
teātra režisore,
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere(2003)
Māra Ķimele dzimusi Rīgā. Izglītību ieguvusi Valsts Teātra
mākslas augstskolā Maskavā. Pēc institūta beigšanas strādā par režisori
Valmieras teātrī (1969-1989 un no 2001), Rīgas neatkarīgajā teātrī ”Kabata”
(1989-1992), Jaunajā Rīgas teātrī (1993-1997 un no 2002). Viņa ir arī
aktiermeistarības pasniedzēja Latvijas Valsts konservatorijā un režijas
pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļā (1975-1993).
Māras Ķimeles vecmāmiņa Anna Lācis arī bija teātra režisore un strādāja
Valmieras teātrī. Vectēvs Jūlijs Lācis bija žurnāla “Atpūta” galvenais
redaktors, žurnālists, rakstnieks. Abi vecvecāki cieta Staļina represijās.
J.Lācis tika nogalināts Arhangeļskas cietumā. Anna Lācis pavadīja 10 gadus
ieslodzījumā Karagandā.
Māras Ķimeles vecāki Dagmāra un Vilis Ķimeļi strādāja Jaunatnes teātrī. Tēvs -
par aktieri, vēlāk direktora vietnieku. Māte - administratīva darbiniece,
tulkotāja, vēlāk strādāja Latvijas Teātra biedrībā. Māsa Gundega ir vēsturniece
un strādā Aizsardzības ministrijas arhīvā. Dēls Pēteris Ķimelis ir audio un
video mākslinieks.
Padomju okupācijas gados Mārai Ķimelei politisko uzskatu, atklātības,
emocionālās dabas dēļ bija bieži konflikti ar pastāvošo varu. Viņa tika aicināta
uz pārrunām, nopratināšanu Valsts drošības komitejā, tika izsekota, mājās
uzstādītas noklausīšanās ierīces. Vara pieprasīja iestudēt izrādes, kas
cildināja padomju iekārtu. Tā kā M.Ķimele nepakļāvās, tika ierobežotas karjeras
iespējas, vēlme radoši pilnveidoties ārzemēs. Viņa 8 gadus nakšņoja pie draugiem
vai teātra telpās, jo nebija sava dzīvokļa. Tomēr M.Ķimele nepadevās
kārdinājumiem un izturēja psiholoģisko spiedienu. Iedvesmu viņa smēlās tajā
kultūras daļā, ko padomju vara nespēja iznīcināt, - Šekspīra, Ibsena, Raiņa,
R.Blaumaņa un citu klasiķu mākslā. Viņas radošos spēkus tolaik stiprināja
mācības Maskavā un labāko teātra izrāžu un mākslas izstāžu apmeklējumi
Ļeņingradā, Tblisi.
Režisore
uzskata, ka nav iestudējusi nevienu izrādi, kas slavinātu padomju varu. Jau
daiļrades sākumā tiek strādāts pie mūžīgām vērtībām: Anujs “Mēdeja” (LTB balva
par labāko izrādi un režiju), S. Moems “Lietus” (LTB balva - labākais jaunais
režisors), B. Brehts ’’Mann ist Mann” (LTB balva par labāko jauniešu izrādi),
Rainis ”Pūt, vējiņi” (LTB balva par labāko izrādi un režiju). 1991.-1993. gadā
Studentu teātrī iestudēts Strinbergs ”Jūlijas jaunkundze”, Šekspīrs ”Karalis
Līrs” (piedalās festivālā Oslo).
Sākoties Atmodai, režisorei bija iespēja doties uz ārzemēm un redzēt
interesantus mākslas darbus ASV, Kanādā, Anglijā, Ungārijā, Zviedrijā. 1991.g.
viņa pati Ņujorkā iestudē R.Blaumaņa “Sestdienas vakaru” un “Pēc mītiņa”. Pēc
notikušās izrādes pati piedalās mītiņā pret Latvijas okupāciju, kas notiek pie
Krievijas vēstniecības ASV.
Latvijas vārdu pasaulē M.Ķimele spodrina ar viesizrādēm: L. Stumbre
”Nākošpavasar” (1989 ASV un Kanādā), pēc Bībeles “Rutes grāmata” (1994
Helsinkos, Maskavā, Lielbritānijā, Vācijā), Šekspīra soneti (1996 Ungārijā,
Lietuvā, Stokholmā, Marokā).
Slavenākie M.Ķimeles darbi 21.gs. ir I.Ābeles “Tumšie brieži” (2001), R.
Blaumaņa ”Pazudušais dēls” (2002), H. Paukša ”Godīgā meitene” (2002). 2003.gadā
viņa piedalījās Venēcijas kinofestivālā kā aktrise L.Pakalniņas filmā ”Pitons”.
M.
Ķimele ar panākumiem veido jaunu Latvijas aktieru, režisoru, scenogrāfu paaudzi.
Slavenākie viņas audzēkņi ir U. Anže, I. Burkovska, D. Eversa, D. Gaismiņa, A.
Hermanis, R. Kalniņa, Ģ. Ķesteris, I. Ramute, I. Stonins, A. Vilims, A. Zeltiņa.
M. Ķimeles e-pasts: jrt@jrt.lv
ATTĒLI:
1. Režisori – Fēlikss Deičs, Māra Ķimele, Oļģerts Kroders
2. Latvijas režisoru un dramaturgu zvaigznājs (2002.gads)
2003.gada novembris
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
Sagatavoja 9. klases skolniece Laura Zvaigzne
Konsultantes skolotājas Elita Rozīte, Lida Koka
LIIS izstrādne