ANATOLIJS KINDZULIS
Izglītības, kultūras un sporta darbinieks,
Burtnieku skolu muzeja dibinātājs,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi
Dzimis 1926.gada 5.aprīlī, Kārsavā. Tēvs - skolotājs, māte
- mājsaimniece. Brālis
kritis Otrā pasaules kara laikā brālis (bija vācu armijas
Gaisa izpalīgos, apbedīts Rīgā, Brāļu kapos).
No 1932.līdz 1944.gadam mācījies Kārsavas pamatskolā un
ģimnāzijā. 1944.gadā iesaukts Darba dienestā,
pēc tam latviešu leģiona 15.divīzijā. Vācijā kritis
gūstā, 1945. - 1947. gadā atradies karagūstekņu nometnē pie
Maskavas. 1947.gadā pēc atbrīvošanas no gūsta nosūtīts
darbā uz Slokas papīrfabriku, kur strādājis par elektriķi.
1949. - 1951.gadā mācījies Valmieras Pedagoģiskās skolas
neklātienes nodaļā.
1949.gadā sācis darbu Burtnieku Ausekļa septiņgadīgajā
skolā, vēlāk Burtnieku internātskolā, Burtnieku
astoņgadīgajā, pēc tam Burtnieku Ausekļa vidusskolā.
Strādājis par fiziskās kultūras un darbmācības skolotāju.
1972.-1973.gadā Burtnieku skola tika novērtēta kā labākā
sporta darbā; skolēni sistemātiski piedalījušies visos
Valmieras rajona sporta pasākumos, gūstot atzīstamus
rezultātus. Vēlāk strādājis arī par pionieru vadītāju,
nebūdams ne komjaunietis, ne partijas biedrs. Darbā ar bērniem
izmantojis savas skauta gaitās gūtās zināšanas. Attīstījis
tūrismu un novadpētniecību. Piesaistot skolotājus un bērnu
vecākus, veicis dziļu Burtnieku pagasta dabas, vēstures,
kultūras un ekonomikas izpēti. Kā darbmācības skolotājs ar
saviem skolēniem piedalījies Latvijas jauno tehniķu
izstādēs.
Pazīstams kā prasīgs pedagogs; panācis labu skolēnu stāju
un precīzu pienākuma izpildi, disciplinētību, pats būdams
paraugs ar savu noteiktību un inteliģento iejūtību. Pāri
plūstošā enerģija, kas izpaudusies rīcības daudzveidībā,
aizrāvusi ne tikai skolēnus, bet arī citus pagasta ļaudis.
Bijis pagasta kora dziedātājs, piedalījies tautas deju
kolektīvā, pašdarbības teātra izrādēs. Būdams Burtnieku
pagasta padomes deputāts, vadījis kultūras, izglītības un
veselības aizsardzības komisijas.
Ar padomju saimniecības Burtnieki atbalstu
sabiedriskā kārtā vadījis stadiona un divu sporta laukumu
plānošanu un izbūvi. Bijis padomju saimniecības
Burtnieki fiziskās kultūras kolektīva vadītājs.
Talantīgs organizators, attīstījis Burtniekos daudzveidīgu
sporta dzīvi: sporta sekcijas darbojās vieglatlētikā,
futbolā, volejbolā, svarcelšanā, burāšanā, šahā,
dambretē u.c. sporta veidos. Veiksmīgi piesaistījis trenerus -
D.Vītolu, F.Seņkānu, J.Vītolu, J.Amantovu. Regulāri
organizējis ikgadējas sacensības un spartakiādes, krosa
skrējienus, pārgājienus, ģimeņu sporta svētkus pagastā.
Burtnieku sportisti sekmīgi startējuši gan Latvijā, gan
ārpus tās. Ar referātu un paša veidotu filmu par savu darbu
un tā rezultātiem A.Kindzulis Latvijas delegācijas sastāvā
bijis uzaicināts piedalīties vissavienības konferencē.
Pēdējos gados vislielākais ieguldījums ir Burtnieku skolu
muzeja izveide, kas ir ilgu gadu iecere un lolojums.
Muzejā apkopoti seni rokraksti, atmiņu pieraksti, hronikas,
dokumenti. Tiek sistematizētas fotogrāfijas, filmas,
videomateriāli par Burtnieku kultūras un saimniecisko darbību.
Īpaša uzmanība veltīta novada izcilajām personībām -
tautskolotājiem, skolu vadītājiem, Lāčplēša ordeņa
kavalieriem, zinātniekiem, rakstniekiem. Apkopoti materiāli par
politiski represētajiem, trešo Atmodu, Tautas frontes darbību.
Tiek turpināti pagasta un skolas notikumu videoieraksti.
Burtniekos izveidota tradīcija - piemiņas plāksnes
piestiprināšana izcilo novadnieku dzimtajām mājām. Plāksnes
novietotas Jēkaba Māsēna, Mārtiņa Celma, Reiņa Birzgaļa un
Jāņa Bikšes mājās.
Skolotāja Anatolija Kindzuļa 50 gados ieguldītais darbs
Burtnieku pagasta attīstībā atzīts par valstiski nozīmīgu.
1999.gada 7.aprīlī viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa
Zelta goda zīmi.
Pašlaik A. Kindzulis ir rūpīgs vectēvs septiņiem mazbērniem
un diviem mazmazbērniem. Viņš precējies 1951.gadā ar
skolotāju Martu Pūcīti. Viņiem ir meita Māra, ārste, un
dēls Juris, automehāniķis.
1999.gada oktobris
Tekstu sagatavojusi V.Zālīte
LIIS izstrādne