LAIMONIS VERNERS KĻAVIŅŠ
šoferis, foto un kino amatieris,
Atmodas notikumu dalībnieks
Laimonis Verners Kļaviņš dzimis 1931. gada 16. aprīlī
Gulbenes rajonā Līgo pagastā Ērgļu mājās. Tēvs – Arvīds Kļaviņš, māte – Marta
Kļaviņa (dzimusi Baķis). Dzīvoja Līgo pagastā Ērgļu mājās, tā bija
jaunsaimniecība, kuru tēvs ieguva par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas kaujās,
piedalījies Ziemassvētku leģendārajās kaujās. Pirmās Latvijas Republikas laikā
izveidoja jaunsaimniecību, kur nodarbojās galvenokārt ar lopkopību
(piensaimniecību).
Bērnībā dzīvoja šajā jaunsaimniecībā un, cik varēja, palīdzēja lauku darbos,
ganīja govis, palīdzēja dārzā stādīt krūmus, apkopt iestādītās ābelītes, kā arī
veidot un kopt puķu dobes ap māju. Laimonim patika lasīt par dārzkopību un
puķkopību, kaut ko no izlasītā pielietot dārzā. Patika lauku darbi un dzīve
laukos, daba, labības lauki, pļavas ar ziedošām puķēm, smaržojošais siens.
Laimonis Verners Kļaviņš mācījās Siltāju pamatskolā. Pirmā klase iesākās pirmajā
krievu okupācijas gadā. Tad otrā klase bija jau vācu okupācijas laikā, beidzamās
klases viņš atkal mācījās krievu laikā. Tā iznāca mācīties dažādos laika posmos,
un apgūt dažādas mācību programmas. Pamatskolā klasesbiedrenes bija vēlāk
pazīstamā aktrise Antra Liedskalniņa un skolotāja Ruta Kotāne, kura tagad dzīvo
Madonā, strādā Lazdonas skolā.
Pamatskolas 7. klasē kopā ar draugu sāka iepazīties ar fotografēšanas māku.
Apguva pirmos fotografēšanas pamatus. Veikalos bija iespējams iegādāties foto
materiālus: platfilmas un ķīmikālijas, foto papīru. Iegādājās vienkāršu
platfilmas fotoaparātu “Komsomoļec” un tā primitīvos apstākļos varēja izgatavot
ar kontaktkopēšanu nelielas (6X6 cm) fotogrāfijas.
Pēc pamatskolas beigšanas palīdzēja strādāt tēvam saimniecībā, jo vecākais
brālis bija mobilizēts obligātajā dienestā padomju armijā. Tā nācās iemācīties
visus lauku darbus. Tā laika lauksaimniecībā bija ļoti grūti: kara laikā
saimniecība paputēja un pēc tam grūtības radīja lielās valsts nodevas, kuras bez
ierunām bija termiņos jāizpilda, neatkarīgi no tā vai pašiem kaut kas palika
patēriņam.
1949. gada 17. janvārī viņš iestājās šoferu kursos – Rīgā 1. autoskolā, kuru
beidza 1949. gada 6. maijā, iegūstot šofera mācekļa tiesības. Pēc prakses laika
1949. gada 19. augusta ieguvu 3. klases šofera tiesības. Tad sāka strādāt
Jaungulbenes pienotavā par šoferi. 1951. gadā rudenī Laimoni iesauca obligātajā
karadienestā. Dienesta laikā viņš izpildīja tankista – tanka vadītāja
pienākumus.
Pēc demobilizācijas sāka strādāt Jaungulbenes mehanizācijas skolā par šoferi.
Tad pārnāca dzīvot Madonā, kur strādāja par autobusa šoferi. Neklātienē
mācoties, ieguva 2.klases šofera tiesības, vēlāk arī 1.klases šofera tiesības.
1966 gadā sāka strādāt Madonas autoskolā kā praktiskās braukšanas instruktors,
papildināja savas zināšanas Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā un ieguva vidējo
speciālo izglītību.
Līdzās tiešajam darbam nodarbojās ar fotografēšanu un kino amatierismu.
1973.gadā kā debitants piedalījās Madonas rajona kinoamatieru skatē. Galvenokārt
pievērsās dokumentālajām filmām. Filmēja it sevišķi pašdarbības kolektīvus, gan
arī dokumentālus notikumus Madonā : 1983. gadā filma “Pie Strūklakas” (pūtēju
orķestris), 1984. gadā filma “Vilksim košu zelta jostu” (Poruka ielas
gadatirgus). Ar filmām piedalījās rajona skatēs, gan arī zonālajās skatēs. Ar
filmu “Pagātnē ieskatoties” (par Doku Ata muzeju “Mucenieki”) piedalījās
republikas noslēguma filmu skatē Jūrmalā 1988. gada 2. aprīlī. Filma
“Dejotprieks” republikas skatē Rīgā ieguva augstu novērtējumu. Sižetos attēloti
Madonas kultūras nama deju kolektīvs “Vidzeme” 1980. gadā. Brīvajā laikā
nodarbojās arī ar fotografēšanu. Iestājās fotoamatieru kolektīvā, piedalījās
Madonas fotoamatieru izstādēs. Laimonim patīk fotografēt dabu, ūdeņus, jūru,
estrādes pašdarbnieku koncertus.
1990.
gadā Verners ir piedalījies Baltijas ceļā, stāvēja ceļa posmā starp Cēsīm un
Valmieru (kopā ar visu ģimeni). Laimonis saka: “Atmodas laikā “Baltijas ceļā”
visi piedalījās brīvprātīgi, nevienu nesūtīja vai nepavēlēja piedalīties.
Braucām, piedalījāmies, noteiktā laikā sadevāmies rokās un stāvējām nedaudzas
minūtes. Šajā laikā pat satiksme pieklusa. Plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi
(kas visus gadus bija aizliegti lietot). Toreizējās valdības, varas, iestādes
klusēja, neiedrošinājās aizliegt, jo piedalījās visa tauta, kas bija nemierā ar
komunistisko iekārtu. Tautas vienība, saliedētība uzvarēja.” Viņš piedalījās
manifestācijā 1991. gada 18. novembrī Rīgā Daugavas krastmalā un arī piedalījās
barikāžu laikā pie Ministru padomes ēkas vārtiem (pagalma pusē). Verners stāsta
par Barikāžu laiku: “Barikāžu laikā piedalījās (palīdzēja) visa tauta, ne
tikai tie cilvēki, kas stāvēja ar smagajām automašīnām un citu tehniku, bet arī
pārējie cilvēki, kas nesa pārtiku. Ansambļi un dziedātāji spēlēja mūziku. Ar
automašīnām pieveda malku, kurināja ugunskurus, lai būtu kur apsildīties. Lauku
virtuvēs bija karsta tēja. Katrs kā mācēja, tā palīdzēja barikāžu aizstāvjiem.
Visa latviešu tauta atbalstīja neatkarību, brīvību, kaut arī nebija ieroču,
kailām rokām stājās pretī “omaniešiem” un komunistiskai iekārtai. Un tāpēc bija
rezultāti, mēs ieguvām brīvību, neatkarīgu Latvijas Republiku.”
Tagad viņš ir pensionārs. Sieva – Aina Kļaviņa (dzimusi Buzo), meita – Daiga
Irbe (dzimusi Kļaviņa), dēls Aivars Kļaviņš. Labprāt iemūžina skaistus dabas
skatus, ģimenes notikumus, norises Madonā. Lasa laikrakstus un žurnālus,
makšķerē un ceļo, seko līdzi politiskajai dzīvei Latvijā Verners ir apmierināts
ar Latvijas valsts varas sistēmu. Par tādu Latviju, kāda tagad ir, viņa laika
cilvēki varēja tikai sapņot.. Taču uzskata, ka valsts nepietiekami rūpējas par
pensionāriem. Saņem pensiju, ar kuru var kaut kā izdzīvot. Kā Laimonis saka:
”Ne bagātam kļūt, ne nabagam palikt!” Cer, ka nākotnē apstākļi uzlabosies.
Patīk braukt ekskursijās, vērot Latvijas ainavas. Daudz brīvā laika pavada pie
ūdeņiem, makšķerējot un dodoties ekskursijās ar Madonas pensionāru biedrību,
klubiņš “Pīlādzītis.
ATTĒLI:
1.Laimonis Verners Kļaviņš - izstādē Madonas Novadpētniecības muzejā 2001. gada
28. septembrī
2.Neatkarības gājiens, Manifestācija - Daugavas krastmalā – 1991. gada 18.
novembrī – Laimonis kopā ar saviem līdzgājējiem gājienā par neatkarīgu Latviju
2003. gada 28.oktobrī
Madonas Valsts ģimnāzija
Sagatavoja 10. b klases skolnieki Jānis Irbe un Gatis Šķēle
Projekta vadītājas skolotājas Ilga Gailuma un Inese Stroda
LIIS izstrādne