MĀRIS ĶIRSONS

Prāvests. Garīdznieks otrajā paaudzē. Dzīvo ASV.
Cilvēktiesību aizstāvis, piedalījies protesta akcijās pret Baltijas okupāciju.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
2005.g. Latvijā uzņemtās filmas „Tēvreize” idejas un scenārija autors

Dievs neuzliek vairāk pienākumu, kā vien tos, ko Tu spēj veikt. /Māris Ķirsons/

Dzimis 1940.g. 26. decembrī Jaunaucē. Tēvs Pāvils Ķirsons bija Jaunauces draudzes mācītājs. Ģimene 1944.g. devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949.g. pārcēlās uz ASV. Māris skolojās, iegūstot bakalaura grādu filozofijā un vēsturē, maģistra grādu teoloģijā (1967). XX gs. 90.gados studēja luterāņu seminārā Kanādā (1990 – 1994), kur ieguva maģistra grādu ģimenes un laulību terapijā.
Māris Ķirsons uzskata, ka ir svarīgi mācīties visu mūžu. Lai varētu būt atbildīgs, ir vajadzīgas zināšanas – ne tikai, lai prastu rakstīt un rēķināt, bet arī lai pazītu Jauno un Veco derību, lai pieņemtu Evaņģēliju.

Strādāja par mācītāju Sv.Pāvila draudzē Čigākā (1967 – 1975). Vēlāk līdz 1990.g. kalpoja
Sv. Jāņa baznīcā Filadelfijā. No 1995.g. mācītājs Otavas draudzē Kanadā. No 2000. līdz 2005. gadam bija Latviešu ev.lut. baznīcas pārvaldes priekšsēdis Amerikā.
.M.Ķirsona sprediķi ir rakstīti konkrētai draudzei, konkrētā situācijā, daudzas stundas iepriekš rūpīgi gatavoti un pārdomāti. Latvijā mācītājs visbiežāk tiekas ar draudzi Doma baznīcā, vai arī pie mācītāja Jura Rubeņa Torņkalna baznīcā, vairākas reizes sprediķojis arī Jēkabpils ev.lut. baznīcā pie mācītāja Modra Plātes. M.Ķirsona sprediķos cauri vijas personiskā attieksme. Klausītāji sāk apzināties, ka garīgā attīstība palīdz sabiedrībai sevi ieraudzīt citādi, pārvērtēt iespējas. Māris Ķirsons uzsver: „Naudas daudzums bankā nenosaka personības vērtību un perspektīvas. Cilvēki vienmēr dabū tādu valdību, kādu ir pelnījuši. Ja gribam labāku, pašiem jāmācās ikdienā būt labākiem. Kad cilvēki būs godīgi, viņi piespiedīs arī valdību būt godīgai. Katram mums ir sava loma. Kopīgais rezultāts ir atkarīgs, cik pozitīvi savā vidē to pieņemam.”

M.Ķirsonam viņa Dzimtenes Latvijas liktenis ir svarīgs visu mūžu. Kā neordinārs un aktīvs cilvēks ar asu prātu, ironisku skatu uz problēmām, viņš ir ierakstīts Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturē, dzīvodams ārpus Latvijas. TV producents Ojārs Rubenis, pieminot M. Ķirsona akciju Eiropas Drošības konferences laikā, saka: Māris Latvijas vārdu iznesa visas pasaules mediju pirmajās rindās, tecinādams savas asinis uz sirpāmurainā, sarkanā padomju karoga 1980.gadā Madridē, protestējot pret Baltijas valstu okupāciju.

Daudzus gadus veltījis latviskajai izglītībai ASV, izpildot Amerikas austrumu krasta latviešu vasaras vidusskolas direktora pienākumus. Tagad M.Ķirsonam rūp jauniešu kristīgā izglītība atjaunotajā Latviā. Visvairāk Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas (LELBA) palīdzības nonāk svētdienas skolās (līdzās atbalstam Latvijas mācītājiem, emeritētajiem mācītājiem un mācītāju atraitnēm, kurām apmaksā veselības apdrošināšanas polises).

M.Ķirsons kopā ar citiem latviešu mācītājiem un arhibīskapu Elmāru Ernstu Rozīti atbalsta svešumā dzīvojošo latviešu luterāņu draudžu izveidošanos Sanktpēterburgā, Indijas misijā, Sibīrijā, kā arī Indijas misijā. Par baznīcas lomu šodienas cilvēku un sabiedrības dzīvē Māris Ķirsons saka: „Baznīcas uzdevums ir kalpot cilvēkam. Ja patiešām grib kalpot, mācītājs nevar tikai sprediķot. Viņam jāapzina cilvēku vajadzības, kas dažādos vecumos atšķirīgas. Jāzina, kā palīdzēt cilvēkiem, lai viņi pēc tam palīdzētu paši sev.
Ziemeļamerikā baznīcas telpās pulcējas anonīmie alkoholiķi, narkomāni. Tur ir iespēja brīvo laiku pēc stundām pavadīt bērniem, kuru vecāki strādā. Ir ļoti svarīgi, lai bērni jau pirmajās klasēs gūtu veselīgus uzskatus par alkohola kaitīgumu. Bērniem jāieaudzina pašvērtības apziņa, lai viņi saprastu, ka alkohola un narkotiku lietošana iznīcina neaptveramu daudzumu cilvēka smadzeņu šūnu.
Psihologa un laulību terapeita darbs maniem pienākumiem piepulcējās tāpēc, ka tas palīdz izprast cilvēkus, saprast, kā darboties ar daudziem atkarību gūstā nonākušajiem cilvēkiem. Palīdzēt saredzēt, ka Dieva mīlestība uz cilvēku attiecas arī tad, ja viņš ir morāli pagrimis. Lūgšana var būt atbilde Dieva mīlestībai. Mīlestība maina cilvēku. Atveseļošanas sākumā
sevišķi nepieciešams sev līdzīgo atbalsts. To vislabāk var izdarīt tie terapeiti, kas paši savulaik atbrīvojušies no atkarībām. (Jaunībā Māris Ķirsons 19 gadus bija atkarības gūstā, kopš 40 gadu vecuma pilnīgi atbrīvojies.) Regulāri M.Ķirsons Latvijā lasa lekcijas topošiem maģistrantiem praktiskajā psiholoģijā. Arī skolotājiem kvalifikācijas celšanas kursos par ģimeni un ētiku, piedalās 3x3 nometnēs.
Latvijā kopš 1989.g.sadarbojas ar narkologu Jāni Strazdiņu. 2005.g. Latvijā ir uzņemta filma „Tēvreize” par luterāņu baznīcu gadu gaitā. Filmas idejas autors ir mācītājs Māris Ķirsons. Filmas līdzveidotājs ”Labvakar” producents Ojārs Rubenis. Režisors Harijs Beķeris par filmas ideju saka: „Gaisma tuneļa galā ir tikai viena – tautas atgriešanās pie ticības.”

Profesionāli un intelektuāli M.Ķirsons izglītojas studējot jaunāko literatūru. Garīgās baterijas uzlādē, kontaktējoties ar draugiem, it īpaši Latvijā. Fizisko izturību nostiprina slēpojot. Viņa dzīves moto:
Dievs neuzliek vairāk pienākumu, kā vien tos, ko Tu spēj veikt.

ATTĒLI:
1. Mācītāji Modris Plāte un Māris Ķirsons Jēkabpils ev. lut. baznīcā 1995. gada 30. jūlijā. Foto Spodra Purviņa
2. Mācītājs Māris Ķirsons apsveic mācītāju Rihardu Zariņu ar Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanu Ņujorkā (2001).
3. Māris Ķirsons un Ojārs Rubenis
4. Māra Ķirsona protesta akcija pret Baltijas okupāciju Eiropas Drošības konferences laikā Madridē pievērsa plašu pasaules preses uzmanību (1980.g. decembris)

Jēkabpils BJC
Materiālu sagatavoja: mazpulka dalībnieces Inga Nestere,
Madara Safonova, Sandra Svētiņa.
Konsultē Spodra Purviņa

2005. gada decembris

Ievietots ar PBLA atbalstu