ANNA un KĀRLIS ĶERZUMI

Ilggadēji skolotāji, izglītības darbinieki,
kordiriģenti

Ķerzumu ģimenes albumā izvietotajās fotogrāfijās sastinguši skaistākie dzīves mirkļi, kas ļauj vēl un vēlreiz aizstaigāt bērnības un jaunības takās, mudina pārdomāt daudzveidīgās dzīves situācijas, liek izvērtēt gan labo, gan slikto. Bet labā viņu dzīvē ir bijis daudz.
Abiem Lizuma vidusskola bijusi pirmā un vienīgā darba vieta: Annai pēc Rēzeknes skolotāju institūta, bet Kārlim pēc Jelgavas skolotāju institūta beigšanas. Te sastapusies sākotnējā nedrošība ar savas varētprasmes apliecinājumu, un tik daudz zinātkāru jauniešu izvadīts dzīves ceļos.
Kārlis bija labs matemātikas skolotājs, Anna mācīja latviešu valodu un literatūru, kad vajadzēja - arī zīmēšanu. Daudzus gadus bija direktora vietniece mācību darbā, lai gan vienmēr ļoti gribējusi audzināt klasi. Abi vadīja korus un ansambļus. Skolēni no skolotājiem Ķerzumiem mantojuši ne tikai zināšanas, bet arī daudz dvēseliskas gudrības.

Kārlis vislabāk ar saviem audzēkņiem sapraties caur dziesmu. Dziesma visās dzīves situācijās bijusi kopā saturētāja un uzmundrinātāja. Annai skolā bija arī rūpes par dramatisko kolektīvu un leļļu teātra pulciņu. Lizuma skolēni katru gadu mēdza sagatavot kādu vairākcēlienu iestudējumu. Viņi spēlējuši Annas Brigaderes "Maiju un Paiju", iejutušies Pauka un Šmauka pasaulē... Vismazākos, protams, interesēja pašas lelles, viņi centās apgūt to vadīšanas māku. Bet arī lielākajiem šajā pulciņā patika. Nav jau nepieciešams, lai bērns, kas ar sirdsdedzi un bijību ņem rokās lelli vai pats kāpj uz skatuves, katrā ziņā kļūtu aktieris. Svarīgi, lai mīlestība pret mākslu paliktu guvums visai dzīvei.

Abu skolotāju darbs augsti novērtēts - Kārlis saņēmis "Izglītības darba teicamnieka" nosaukumu un ordeni "Goda zīme".
Anna - arī apbalvota ar nosaukumu "Izglītības darba teicamnieks", bet 1997.gadā par nopelniem Latvijas labā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi. Par būtiskāko savā darbā skolotāja uzskatījusi spēju ieskatīties bērnos jo dziļi, redzēt viņos cilvēkus. Ar lielu mīlestību to darīja ... Vai gan citādi varēja? Galvenais taču nav noorganizēto pasākumu skaits vai arī tas, cik gludi tie noritējuši. Galvenais ir tas, ko gūst bērni, kā raisās viņu iniciatīva, patstāvība.

Dvēseliskums, gara cildenums caurstrāvojis abu skolotāju dzīvi - gan skolā, dzīvojot līdzi audzēkņiem viņu priekos un bēdās, gan arī sabiedriskajās gaitās - iesaistoties pagasta pašdarbībā. Diemžēl Kārli piemeklēja smaga slimība, piesaistot viņu gultai. Bija grūti, taču neviens nekad nedzirdēja viņu žēlošanos.

Tagad Anna Ķerzuma atkal ir kopā ar skolu un skolēniem. Skolotāja aktīvi iesaistās skolas muzeja darba pilnveidošanā. Viņas atmiņas noder par pamatu novadpētniecības darbam muzejā.

ATTĒLI:
1. Kārlis un Anna Ķerzumi sešdesmitajos gados.
2. 1950.gadā skolas leļļu izrādes "Sienāzītis - spēlmanītis" mēģinājumā

2000.gada decembris

Lizuma vidusskola

LIIS izstrādne