MIRDZA ĶERGALVE

Mazpulku kustības veterāne,
darbmācības un rokdarbu skolotāja,
audēja - daiļamatniece

Mirdza dzimusi 1924.g. 17.jūnijā Annas un Kriša Tintes ģimenē Nīgrandes pagastā. Tēvs I pasaules kara laikā dienēja krievu cara, vēlāk Sarkanajā armijā. Latvijas laikā viņš bija Nīgrandes pagasta vecākais, pēc 1934.g.saimniekoja savā saimniecībā. Vecākiem piederēja 21 ha zemes, no tiem 14 aramzemes. Meita jau no agras bērnības tika radināta pie darba.
9 gadu vecumā Mirdza sāka mācīties Nīgrandes skolā. Viņa atceras:
“Skaistā atmiņā palicis mazpulku laiks. Tur darbs tika organizēts sekcijās. Es strādāju mājturības un lauksaimniecības sekcijā pie rokdarbiem. Skolai bija arī savs kooperatīvs, kurā pārdeva skolas piederumus, grāmatas un arī našķus. Kooperatīvu vadīja skolotājs Vismanis, tirgojās skolēni. No iegūtās peļņas skolai nopirka aužamos stāvus (stelles). Tajos audumu palīdzēja ievilkt bijušās skolnieces, kas tālāk mācījās lauksaimniecības skolās, vai arī skolēnu mātes. Ar skolēnu darbiem tika skaisti noformēta skolotāju istaba. Zēni pagatavoja divus atpūtas krēslus un astoņstūrainu žurnālgaldiņu, meitenes no zvejnieku diegiem ielasītā rakstā noauda sedziņas un logu aizkarus. Šajā telpā skolotāji vienmēr centās uzturēt kārtību. Nekad netika redzētas uz galda burtnīcu vai grāmatu kaudzes. Tās tika novietotas aiz speciāla aizkara kopā ar roku mazgātavu.
Mēs, skolēni, strādājām dūšīgi un pavasarī vienmēr bija darbu izstādes. Tika rīkoti arī pasākumi skolēniem kopā ar vecākiem, piemēram, Tautas namā bazars, kur skolēni piedalījās ar saviem darbiem un vecāki ar saviem. Rudenī notika ražas skates ar darba kalkulāciju un degustēšanu.
Vasarā bija speciāli bērnu svētki. Tie tiks rīkoti laukā ar dažādiem stendiem un atrakcijām. Pagalms bija norobežots ar daudziem krāsainiem pašgatavotiem lukturīšiem. Iestājoties krēslai tie tika aizdegti.”
Pēc pamatskolas beigšanas Mirdza spiesta divus gadus strādāt tēva saimniecībā, jo bija uzskats, ka sievietei skola nav vajadzīga. Vecāki gribēja, lai tālāk mācās brālis Arturs. Tā kā viņš negribēja, līdzekļi mācībām tika atvēlēti Mirdzai. Bija kara laiks. Mirdza aizbrauca kārtot iestājeksāmenus uz Jelgavas skolotāju institūtu. Naktī notika uzlidojums, meitene nobijās, pārbrauca mājās. Mirdza iestājās Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā. Vecāki bija apmierināti, jo Liepājā meitene varēja dzīvot pie krustmātes.
Mirdza pirmo gadu mācījās šūšanu, bet otro gadu, klases biedreņu pierunāta, mācījās aušanas nodaļā. Frontei tuvojoties, skola bija jāpārtrauc un jāatgriežas mājā. Mācības Mirdza atsāka 1945.gada rudenī.

Tajā laikā Mirdza nonāk NKVD uzmanības lokā kādas vēstules dēļ. Viņa atceras: “Viņiem (t.i., vēstules caurskatītājiem) tanī nepatika teikums, ka esam kā palsi kārklu krūmi, kas gatavi noliekties katra koka ēnā. Kad pirmo reizi izsauca, domāju, ka mājas vairs neredzēt. Jau atverot iestādes durvis, pretī karājās lozungs: “Iznīcināsim vācu fašistu izdzimteņus.” Tur mani centās ietekmēt un pārliecināt. Pulkstens 2.00 naktī atlaida, liekot parakstīties, ka nevienam nestāstīšu. Krustmātei nestāstīju, bet tēvam gan pateicu. Viņš piekodināja “velnam neatdot mazo pirkstiņu”. Es negribēju nokļūt uz apsūdzēto sola - klusēju un izvairījos no sabiedrības. Viņi mani turpināja mocīt ar jautājumiem katru nedēļu. Rezultātā smagi saslimu. Vasarā mājā mazliet atlabu. Rudenī mana pāraudzināšana atsākās. Vaicāja, kāpēc mani mati sāk sirmot. Es atbildu: “No liderīgas dzīves.” Pēc kāda laika izsaukumi beidzās ar nokaunināšanu un paraksta došanu par informācijas neizpaušanu.”

Skolu Mirdza beidza 1948.g. Diplomdarbam noauda paklāju 2 x 2,5 m un uz papīra uzzīmēja logu aizkaru ar tēmu - labības pļauja.
Pēc skolas vienu gadu Mirdza pavada mājā. Iepazinās ar skolotāju Miķeli Ķergalvi un 1949.g. sākumā nodibināja ģimeni. Vīra pierunāta, Mirdza sāka strādāt par skolotāju Nīgrandē, vienlaicīgi mācoties Liepājas pedagoģiskajā skolā. To beidza 1950.g.
Pēc gada Mirdza sāka strādāt Skrundas septiņgadīgajā skolā. Audzināja pirmo klasi. Viņai ļoti patika mazie bērni, patika skatīties, kā attīstās mazie cilvēciņi.
1951.g. piedzima meita Lauma, bet pēc trim mēnešiem nomira. 1953.g. piedzima dēls Jānis. Lai Mirdzai nebūtu jāzaudē darbs, zēnu audzināja māte, palīdzēja aukle. Sasniedzot skolas vecumu, viņš pārnāca dzīvot pie vecākiem un mācījās Skrundas astoņgadīgajā skolā, tālāk Rīgas 2. internātskolā ar matemātikas novirzienu. Tagad ir precējies, ir bērni.

1968.g. Skrundā uzcēla jauno vidusskolas ēku. Mirdzai lūdza mācīt darbmācību, vadīt aušanas pulciņu. Izšķirties palīdzēja dēls. Tā viņa sāk mācīt rokdarbus. Lielu darbu prasīja rokdarbu pulciņš, par kuru maksāja maz, bet īstais atalgojums bija vecāku un bērnu prieks par iemācīto. Skolotāja mācīja meitenēm krāsot dzijas, batikot audumus. Tā gadījās, ka veci aizkari, kurus meitenes nobatikoja, otreiz iekļuva inventāra sarakstā.
80.gadu sākumā kopā ar skolotājas Jurikas audzinātās klases meitenēm Mirdza gatavoja izšūtu sienas segu ar bārkstīm. Materiālus deva izglītības nodaļa. Kad skolotāja taisnojās par darbā pielaistajām kļūdām, ministrijas pārstāves atbilde bija - lai katrai skolai tāda būtu!
Kuldīgas rajona darbmācības skolotājiem M.Ķergalve divas reizes mācījusi šūšanas prasmi un vienreiz, pēc ministrijas lūguma, jostas aušanu. Lai kabinetā varētu mācīt arī ēdiena gatavošanu, speciāli tika iegādāti trauki. Par skolas darbmācības kabineta noformējumu rajonā iegūta 2.vieta. Ar skolēnu darbiem skolotāja Mirdza ir piedalījusies rajona un republikas izstādēs, kā arī 5 darbi tika sūtīti uz izstādi Japānā.

M. Ķergalve kā pateicību vairākkārt ir saņēmusi Kuldīgas izglītības nodaļas goda rakstus. Ļeņina simtgades svinībās tika apbalvota ar medaļu. 1981.g. Latvijas PSR Izglītības ministrija apbalvoja ar goda rakstu par aktīvu darbu un piešķīra 5 dienu braucienu uz Maskavu. Kā pēdējais PSRS apbalvojums bija Darba veterāna nozīmīte.
80. gadu beigās traģiski mūžībā aiziet Mirdzas vīrs Miķelis, kurš visu mūžu nostrādāja Skrundā par ģeogrāfijas skolotāju. To atcerēties sirmajai skolotājai ir ļoti grūti un sāpīgi. 1993.g. skolotāja aizgāja pensijā. Darbu lietišķās mākslas druvā nav beigusi. Mirdza strādā Skrundas kultūras nama aušanas pulciņā, kā arī mājās. Palīdzot draugiem, kuri dzīvo ārzemēs, viņas darbi nonākuši Anglijā, Vācijā, Kanādā, ASV, Austrijā.

Skrundas 1.vidusskola
Dzīvesstāstu pierakstīja Rūta Trukšāne (5. klase), konsultēja Baiba Eversa, Ingūna Berga.

LIIS izstrādne