MĀRTIŅŠ ĶERGALVIS

Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

tehniķis-mehāniķis, zemnieku saimniecības īpašnieks;
aktīvs Atmodas dalībnieks, LTF biedrs

Dzimis 1947. gada 17.novembrī Jaunpilī. Ģimene: māte Zelma Ķergalve, tēvs Kārlis Ķergalvis. Sieva Mirdza Ķergalve strādā par skolotāju Jaunpils vidusskolā. Ir divi dēli: Uldis Ķergalvis un Andris Ķergalvis. Abi dēli ir dienējuši Latvijas armijā. Tā ir sagadījies, ka izcilākie dzimtas pārstāvji ir tēva brālēni: Vilis Upenieks, kurš bijis pulkvedis-leitnants, un Herberts Tone - leitnants. Abi tēva brālēni cīnījās par Latvijas neatkarību (1918-1920).
Izglītību Mārtiņš ieguvis Jaunpils vidusskolā un Kandavas tehnikumā. Darba vietas: Kandavas tehnikums, Tukuma autobāze, visilgāk strādājis Tukuma rajona kolhozā „Dzirkstele” par mehāniķi. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas darbs ģimenes zemnieku saimniecībā „Jaunpilsāti”. Vienlaicīgi Mārtiņš Ķergalvis strādā par tehniķi Tehnisko palīglīdzekļu centra Dobeles filiālē.

M. Ķergalvja sieva stāsta, ka viņas vīrs esot īsts patriots, kas, sākoties Latvijas Trešajai atmodai, nav palicis malā. Mārtiņš Ķergalvis saka, ka bija iepazinies ar agrāk slēpto informāciju par komunistu un padomju okupācijas varas noziegumiem Latvijā un tas viņu mudināja 1988. gadā iesaistīties TF. Latvijas TF viņš tvēra jauno informāciju un vērsās pie kolhoza „Dzirkstele” cilvēkiem, iesaistot viņus Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā. Kad viņam uzdeva jautājumus, M.Ķergalvis neskopojās ar izsmeļošām atbildēm par TF un tās mērķiem. Viņš spilgti atceras notikumus, kuri risinājās Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā.
Kā satraucošākos notikumus viņš atceras
1988. gadā:

  • Prieka ziņa par Līgo svētku atzīmēšanas aizlieguma atcelšanu.
  • Protesta mītiņš pie Brīvības pieminekļa
  • Iedzīvotāju parakstu vākšanu atbalstam par Latvijas nacionālā karoga atjaunošanu.

1989. gadā:

  • Piedalīšanās pieminekļa atklāšanā represētajiem novadniekiem Bikstu stacijā
  • 23.08. līdzdalība Baltijas valstu tautu protesta akcijā „Baltijais ceļš” (pēc šīs akcijas PSKP CK to ļoti bargi nosodīja, jo nevēlējās atzīt Rībentropa - Molotova paktu un Baltijas okupāciju). M.Ķergalvis ātri reaģēja un uzrakstīja protesta vēstuli, dažu dienu laikā savāca daudz parakstu (vairāk kā 200) no cilvēkiem, kuros šis nosodījums izraisīja pamatotu sašutumu. 29.08. vēstule tika nodota PSRS Tautas deputātam Andrejam Dandzbergam, lai to nogādātu Maskavā.)

1990. gadā:

  • Aktivitātes, kas saistītas ar Latvijas Augstākās Padomes vēlēšanām un LTF atbalstīto kandidātu ievēlēšanu.
  • Mītiņi, braucieni uz Rīgu.
  • 23.08., kad, protestējot pret Ribentropa-Molotova paktu un tā sekām, Jaunpilī kurināja protesta ugunskuru kalnā – pagriezienā uz Vaļņiem.

1991. gadā:

  • Piedalās Vislatvijas Protesta Manifestācijā 13.janvārī Rīgā sakarā ar padomju karaspēka bruņotām aktivitātēm un iedzīvotāju upuriem Lietuvā.
    Tūlīt pēc atgriešanās no Rīgas M.Ķergalvis organizēja kolhoza „Dzirkstele” šoferus, lai ar saimniecības transportu piedalītos barikāžu veidošanā. Atsaucība bija liela, rīcība ātra, un jau pēc trīs stundām deviņas kravas automašīnas ar dzelzsbetona konstrukcijām kravas kastē un pilnām benzīna bākām devās uz Rīgu. Tā bija vislielākā un ātrākā atsaucība Atmodas notikumu laikā Jaunpilī. Pēc tam no kolhoza „Dzirkstele” vēl pievienojās 3 - 4 traktori. 2 traktori bija izvietojušies Vanšu tilta galā, 1 traktors – Ulbrokā pie radioraidītāja, pēc tam Zaķusalā pie TV ēkas. Kravas autotransports sargāja dzelzceļa tiltu.

M.Ķergalvis pēc 13. janvāra bija Rīgā vēl trīs reizes un piedalījās barikāžu apgādē un aizstāvēšanā:

  • 14. 01. aizveda maltīti šoferiem
  • 16. 01. – 17. 01. Personīgi 24 stundas dežurēja pie TV torņa. Šeit atbrauca arī saimniecības automašīna „Kolhida” ar malkas kravu, mašīnu vadīja Aivars Neimanis.
  • 20. 01. – 21. 01. Atkal 24 stundas pie TV torņa. Tā bija „ baigā nakts”, kad notika OMON uzbrukums. Nebija drošība, ka visi varētu dzīvi atgriezties. Ģimene nakti pavadīja bezmiegā, pie ieslēgta TV un radio.
  • 23. augustā pēc puča veda malku un kurināja ugunskurus „Liesmojošā Baltijas ceļā”.


Vēl ļoti spilgti no Atmodas laika Mārtiņš atceras tās īpašās dienas, kuras soli pa solim apliecināja Latvijas neatkarības atjaunošanos, piemēram, dienu, kad Rīgas radio raidījumus sāka ar himnu „Dievs, svētī Latviju”, kad Latvija atguva sarkanbaltsarkano karogu, ģērboni, savu naudu - latu, kad Latvija tika pasludināta par neatkarīgu valsti.
Mārtiņa novēlējums jauniešiem, lai viņi atcerētos:
„Kad Tēvu zemei grūti laiki, tad dēliem jāiet palīgā.”

Attēli:
1. M. Ķergalvis kopā ar ģimeni 2004. g. 22. februārī.
2. M. Ķergalvis kopā ar mazdēliem un sievu Mirdzu un 2004. g. 22. februārī.

2004.gada aprīlī

Jaunpils vidusskola
Darbu sagatavoja 11. klases skolnieces Inese Neimane un Līva Zaķe.
Konsultantes skolotājas Mārīte Sviķe un Ilze Inkina

LIIS izstrādne