JĀNIS VILIBERTS KĻAVIŅŠ

ārsts patologs, medicīnas un dabaszinātņu doktors,
emeritēts profesors (ASV), Latvijas ZA ārzemju loceklis (1990);
vokālists, sabiedrisks darbinieks.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001)

Jānis Viliberts Kļaviņš dzimis Rugāju pagastā “Dreimanovā”
1921. gada 6. maijā Jāņa un Idas Kļaviņas (dz. Liepiņas) ģimenē. Beidzis Rugāju 6-kl. pamatskolu (1934). Mācības turpinājis Balvu ģimnāzijā, to absolvējis 1939. gadā. Pirms Otrā pasaules kara (1941) iestājies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.
1944. gada rudenī kā bēglis ar kuģi nokļuvis Vācijā, kur Ķīles universitātē vēlējās turpināt medicīnas studijas. Pēckara gados Vācijā tādus bēgļus kā viņš universitātē neuzņēma. Jānis Kļaviņš iestājās Libekas konservatorijā (vēlāk pārdēvēta par mūzikas akadēmiju), saņēma stipendiju un 1959. gadā to absolvēja kā vokālists. Kad bija iespēja iestāties Ķīles universitātē, Jānis V. Kļaviņš to nekavējoties izdarīja. Tā kā mūziku atstāt negribējās, viņš vairākus gadus paralēli studēja Libekā un Ķīlē. Ķīles universitāti absolvējis 1948. gadā ar uzslavu, 1959. gadā tur ieguvis medicīnas doktora grādu. Jānim V. Kļaviņam ir 3 diplomi: medicīnas zinātnē viņš ir diplomēts patologs, arī uzturvielu speciālists, mūzikā - diplomēts vokālists.
1950.gadā nodibināja ģimeni, 1951. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. Tur trimdas latviešu un cittautu sabiedrībā plaši pazīstamais mūzikas mākslinieks vienlaicīgi kļuva par starptautiski atzītu medicīnas zinātnieku.
Zinātniskā darbība. Profsora J. V. Kļaviņa zinātniskās darbības pētniecības virziens ir onkoloģija, konkrēti – molekulārā bioloģija ar tumormarkeriem (vielas, kas organismā producē vēža šūnas vai arī producē atšķirīgas šūnas). Jānis Kļaviņš ir Starptautiskās Tumormarkeru Onkoloģijas Akadēmijas dibinātājs un prezidents (1984). Akadēmija katru gadu kādā no pasaules valstīm organizē starptautisku konferenci par pētījumu rezultātiem.
J. V. Kļaviņš pētījis dzelzs metabolismu cilvēka orgnismā, sevišķi izvērtējot etionina iespaidu. Pētījis arī embrioniskos un speciālos proteīnus, kas parādās ļaundabīgu audzēju šūnās. Publicējis 200 zinātniskos darbus, grāmatu nodaļas un vienu grāmatu, lielākoties par onkoloģijas tēmām. Ir vairāku zinātnisko izdevumu galvenais redaktors.
Vienlaicīgi viņš bija vairāku ASV mācību iestāžu, bet kopš 1963. gada – Ņujorkas, Klīvlendas, Djūka, Longailendas, Kornela, Kolumbijas Universitātes un Alberta Einšteina Medicīnas koledžas profesors ar akadēmisko grādu MD., PhD.
Kopš 1960. gada ASV valdības stipendiāts zinātniskajam darbam dzelzs un aminoskābju vielu maiņā un vēža pētniecībā. Ieguvis vairāk nekā 50 goda diplomu un balvu medicīnā, to skaitā 1983.gadā ASV saņemtais izcilnieka nosaukums, kā arī LZA Paula Stradiņa balva (2000)
Atzīstot viņa zinātniskos nopelnus, Jānis Kļaviņš ir ievēlēts par Venecuēlas Medicīnas akadēmijas ārzemju locekli un Ēģiptes Tumormarkeru apvienības Goda biedru. Viņš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (1990) un Latvijas Universitātes Goda doktors (1991).

Koncertdarbība. Jāņa Kļaviņa vokālista (bass, baritons) darbība aptvērusi ne vien ASV, bet arī daudzas citas pasaules valstis. ASV viņš strādājis par solistu Klīvlendas operā (1952), Amerikas jaunajā operas teātrī, ir koncertējis Linkolna centrā, vairākkārt dziedājis solo programmu Karnegi zālē. Jānis Kļaviņš dziedājis arī Kanadā, Japānā (Tokijā), Austrālijā (Melnburnā, Sidnejā), Venecuēlā, Brazīlijā, Taivānā, Honkongā. Koncertējis Eiropas valstu galvaspilsētās (Londonā, Vīnē, Stokholmā u.c.). Romā koncertējis 800 gadu Latvijas kristianizācijas jubilejas svinībās. Ķīnā (Šanhajā un Pekinā) J. V. Kļaviņš vadījis Rietumeiropas stila solo dziedāšanas meistarklases.

Tomēr visdaudzveidīgākā darbība bijusi ASV, kur līdzās darbam Klīvlendas operā dziedājis koncertos, radiofonā, spēlējis alta vijoli universitātes kamerorķestrī un pilsētas slimnīcas stīgu kvartetā. Diriģējis Ziemeļkarolīnas Baleta orķestri un bijis šīs baleta organizācijas pilnvarnieks. Kopš 1952. gada līdz pat pēdējam laikam piedalījies arī vairāku universitāšu (Djūka, Ziemeļkarolīnas, Ņujorkas) mūzikas sarīkojumos (būdams solists kantātu un oratoriju atskaņojumos), kā arī koledžu mūzikālajos pasākumos.
Vairāk kā pusgadsimtu ilgajā mūziķa mūžā uzkrāts vērienīgs dziesmu klāsts. No rietumeiropas autoriem profesoram it īpaši tuva austriešu komponista Franča Šūberta daiļrade. Par tās perfekto izpratni un izpildījumu māksliniekam 1984.gadā Vīnē Švarcenbergas pilī pasniegta F. Šūberta biedrības laureāta balva – Lielā Zelta medaļa.

Latviešu mūzika. Dziedājis patstāvīgos koncertos latviešu kolonijās ASV, Kanādā, Vācijā un Tobago. Dziedoņa repertuāra galveno daļu aizņem latviešu skaņražu – viņa laikabiedru – un klasiķu Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Volfganga Dārziņa, Alfrēda Kalniņa solo dziesmas. Pamatīgi apgūts Jāzepa Vītola vokālās kamermūzikas devums. Četru kompaktdisku albūmā ietverts visu 108 solo dziesmu ieskaņojums, kas ir kamerdziedoņa J. Kļaviņa radošā mūža kapitāldarbs (izdevusi “Rīgas skaņu ierakstu studija”, Rīgā, 1998) un viens no vītoliādes vēsturiski unikālākajiem latvju atskaņotājmākslas paraugiem. Bez diskiem ar Jāzepa Vītola dziesmām, latviešu mūzikai veltīti vēl 2 diski: viens E. Dārziņa skaņdarbiem, otrs – romancēm.
Par sasniegumiem mūzikā apbalvots ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) KF goda diplomu; 1976.g. par E. Dārziņa visu 17 solo dziesmu ieskaņojumu - ar PBLA KF balvu.

Sabiedriskā darbība. Doktors J.V. Kļaviņš veicis sabiedriskos pienākumus trimdas latviešu akadēmiskajās un kultūras organizācijās. Viņš bija Latviešu Akadēmisko Mācību spēku un Zinātnieku Apvienības (LAMZA) prezidents. Dibinājis Klīvlendas latviešu koncertapvienību, bijis tās ilggadējs priekšsēdētājs, kā arī Klīvlendas Latviešu biedrībā bijis valdes loceklis speciāliem uzdevumiem. Bijis arī Klīvlendas Operas teātra vicepriekšsēdētājs.

Tikai ar XX gs. 90. gadiem, atjaunojoties LR neatkarībai, J.V. Kļaviņš radis iespēju regulāri viesoties dzimtajā Latvijā, kur plašās mūziķu, mediķu un zinātnieku aprindās viņš izpelnījies gan apbrīnu, gan dziļu cieņu. Apliecinājums J. Kļaviņa izcilās personības nopelniem ir Triju Zvaigžņu Ordenis (2001), ko profesoram viņa astoņdesmitajā dzimšanas gadā Rīgā personīgi pasniedza Latvijas Valsts prezidente. Augstais apbalvojums vainago ārvalstu Goda diplomus un prēmijas un trimdas latviešu daudzos atzinības apliecinājumus tiklab mūzikas mākslā, kā arī onkoloģijas pētniecībā un medicīnas pedagoģijā. Viņš atzīst, ka visu to varēja paveikt tikai pateicoties dzīvesbiedres Minjonas nesavtīgam atbalstam. Tagad pensionējies, kārto memuārus par sava panākumiem bagātā mūža ritumu.

Attēli:
1. Profesors MD, PhD Jānis Viliberts Kļaviņš
2. Starptautiskās Tumormarkeru Onkoloģijas Akadēmijas prezidents J. V. Kļaviņš 80.dzimšanas dienā (2001)
3. J. V. Kļaviņš (otrais no kreisās) kopā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu pēc Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanas (13.06.2001.)
4. J. V. Kļaviņš ar dzīvesbiedri Minjonu Rīgas Latviešu biedrības namā E. Dārziņa solo dziesmu kompaktdiska atklāšanā (2003)

Kontakti: FAX- 001-914-4723839.

2004.gada novembris

Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja skolas novadpētnieki.
Konsultante: skolas direktore Sofija Sudarova.

LIIS izstrādne