VANDA KNIPSTE
matemātikas un fizikas skolotāja,
direktora vietniece kopš 1975.gada,
aktīva Atmodas dalībniece. Novadpētniece - dzimtas, skolas un pagasta vēstures
apkopotāja
(vākusi arī materiālus par Trešās atmodas dalībniekiem).
V.Knipste dzimusi 1952. gada 19.aprīlī Jēkabpils rajona
Dunavas pagastā. Vandas tēvs Jāzeps Knipsts tolaik bija Līču pamatskolas
pārzinis. Māte Anna Knipste (*1914) nebija skolotāja, bet ar skolu bija ilgstoši
saistīta. (Viņa bija saimnieka Pētera Krievāna mājkalpotāja. Ar P.Krievāna
gādību 1929. gadā Dunavā uzcēla atsevišķu ēku skolas vajadzībām. Līdz tam skola
bija izvietota dažādu saimnieku mājās.) No bērnības Vanda palīdzēja vecākiem
lauku darbos.
Pirmie astoņi dzīves gadi meitenei paiet Līču pamatskolā, kur tēvs strādā par
skolas pārzini. Pat pasaules gaismu ieraudzīja nevis slimnīcā, bet Līču
pamatskolā. Padomju laikos baznīcā iešanas nebija, tomēr Vanda ir nokrustīta un
iesvētīta. Vanda auga skolotāju dinastijā, kur radu
rakstos jau trijās paaudzēs bija skolotāji. No agras bērnības Vanda zināja, ka
būs skolotāja. Kad Vandai bija 7 gadi, tēvs meitai Daugavpilī, rādot Pedagoģiskā
institūta ēku, sacījis: „Es vēlos, lai tu mācītos šeit!” Vandas tētis
bija ļoti labs, mīļš un gādīgs. Viņš bija viņas pirmais skolotājs, kuru viņa
zaudēja 11 gadu vecumā. Viņa vienmēr ir centusies tētim līdzināties. Nereti
domās sev uzdod jautājumu: „Kā būtu rīkojies tētis?” Vandas bērnībā skolā
tika svinētas Jaungada eglītes, mājās ģimenes lokā eglīte bija Ziemassvētkos un
Jaungadā ar konfektēm un dāvaniņām (bērnībā „vecītis” bija Vandas tētis).
Līču pamatskolā
Vanda mācības uzsāka 1959. gadā, turpināja Rubenes pamatskolā un Bebrenes
vidusskolā (1967-1970). Visus skolas gadus viņa bija labāko un apzinīgāko
skolēnu pulkā: ļoti interesēja matemātika un fizika, saņēma goda rakstus par
izcilām sekmēm ķīmijā. Viņa piedalījās maketu veidošanā, vēstures un literatūras
konkursos. Vienmēr Vanda ir dziedājusi korī. Īpašu paldies skolotāja Knipste
saka Bebrenes vidusskolas matemātikas skolotājai Broņislavai Antuzevičai,
Rubenes pamatskolas audzinātājām Sofijai Vārslavānei un Velta Skrējānei.
1975. gadā V.Knipste beidza Daugavpils Pedagoģisko institūtu un ieguva
matemātikas un fizikas skolotājas specialitāti. No darba vietu piedāvājumiem
jaunā skolotāja nešauboties izvēlējās savu dzimto pusi, un no 1975. gada 15.
augusta uzsāka darba gaitas Dunavas pamatskolā. Pēc divām darba nedēļām
skolotāja piekrīta Izglītības nodaļas aicinājumam strādāt par direktora
vietnieci mācību darbā kopā ar jauno direktoru Jāni Ūbeli. Paralēli darbam
Dunavas skolā skolotāja V.Knipste Jēkabpils vakara vidusskolas Dunavas
konsultācijas punktā (1975-1989) mācīja skolēniem matemātiku, fiziku, rasēšanu,
astronomiju, ķīmiju, vairākus gadus pati vadīja konsultācijas punktu. Strādājot
skolā, viņa par aktīvu sadarbību ar jauniešiem saņēma Latvijas ĻKJS CK goda
rakstu.
Dunavas skolas mācību darbu V. Knipste organizē divdesmit devīto gadu, viņa
bērniem māca matemātiku. Ir mācījusi arī fiziku, rasēšanu, ķīmiju.
Skolotāja
Knipste vienmēr labi saprotas un sadarbojas ar visiem skolēniem un viņu
vecākiem, sarakstās ar saviem bijušajiem audzēkņiem. Ar mīlestību un sirsnību
skolotāja māca jau savu bijušo skolēnu bērnus. Būt klases audzinātājai, pēc
Vandas domām, ir pasakaini, tikai žēl, ka nevar savienot direktora vietnieces,
mācību priekšmeta skolotājas un klases audzinātāja amatus. Gandarījumu sagādā
audzēkņu panākumi. Vanda priecājas par Ineses Virbules,
Jāņa Kusiņa u.c., kas rajona matemātikas olimpiādēs vairākkārt guvuši godalgotas
vietas.
Par skolotāju Dunavas pamatskolā skolotāja sapņo strādāt līdz pensijai.Skolotāja
uzskata, ka mazajās skolās valda īpaša gaisotne, kas pilsētu skolās uzskatāma
par retumu. Laukos visi dzīvo kā viena ģimene. Daudziem bērniem skolotāja,
internāta audzinātāja vai virtuves „saimniece” ir kā otrā māte. Ģimeniskais
gars, kas valda Dunavas pamatskolā, palīdz V.Knipstei uzturēt možu garu.
Skolotāja saka: „Bijis arī grūti, ir lijušas asaras. Par aiziešanu uz pilsētu
nevar būt ne runa. Te ir manas mājas, te es jūtos starp savējiem”.
V.Knipstes sirdsdarbs ir savas dzimtas un dzimtā novada vēstures izpēte. Viņas
un Dunavas skolēnu kopējie pētījumi par Dunavas apkārtnes skolotāju dinastijām,
par skolā strādājošiem skolotājiem, direktoriem, tehniskajiem darbiniekiem,
absolventiem, par Dunavas pagasta vēsturi nodoti skolas vēstures muzejam un
kļuvuši par tā zelta fondu, ne mazāk vērtīgu par daudzajām Pirmā pasaules kara
trofejām un dažādu laiku sadzīves priekšmetiem.
Pētot V.Knipstes radu rakstus, veidojas vairāku ģimeņu ciltskoks, kas ir daļa no
visas Latvijas lielā ciltskoka. Svētību šim nostūrim nes Daugavas ūdeņi, meži,
skaistā daba un īpašā aura, kas valda šeit – Raiņa dzimtenē.
Dunavas pagasts izceļas ar saviem iedzīvotājiem - simtgadniekiem. Arī Vandas
vecvecmāmiņa Jūlija Grauzs (1854 – 1959) nodzīvojusi turpat 105 gadus. Knipstu
un Vārslavānu ģimenes ciltskoks sazarojies zaru zariem, bet saknes arvien atved
atpakaļ uz dzimto pusi Dunavu, Asari, Rubeņiem, Kaldabruņu. Absolventu
salidojumos skolotājai ziedus pasniedz arī nepazīstami cilvēki (visbiežāk tie,
kuri mācījušies pie viņas tēva, ir arī pašas vai citu radinieku bijušie
audzēkņi, no kuriem daudzi, augstās skolās aizgājuši, izvēlējušies pedagoga
darbu.
Atmoda
un Tautas frontes laiks, tāpat kā visā Latvijā arī Dunavas skolā radīja lielas,
cerības par demokrātiju, par labāku un gaišāku nākotni. Toreiz daudzi staigāja
ar piespraustiem auseklīšiem un karodziņiem. Vanda atbalstīja Tautas fronti,
sekoja līdzi Atmodas laika notikumiem, visos pasākumos dziedāja dziesmas (viņai
īpaši mīļa bija dziesma „Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” u.c.) Tagad par
Dunavas novada Atmodas kustības aktīvistiem var lasīt skolotājas Knipstes
apkopotajos skolas vēstures muzeja materiālos.
Viņa saka: „Mūsdienās jaunieši ir daudz informētāki, arī gudrāki, jo viņiem
ir pieejami dažādi saziņas līdzekļi. Bet gribētos, lai jaunieši būtu centīgāki,
uzņēmīgāki, labāk saprastu savus pienākumus, interesētos par savu valsti, tās
vēsturi. Bet visvairāk nepieciešams, lai katrā būtu ticība sev un Augstākiem
spēkiem. Skolēniem jāmāca ticības mācība. Tagadējo skolēnu vecāki ir izauguši
laikā, kad skola bija šķirta no baznīcas. Viņi neko nezina par ticības būtību,
un bieži vien pret to ir vienaldzīgi. Arī bērni, ja tiem mājas nekas par ticību
nav stāstīts, ticības mācību apgūt neizvēlas. Klašu audzinātāji varētu runāt par
ticības mācības būtību. Ja bērns mācīsies desmit baušļus un tos ievēros dzīvē,
būs mazāk likumpārkāpēju, jaunieši būs sirsnīgāki saskarsmē ar līdzcilvēkiem”.
Brīvajos brīžos Vanda ar interesi lasa vēsturiska satura grāmatas, visbiežāk
ievērojamu cilvēku biogrāfijas. Tuva ir dzeja - I.Ziedoņa, O.Vācieša, S.Kaldupes
dzejoļi. Kopš 1991.gada, kad tēva zemi Rubenes pagasta „Kalniņos” īpašumā paņem
Vandas brālis Arnolds Vārslavāns (*1940), visus atvaļinājumus Vanda pavada ar
mīlestību kopjot un apstrādājot tēva zemi. Fizisks darbs svaigā gaisā brāļa
saimniecībā un savā puķu laukā viņai sagādā vislielāko baudu. Ar prieku un
pienākuma apziņu kopj tuvinieku kapu kopiņas Rubenes, Jēkabpils un Dunavas puses
kapsētās, domās sarunājoties ar aizgājējiem. Ļoti patīk visi mājdzīvnieki. Savam
priekam ada zeķes, cimdus.
Par radošu un aktīvu jaunatnes audzināšanu un par ieguldījumu izglītības darba
organizācijā V.Knipste apbalvota ar krūšu nozīmi ”Teicamnieks izglītības darbā”,
ar Jēkabpils rajona padomes Goda rakstiem, pateicībām un Atzinības rakstiem.
ATTĒLI:
1. Vanda Knipste. (1987)
2. V. Knipste, pirmajā rindā 4. no labās, trešās audzināmās klases izlaidumā
(2000)
3. Vanda Knipste kopā ar bijušajiem savas klases skolēniem Gitu Strēlnieci, Līgu
Baltmani, Vitu Strēlnieci, Elīnu Liopu un Māri Klaucānu (2003)
2003.gada novembris
Jēkabpils rajona BJC
Materiālu sagatavoja novadpētnieki: Zaiga Zauere Jēkabpils BJC mazpulka
dalībniece, Agnija Auzāne Dunavas pamatskolas 9.kl.skolniece
Skolotāja Spodra Purviņa