IMANTS UN GIDO KOKARI

mūzikas pedagogi, kordiriģenti,
izcilu mūzikas kolektīvu dibinātāji un vadītāji.
Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni

Dvīņu brāļi Imants un Gido dzimuši 1921.gadā Gulbenē. Bērnību pavadījuši Vecgulbenes pag."Avotiņos" (tag. Beļavas pag.). Vecāki nodarbojās ar lauksaimniecību. Brāļu pirmie dzīves iespaidi saistās ar mūziku jau ģimenē: tēvs - Aleksandrs Kokars spēlēja klarneti, māte Marija Kokare mīlēja dziesmas. Arī pārējie divi Kokaru dēli bija muzikāli. Runājot Imanta vārdiem, - "mēs visi brāļi jau kopš bērnības bijām nodevušies mūzikai. Savulaik mums pat bija brāļu kapela un brāļu Kokaru vokālais kvartets."
Bērnībā zēniem vajadzēja iet ganos, pēc tēva nāves nācās palīdzēt arī citos darbos. Pirmā skola Vecgulbenes pag. Blomes pamatskola (1929.-1936.); tagad Beļavas pag. Ozolkalna pamatskola. Par ievirzi mūzikā, kā saka mākslinieki, viņiem esot jāpateicas Blomes skolai, kurā dziesmu gara radītājs bija skolas direktors Žanis Pakalns. Zēni skolā darbojās korī un pūtēju orķestrī, kā arī salona orķestrī.

Pēc Blomes pamatskolas beigšanas abi strādāja meža darbos Vecgulbenes pagasta mežsaimniecībā, lai sakrātu naudu turpmākajām mācībām. Tad mācības turpināja Cēsu, Jelgavas un Rēzeknes skolotāju institūtā (1938. - 1943.). Imants apguva trompetes spēli Cēsu Tautas konservatorijā, klarnetes - Jelgava mūzikas skolā, vijoles - Rēzeknes mūzikas skolā. 1943.- 1944.g. Imants un Gido ir strādnieki Gulbenes dzelzceļa depo. Turpmāk brāļu gaitas nedaudz šķiras: Imants strādā par skolotāju Gulbenes vidusskolā (1944. X - 1945. IV), bet Gido par skolotāju Stradu (1944.-1945.) un Stāmerienas septiņgadīgajā skolā (1945. -1948.). 1945.g. Imantu iesauc armijā.

Abi brāļi satiekas Cēsīs: Imants mācījās Cēsu skolotāju institūtā, vadīja institūta jaukto kori. Studijas institūtā savienoja ar mācībām Cēsu mūzikas vidusskolā. Bija Cēsu raj. pūtēju orķestra virsdiriģents (1949.- 1951.). Gido izglītību turpināja Cēsu mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļā (1948.IX - 1950.VI), strādāja par dziedāšanas skolotāju Cēsu 1.vidusskolā (1949. - 1951.) un Cēsu medicīnas māsu skolā (1948. - 1951). Dziesmu svētkos Latvijā 1948. un 1950.g. Cēsu skolotāju institūta koris ieguva pirmo vietu. Dziesmu karā pirmo reizi ieskanējās brāļu Kokaru kā spējīgu diriģentu vārds.
Teodors Kalniņš rosināja Imantu iestājai Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, ar lielu taktu deva padomus, izteica draudzīgus darba vērtējumus. Pēc Teodora Kalniņa aicinājuma Imants strādāja par kormeistaru Latvijas Radio korī (1951.V - 1953.IV un 1957.-1963.). Kopējais darbs ar Teodoru Kalniņu bagātināja nākamo diriģentu.

Interese par mūziku no jauna saveda abus brāļus kopā Rīgā - vienā augstskolā, vienā fakultātē vienā nodaļā un vienā kursā (1951. -1956.). Gido kļuva par Jāņa Ozoliņa audzēkni, bet Imantu uzņēma Mendeļa Baša klasē. Mācības augstskolā abi savienoja ar darbu: Imants strādāja par pedagogu Rīgas Pedagoģiskajā institūtā (1953. - 1957.), bija Centrālā poligrāfiķu kluba vīru kora "Dziedonis" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (no 1955.). Gido strādāja par pasniedzēju un vecāko pasniedzēju Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā (vēlāk Rīgas pedagoģiskais institūts (1951. - 1958.). Nodibināja un vadīja institūta jaukto kori.
Imanta un Gido izaugsmi sekmēja konservatorija, sastapšanās ar Latvijas ievērojamākajiem mūziķiem - komponistiem un diriģentiem. Pēc konservatorijas absolvēšanas sākās brāļu Imanta un Gido Kokaru pedagoģiskās un profesionālās darbības panākumiem vainagotais ceļš.

Pedagoģiskā darbība (kopš 70.gadiem)
IMANTS KOKARS
Profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (kopš 1975.), Zinātniskās padomes loceklis (kopš 1990).
Rektors un profesors Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (1975. - 1990.).
Docents, vec.pedagogs LVK (1963. - 1975.).

GIDO KOKARS
Profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (kopš 1983.).
Docents Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (1972. - 1983.).
Vec.pasniedzējs Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (1961. - 1972.).

Profesionālā darbība
IMANTS KOKARS, GIDO KOKARS
Imants Kokars - Rīgas kamerkora "Ave Sol" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (no 1969.)
Gido Kokars - Rīgas kamerkora "Ave Sol" direktors un uzvedumu daļas vadītājs (no 1969.g.); diriģents un kora mākslinieks (1969. - 1987.).
("Ave Sol" dziedāja arī Imanta sieva Edīte, kura pati ir kordiriģente un E.Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora nodaļas vadītāja. Viņu dēls Uldis pabeidza LMA kordiriģentu kursu un maģistratūru, kopš 2000.gada 1.janvāra ir "Ave Sol" diriģents).

IMANTS KOKARS
* Vīru koris Dziedonis" - mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1951. - 1990.).
Dziesmu svētkos Latvijā koru konkursos (dziesmu karos) koris kļuva par laureātu 1990., 1985., 1980., 1977., 1973., 1970., 1965., 1960.
* Cēsu skolotāju koris "Beverīna" - mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1965. - 1980.). Laureāts 1980., 1977.

Maestro Imants ir arī daudzu citu kolektīvu dibinātājs, dažādu pasākumu ideju autors un to izveidotājs: skolotāju koru un studentu "Gaudeamus" kustības attīstība Latvijā, kamerkoru festivāls, arī starptautiskais kamerkoru festivāls "Rīga dimd" (1989.g.).
Viņa lolojums ir arī Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki.
Kopā ar dēlu Uldi devis lielu ieguldījumu Gulbenes skolotāju kora dibināšanā.

Imantam Kokaram ir arī cita nozīmīga profesionālā darba pieredze: piecas reizes viņš ir bijis dalībnieks un vadītājs starptautiskajās diriģentu meistarklasēs (1996. - Norvēģijā; 1992. - Beļģijā un Izraēlā; 1991.g. Vācijā; 1989.g. - Kanādā).
1992. - 1997.gadā viņš katru gadu piedalījās starptautisko konkursu žūrijas darbā dažādās Eiropas valstīs.

Virsdiriģenta goda pienākumus veicis:
Latvijas Dziesmu svētkos (kopš 1965.gada 8 reizes).
Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos (1995., 1997., 1999.).
Farēru salu (Dānija) mūzikas festivālā (1996.).
Kanādas Latviešu Dziesmu svētkos (Toronto 1996.).
ASV Rietumkrasta Latviešu Dziesmu svētkos (1989. Losandželosā).

Imants Kokars ir projekta "Latviešu kora dziesmas antoloģija" 12 sējumos vadītājs (1996.-2000.);
kopš 1994.gada CD ierakstos izdotas 18 programmas. Līdz 1990.gadam skaņu platēs bija izdota 21 programma.

LR atzinības un apbalvojumi:
Kopš 1994.gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, 1995.gadā apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, 1996.gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu.

GIDO KOKARS
* Tautas koris "Daile" (1973.gadā korim piešķirts Nopelniem bagātā kora Goda nosaukums). mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1951. - 1990.).
Dziesmu svētkos Latvijā koru konkursos (karos) "Daile" kļuva par uzvarētāju 1990., 1985., 1980., 1977., 1970., 1965., 1960., 1955.
Koris bija ceļojošā Dziesmu svētku karoga glabātājs (1955.-1990.).
* Bauskas rajona skolotāju koris "Daina"
mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1965. - 1998.).
Dziesmu svētkos Latvijā koru konkursos (karos) "Daina" ieguvusi pirmo vietu jaukto koru grupā (1973.) un trešo vietu Tautas koru grupā (1975.). 1973.g. piešķirts Tautas kora nosaukums.
Nozīmīgākās kora koncertturnejas un festivāli 90.gados:
1997. 2.Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki Gotlandē, Zviedrijā
1996. koncertturneja uz Hedemoru Zviedrijā
1993. koncertturneja uz Hamburgu Vācijā
1991. Peskaras starptautiskais koru festivāls, Itālija
1990. koncertturneja uz Čehoslovākiju.

Virsdiriģenta goda pienākumus veicis:
Latvijas Dziesmu svētkos ( 8 reizes kopš 1970.g. - 1998., 1993., 1990., 1985., 1980., 1977., 1973., 1970.);
Bauskas rajona koru virsdiriģents (1965. - 1998.);
Skolotāju koru salidojumu virsdiriģents ( Tukumā - 1992., Alūksnē - 1987., Dobelē - 1981., Rēzeknē -1978., Kuldīgā - 1974.);
Rīgas pilsētas Maskavas rajona (tag.Latgales priekšpilsētas) koru virsdiriģents (1965. - 1990.g.);
Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģents (1984., 1979., 1972., 1967.);
Jūrmalas pilsētas koru virsdiriģents (1960.-1965.).
LR atzinības un apbalvojumi:
1996.gadā G.Kokars apbalvots ar IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Imants un Gido Kokari ar savu darbu un talantu ir kļuvuši par visas tautas iemīļotiem, pasaules kora mākslas erudītāko lietpratēju apbrīnotiem diriģentiem. Maestro Kokari ir plaša redzesloka mākslinieki, ar savu personību viņi spējuši radošam darbam koros rosināt lielu skaitu cilvēku, un viņi ir nesuši Latvijas kā mūzikas valsts slavu plašajā pasaulē.
2000. gada 6. jūlijā Gulbenes rajona laikrakstā "Dzirkstele" publicēti nozīmīgi Imanta Kokara vārdi -
"Mēs dziedam, lai Dziesmā atrastu garīgo brīvību un dvēseles mieru, kas paceltos pāri ikdienas rūpēm. Dziesmu svētki ir Latvietības skaņu cietoksnis, kurā glabājas latviešu tautas dzīvais gars."

Attēli:
1. Gido un Imants Kokari ar kori "Ave Sol"
2. Ozolkalna pamatskolas skolēni viesojas Latvijas konservatorijā (1985.g. - bērniem rokās I.Kokara fotoattēls ar autogrāfu)
3. Edīte un Uldis Kokari Ozolkalna pamatskolā 1996.gada oktobrī