ODISEJS KOSTANDA

vēsturnieks, politisks un valsts darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1963. g. 26. februāri Rīgā. Pēc tautības grieķis; tēvs strādājis tirdzniecībā.
Beidzis Rīgas 69. vidusskolu, studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē (1980-1985), kuru absolvējis vēsturnieka specialitātē. Zināšanas papildinājis jautājumos par starptautisko drošību un civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem mācību kursos Prāgā, Helsinkos, Kijevā, Ženēvā, kā arī Vācijā, Lielbritānijā, Lietuvā u.c. (1994-1998).
Darba gaitas uzsācis Rīgas 69. vidusskolā, kur bijis vēstures skolotājs (1985-1989). Vienlaikus organizējis latviešu strēlnieku piemiņas muzejistabas izveidošanu un bijis skolēnu zinātnisko darbu vadītājs šajā skolā, kā arī Latvijas vēstures mācību raidījumu veidotājs Latvijas televīzijā (1988-1990). Strādājis izdevniecībā "Zvaigzne" par redaktoru sabiedrisko zinātņu redakcijā (1989-1990).

Atmodas periodā aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē. Bijis Latvijas Kultūras fonda talku organizators, kā arī folkloras kopas "Strops" vadītājs (1987-1992), Latvijas Izglītības biedrības valdes loceklis (1989-1990), Brāļu kapu komitejas biedrs (1989-1990) un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieks (1990-1991). Iesaistījies LTF, ievēlēts tās 2. Domē (1989-1990). Bijis LNNK biedrs un tās valdes priekšsēdētājs (1992-1993).
Ievēlēts un darbojies LR AP kā neatkarīgais deputāts (1990-1993), bijis AP Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis. Janvāra barikāžu laikā bijis LR AP Vecrīgas aizsardzības operatīvā štāba priekšnieks (1991. g.). Iecelts par LR AP Nevardarbīgās pretestības centra priekšnieku (1991. g.). Ievēlēts un darbojies LR 5. Saeimā (1993-1995), bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Nacionālās drošības komisijas loceklis, Saeimas izmeklēšanas komisijas sekretārs. Ievēlēts un darbojies LR 6. Saeimā (1995-1998), bijis frakcijas "Latvijai" priekšsēdētājs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis.
No 1994. līdz 1998. gadam bijis partijas "Tautas kustība Latvijai" līdzpriekšsēdētājs. Viens no Latvijas Grieķu kopienas "PATRIDA" dibinātājiem (1999. g.) un tās prezidents, kā arī Eiropas Žurnālistu kluba viceprezidents. Vienlaikus bijis arī LR Zemessardzes 13. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas bataljona štāba rotas zemessargs (1991-1998).
Autors vairāk nekā 70 publikācijām laikrakstos un žurnālos. Sarakstījis mācību grāmatu "Latvijas vēsture (no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām)", kas piedzīvojusi 5 izdevumus laikā no 1988. līdz 1993. gadam.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Precējies, ir 3 bērni.


Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts