
Medmāsa un logopēde,
svētdienas skolas skolotāja,
LTF aktīviste
Vanda Korbe dzimusi 1941.gada 9.decembrī Iecavā. Vēl pirms
mācību uzsākšanas Vandai tuva kļūst skolas atmosfēra, jo vecāki Francis un
Sofija Vernuši ir Iecavas skolas tehniskie darbinieki: māte strādā par apkopēju,
tēvs – par kurinātāju. Bērnības pavadone ir pēckara pieticība, taču gara
bagātību, mīlestību, dzīves gudrību vecāki nav žēlojuši ne Vandai, ne viņas 5
gadus jaunākajam brālim Frīdim.
Veco skolu jeb Iecavas sarkano skolu Vanda atceras ar mīļumu, jo tajā valdījis
labs gars: skolotāju un skolēnu attiecības bijušas abpusēji iejūtīgas. Tikai
laika atstatums tagad ļauj citādi novērtēt tā laika norises - slepus svinētos
Ziemassvētkus, skolotāja Foigta mācītās tautasdziesmas, ģimenē dziedāto „Zilo
lakatiņu”, tēva klausītos radioraidījumus „Amerikas balss”, daudzās pretrunas,
kas valda starp oficiālo un tēva viedokli un kas kaitina tolaik tik aktīvo
komjaunieti.. Koris, sporta nodarbības, teātra pulciņš ar viesizrādēm tuvā un
tālā apkārtnē, putnu dienu organizēšana – tas viss ir neatņemama Vandas skolas
dzīves sastāvdaļa. Mācības padodas labi, tikai ķīmija un fizika nekļūst par tik
mīļiem mācību priekšmetiem, lai realizētu sapni studēt medicīnu.
Pēc Iecavas vidusskolas beigšanas (1961) Vanda nolemj studēt logopēdiju Liepājas
Valsts Pedagoģiskajā institūtā un nav vīlusies, jo studiju programmā ir
iekļautas arī tādas medicīnas nozares kā psihiatrija, neiroloģija, zīdaiņa
attīstība, bērna attīstības posmi u.c., tāpēc var uzskatīt, ka interese par
medicīnu radusi piepildījumu, iegūta logopēda un medmāsas kvalifikācija (1965).
Pēc studijām Vanda pārceļas uz dzīvi Ventspilī, kur strādā par logopēdi Bērnu
poliklīnikā. 1966.gadā apprecas. Dzīvesdraugs – kuģa stūrmanis Visvaldis Korba.
Vandas un Visvalda ģimenē izauguši divi bērni. Dēls Kaspars (1970) beidzis RPI,
ir precējies un strādā par mārketinga direktoru Nacionālajā maksājumu centrā,
Vanda priecājas, ka dēls jau studiju gados (1990) iestājās studentu korporācijā
„Selonija” un vēl joprojām ir aktīvs korporelis. Meita Agnese (1978) studējusi
politiskās zinātnes Valmieras augstskolā, vienu semestri mācījusies Linkolnas
Universitātē Anglijā. Tagad strādā par Komunikācijas departamenta konsultanti
Valsts kancelejā.
Kopš 1972. gada Korbu ģimene dzīvo Iecavā; Visvaldis neklātienē studējis
inženierzinātnes RPI un nu jau 32 gadus strādā par inženieri Iecavas putnu
fabrikā, kas no 1991. gada ir a/s Balticovo. Vandas Korbes darbavieta vairākus
gadus ir Bauskas poliklīnika, kur viņa veic logopēdes darbu, darba savienošanas
kārtībā šo amatu veic arī Iecavas internātskolā un bērnudārzā „Cālītis”.
Tālākizglītībā beigusi divgadīgus Hercena vārdā nosauktā Pedagoģijas institūta
(Ļeņingradā) klātienes –neklātienes kursus logopēdijā, bijusi pieredzes apmaiņā
pie dāņu, zviedru un norvēģu kolēģiem. 5 gadus Vanda Korbe aktīvi darbojas
Latvijas logopēdu asociācijas valdē Rīgā.
Tāpat kā daudziem citiem no viņas paaudzes, arī Vandas dzīvē ir bijis uzskatu
pārvērtēšanas laiks. Viņa ir bezgala pateicīga cilvēkiem, kas pamazām, vēl
padomju režīma apstākļos, ļāva arī viņai izjust brīvdomības garu. Un tādu
brīvdomātāju līdzās viņas dzīvē ir bijis daudz: ventspilnieki, kas pirmajos
Vandas darba gados nebaidījās atklāt savu sāpi par izsūtījuma gadiem, vīra
kursabiedrs, kas organizēja bēgšanu ar zvejas kuģīti no Ventspils uz Zviedriju,
labākās draudzenes Guntas Bišas (dzim. Upenieces) mamma - skolotāja, kas atklāja
latviešu nacionālās kultūras bagātības u.c.
Tāpēc
likumsakarīga ir Vandas Korbes aktīvā iesaistīšanās Trešās Atmodas kustībā. Tas
nav tikai emocijām pārbagāts nacionālās pašapziņas laiks, bet arī aktīvas
rīcības laiks. Jau Atmodas sākumposmā Korbu ģimene ir LNNK atbalstītāju vidū un
pēc 1987. gada 14. jūnija mītiņa pie Brīvības pieminekļa piedalās visos lielajos
tautas pasākumos. Konkrētu darbību Vanda Korbe veic Iecavas Tautas Frontes
nodaļā, apzinot padomju režīmā 1941. gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā
izsūtītos iecavniekus, organizējot ļoti emocionālu visu iecavnieku
pulcēšanos1989.gada 25.marta agrā rītā plkst. 6.00 pie Brīvības pieminekļa
Iecavā un izsūtīto 1.tikšanos Iecavas kultūras namā.
1990.gadā Baltijas ceļa laikā Vandas kundze ar saviem domubiedriem ir Iecavas
stacijas un Dimzukalna posmā. LTF 2. kongresā 1989.gada 8.oktobrī klātienē visu
nakti seko kongresa gaitai. Vistiešāk savu vietu aktīvai rīcībai izjūt 1991.gada
Barikāžu laikā, kad koordinē TF Iecavas nodaļas dežūras pie Latvijas Televīzijas
torņa, apzina iestādes, kurām ir iespēja sūtīt uz Rīgu smago tehniku barikāžu
veidošanai. Viņa apbrīno iecavnieku atsaucību, degsmi, nelokāmību dienās, kad
tautas brīvības gars tiek apdraudēts.
Savu vietu atkal brīvās Latvijas ceļā Vanda Korbe redz godprātīgi veiktā darbā.
Garīgo pamatu viņa gūst kristīgajā pasaules redzējumā. Jau 10 gadus Iecavas
bērni viņu pazīst kā Svētdienas skolas skolotāju, kas vairo ap sevi kristīgo
morāli un veicina garīgo vērtību prioritāti Latvijas izaugsmes ceļā.
Vandas Korbes dzīvē joprojām svarīga ir vecāku dotā ceļamaize, viņa cer, ka
spējusi to dot arī saviem bērniem, jo zina, ka mātes sūtība ir īpaša, tāpēc
viņai jo tuvi ir Z.Mauriņas vārdi: „Māte ne tikai savus bērnus iznēsā zem
sirds, bet ar mātes sirdi stājas pie katra darba, mātes sirdī grib ieslēgt visu
pasauli.”
ATTĒLI:
1. Vandas Korbes ģimene meitas vidusskolas izlaidumā (1996)
2.Vanda Korbe Latvijas logopēdu asociācijas valdes 5 gadu jubilejā
2002.gadā(2.rindā 3. no kreisās puses) .
2003.gada oktobrī
Iecavas vidusskola
iecava.skola@bauskarp.lv
Sagatavoja 12.a klases skolniece Aiva Avota
Konsultante – skolotāja Dace Greiža
LIIS izstrādne