strādāja par prezidenta žurnālisti).
Šodienas darbi
M. Kosteņecka turpina strādāt Latvijas Radio. Viņa ir pazīstama kā sabiedriska
darbiniece, Tautas deputātu kluba Neatkarība dibinātāja un valdes
priekšsēdētāja. Klubs ir izdevis savu pirmo grāmatu Tas bija tautas laiks, kas
veltīta Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas vēsturei.
M.Kosteņecka iesaistās arī dažādās labdarības akcijās un projektos. Pašlaik viņa
ir viena no deviņiem Latvijas nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības valdes
locekļiem.
Sakarā
ar Latvijas valsts proklamēšanas 90. gadadienas svinībām, viņa kā žurnāliste
piedalās interneta portāla Latvijai90 veidošanā; tajā katru nedēļu publicēs
M.Kosteņeckas blogus par aktuāliem, apspriešanas vērtiem jautājumiem. Viņasprāt,
viens no tādiem jautājumiem – stiprināt Latvijas cilvēkos ticību latvietībai.
Cilvēkiem jāapzinās, ka viņu kopība ir pats lielākais spēks. Viņa pieļauj, ka
dažkārt viņas redzējums ir plašāks un objektīvāks, jo tas sevī ietver
daudzpusīgāku – gan latviešu, gan krievu un arī citu tautu - pieredzi. Piemēram,
viņai šķiet, ka nepamatoti aizmirsts ir TF laika krievu un latviešu kopīgais
izteiciens Par jūsu un mūsu brīvību. Tā bija kopēja cīņa, jo arī Krievijā krievi
un citas tautas bija nospiestas uz ceļiem.
Marina Kosteņecka - cilvēks, kura galvenais devums Latvijas tautai ir nesavtība.
Būdama krievu rakstniece, gan savu daiļradi, gan visas sabiedriskās un
politiskās aktivitātes viņa cieši saistījusi ar Latviju. Katru savu vārdu viņa
pierādījusi darbos. Par sevi viņa saka, ka nekad nespētu pamest Latviju uz
visiem laikiem. Runājot ar šo enerģisko sievieti, jaušama liela sirsnība, viņa
teic: Tumsu var uzveikt tikai ar gaismu. Nav jābūt milzim, lai iedegtu gaismu
tuneļa galā, tad visiem būs redzama vieta, uz kuru iet.
ATTĒLI:
1. M. Kosteņecka kopā ar Vairu Vīķi-Freibergu.
2. M.Kosteņecka 8 gadu vecumā
3. M.Kosteņecka Čukotkā. 1966. gads
4. M. Kosteņecka kopā ar Latvijas deputātu delegāciju Kremlī PSRS Augstākajā
padomē. 1989.gads
5. M.Kosteņecka ar Uldi Bērziņu Černobiļā. 1986. gads
2008.gada aprīlis
Materiālu sagatavoja
Ādažu Brīvās Valdorfa skolas
11.klases skolnieces Monta Dišlere un Anna Egle.
Konsultante Inga Zemīte
Ievietots ar TF muzeja atbalstu