LILIJA KLUCE

Latviešu daiļamatniece un sabiedriskā darbiniece ASV,
piedalījusies gaidu kustībā, vadījusi Bostonas Daugavas vanadžu saimi;
Pēc LR atjaunošanas sniedz atbalstu dzimtajam pagastam Latvijā

Lilija Kluce (pirms laulībām Graudiņa) dzimusi 1910. g. 23. martā Limbažu pagastā, Stienes Stūrīšos. Tēvs Teodors Graudiņš (1873-1966) uzcītīgi strādājot, izveidoja savu saimniecību, cēla dzīvojamo māju un saimniecības ēkas. Graudiņu dzīvojamā mājā, kura bija celta ar vērienu, atradās gan 1918.gadā dibinātās izglītības biedrības „Imanta” bibliotēka, gan skatītāju zāle ar skatuvi. Netālu tika uzcelta brīvdabas estrāde. Pagastā bija rosīga sabiedriskā dzīve. T.Graudiņš arī atvēra veikalu, nodibināja biškopju biedrību. Komunisti okupācijas laikā 1940.gadā aizliedza latviešu sabiedrisko organizāciju, tostarp arī „Imantas”, pastāvēšanu.

Lilija Kluce pēc Limbažu ģimnāzijas beigšanas 1933. g. pabeidza Kaucmindes mājturības semināru. Pēc tam strādāja par Lauksaimniecības centrālbiedrības un Lauksaimniecības kameras rokdarbu instruktori un skolotāju. Salaulājās ar tiesnesi Jāni Kluci.
Otrā pasaules kara beigās Graudiņu ģimenes atvases emigrēja, arī Lilija ar vīru devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Latvijā dzīvot palika tikai Teodors Graudiņš, viņa vecākā meita Alma un viņas dēls Andris — tagadējās „Stūrīšu” īpašnieces Jolantas Rābantes tēvs.
Lilija Kluce saka: „Arvien nožēloju, ka 1966. gadā mūsu ģimenes locekļi, no kuriem esmu visvecākā, netikām uz tēva bērēm un izvadīšanu Latvijā, jo dzelzs roku priekšā aizlika komunisti.”

Dzīvojot trimdā Vācijā, Lilija pārstāvēja Latviju vispasaules gaidu kongresos Londonā un Šveicē. 1958. gadā abi ar vīru ieceļoja ASV un apmetās uz dzīvi Bostonā.
Kaucmindē gūtā izglītība un prakse daiļamatniecībā deva Lilijai Klucei iespēju strādāt privāti. Pati uz savu roku viņa sāka aust, veidot keramikas darbus un darināt latviešu tautas tērpus. Kopā ar vīru Jāni Lilija iegādājās māju, kurā izveidoja darbnīcu ar stellēm aušanai un keramikas cepli. Viņu darinājumi ātri kļuva populāri, kas deva iespēju Klučiem pelnīt iztiku svešajā zemē, bet Amerikas plašumos izkliedētajiem latviešiem deva iespēju iekārtot mājokļus tā, lai justos tuvāk savai mīļajai Latvijai.
Var teikt, ka L. Kluces austās sienas segas, galdauti, jostas, grāmatzīmes un prievītes ir ikkatrā latviešu mājā, un daudzviet goda vietā sēž arī Lilijas krāšņie keramikas darbi. Nevienā latviešu mājā netrūkst kāda no Kluces ar latviskiem rakstiem greznotām vāzēm, krūzēm, alus kausiem, dekoratīviem vai augļu šķīvjiem. L. Kluce tos gan rādījusi izstādēs, gan svētku reizēs vedusi pārdot daudzos latviešu centros. Pat Bostonas latviešu baznīcā (šo ēku Lilija un Jānis Kluči atrada un ieteica draudzei nopirkt) katrā dziesmu grāmatā ir Lidijas austa tautiska šķiršanas prievīte (grāmatzīme).

ASV 200 gadu valsts pastāvēšanas svētkos L. Kluce piedalījās reprezentatīvajā daiļamatniecības izstādē, kas tika sagatavota, lai amerikāņus iepazīstinātu ar viņu kaimiņiem latviešiem. Izstādē bija daudz viņas darbu, ieskaitot greznos tautas tērpus, ko apstāja apbrīnot visi izstādes apmeklētāji. L. Kluce ir zinīga etnogrāfiski pareizo tautas tērpu darinātāja, un tagad kļuvusi par plaši atzītu, Amerikas latviešu iecienītu un mīlētu mākslinieci.

L. Kluce ilgus gadus ir vadījusi Bostonas Daugavas Vanadžu saimi, atbalstījusi skautus un gaidas, mācījusi aušanu jaunajām audējām un atstājusi dziļas un paliekošas pēdas ASV (it īpaši Bostonas latviešu) un Kanādas daiļamatnieku saimē. Viņa saņēmusi divus Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Kultūras fonda atzinības rakstus par augstvērtīgās tehnikās veidotajiem audumiem.

Kad apnika dzīve lielpilsētā, Lilija un Jānis savu dzīvi un darbnīcas iekārtas pārcēla uz Massačūsetu, kur nopirka māju okeāna krastā Keipkodas pussalā (Cape Cod). Tur L. Kluce jau agri jūnijā sāk peldēt un jūras peldes turpina līdz vēlam rudenim.
Kad L.Kluce nosvinēja 95. dzimšanas dienu, viņai autovadītāja atļauju ar speciālas komisijas lēmumu atjaunoja vēl uz 5 gadiem. Gadi viņu nebaida un nepiebremzēs. Jubilejās viņa tagad stāsta, ka nu varēs sēdēt pie stūres līdz 100 gadu vecumam un ka joprojām varēs turpināt ripot, jo uz baznīcu un sarīkojumiem jābrauc 80 jūdzes.
L. Kluce pati stāsta: “Daudzi labākie draugi jau aizgājuši mūžībā, esmu vecākā un stiprākā. Tas manos gēnos no Graudiņiem, tāpēc cenšos visus pārējos uzmundrināt, mudināt pārciest sāpes un uzveikt slimības.”

Visus ilgos trimdas gadus Lilija Kluce ir gājusi, radījusi, darījusi un vēl arvien mīca mālus vai sēž pie savām aužamām stellēm. Joprojām L.Kluce neiztrūkst nevienā latviskā sarīkojumā Bostonā. Ierodoties sarīkojumos L. Kluce arvien atved un pacienā visus ar pašceptas dzeltenmaizes kliņģeri. Viņa nāk kā svētība sabiedrībā. Ar mīļo smaidu un modro garu viņa uzmundrina visus baudīt pilnīgāku dzīvi.

Arī Latvijā viņa spējusi palīdzēt dzimtajam pagastam un Graudiņu celma atvasēm.
Limbažu pagasta Stūrīšos dzīvojošā Jolanta stāsta, ka vienīgi, pateicoties Amerikā dzīvojošajai viņas tēva tantei Lilijai Klucei, Graudiņu dzimtas īpašums ir atgūts. 1993.gadā no vairāk kā desmit ēkām uz Stūrīšu zemes vairs bija saglabājušās tikai trīs, bet tīrumi un pļavas pārpurvojušies un aizauguši. Tagad „Stūrīši” ir atdzimuši un atkal kļuvuši par pagasta ļaužu pulcēšanās vietu.
L. Kluce atbalstījusi arī bibliotēkas atdzimšanu Stūrīšos - viņa dzimtās puses ļaudīm dāvināja bibliotēku ar apmēram 3000 grāmatu. Viņa vēl arvien uztur interesi par savu pagastu un atbalstītājos iesaistījusi arī Ilzi Koris no Sietlas, kura 2006.gadā dāvinājusi bibliotēkai vairākus simtus grāmatu. Stienes Stūrīšos tagad ir viena no lielākajām bibliotēkām Latvijas laukos ar daudziem trimdas latviešu autoru darbiem. Limbažu rajona labdaru sarakstā bieži atradīsim Lilijas Kluces vārdu. Par motīviem viņa runā īsi: “Jo tā šodien ir vieta un lieta, ko arvien atbalstu idejiski un materiāli.”

2008.gada jūnijā

Lilija Graudiņa Kluce
31 Kennedy Lane
West Yarmouth, MA 02673
USA

Ievietots ar PBLA atbalstu
Sagatavoja Jānis Bībelnieks Bostona ASV
jbibeniek@aol.com