PĒTERIS KEIŠS

Kultūras un sabiedrisks darbinieks,
LR 6.Saeimas deputāts,
aktīvs Atmodas notikumu dalībnieks,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi (2003).

Pēteris Keišs dzimis 1941.gada 29.jūnijā Balvu rajonā, Baltinavas pagastā. Māte Jūlija Keiša jau atdusas Alūksnes kapsētā, bet tēvs Jānis Keišs pazudis bez vēsts 2.pasaules kara laikā. P.Keiša bērnības atmiņas saistītas ar kolhoza laikiem „Zeltiņu” mājās smagajos pēckara apstākļos. Kad 1949.gadā sākas viņa skolas gaitas, izveidojās arī pirmie kolhozi. P.Keišs atceras, kā viņu zirgs „Melnis” atrikšoja mājās no kolhoza, kurš bija dibināts ar spēku un ne bez ieročiem. Vissāpīgākās atmiņas ir par tēvu, kuru mobilizēja vācu armijā. P.Keišs visu mūžu ir meklējis ziņas par tēvu, taču bez rezultātiem.
Vecāki bija čakli grāmatu lasītāji. Pasūtīja daudz tā laika literatūras. Kad P.Keišs mācījās Baltinavas vidusskolā (1953. – 1961.), nāca klajā dažādi tematiski kalendāri. Parādījās interese par kultūrvēsturi, gribējis kļūt par vēstures skolotāju. Dziedājis vidusskolas korī, ciema korī, solo, ansambļos. tā E.Slišāne un A.Milaševiča (vēlāk pazīstamas kordiriģentes) tomēr pierunāja viņu iestāties Rēzeknes mūzikas vidusskolā. 1961. – 1966.g. mūzikas vidusskolā iegūta kordiriģenta un dziedāšanas skolotāja kvalifikācija. 1966. – 1979.g. bija Rēzeknes pilsētas Izpildu komitejas kultūras nodaļas vadītājs (vienlaicīgi no 1969. – 1973.g. mācījās Latvijas Valsts konservatorijas kultūrizglītības neklātienes nodaļā, tomēr to nepabeidza).
1979. – 1990.g. bija Rēzeknes pilsētas kultūras nama direktors, arī Rēzeknes Piena konservu kombināta kultūras nama direktors. Vairāk kā 20 gadus (1966. – 1989.g.) viņš organizēja Rēzeknes pilsētas kultūras dzīvi, rosināja koru kultūras attīstību, kultūras sakaru veicināšanu. Kopš jaunības P.Keišs strādāja ar pārliecību, ka Rēzeknei ir jākļūst par pilsētu, kuras iedzīvotājiem nav jābrauc uz galvaspilsētu, lai baudītu profesionālo mākslinieku sniegumu. Viņš gādāja, lai rēzeknieši varētu apmeklēt mākslinieciski augstvērtīgus koncertus un teātra izrādes.

Atmodas laiks pavēra jaunas iespējas dzīves attīstībai, jo izzuda latgaliskās kultūras kopšanas aizliegumi. Atmodas laiks atmodināja arī P.Keiša dziļāko pārliecību. Viņa bērnība aizritēja kristīgā gaisotnē. Katoliskā audzināšana ģimenē un piedalīšanās dievkalpojumos Baltinavas baznīcā bija tuvinājusi jaunieti garīgām vērtībām, kas vēlākajos gados nostiprinājās atziņā, ka latgaliskās kultūras pamatā ir katoliskās baznīcas kultūra. 1990. – 1996.g. viņš strādāja kā Valsts kultūras inspektors Rēzeknes pilsētā. Savā kultūras darbinieka misijā P.Keišs centies realizēt vairākus uzdevumus:
1. vienmēr atcerēties, ka ikvienā kultūras dzīves nozarē ir svarīgi zināt pirmavotus – vēsturi.
2. kultūras darba pamatā izmantot kristīgās kultūras tradīcijas, uzskatīt tās par pamatu visiem žanriem – arhitektūrai, glezniecībai, mūzikai, koru mākslai;
3. nostiprināt Rēzekni kā koru pilsētu;
4. iespējami pietuvināt rēzekniešiem galvaspilsētas kultūras bagātības.

Viņa plašā darbība veicināja latgaliešu kultūrvēstures apzināšanu, kas īpaši svarīgi bija Atmodas sākumā. Savu uzdevumu realizēšanā viņš strādāja, nežēlojot ne laiku, ne spēku.

Svarīgs notikums Atmodas sākumā bija 1989.g. februārī P.Keiša organizētā Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības dibināšanas konference. Kopš 1989.g. viņš nepārtraukti ir Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs. Vadīdams biedrību, P.Keišs pierādījis sevi kā tālredzīgu kultūrpolitiķi. Atcerēsimies, ka daudzi Latgalei svarīgi lēmumi pieņemti tieši Rēzeknē (Rēzekne – Latgales sirds). Tāpēc arī biedrība lielā mērā uzņēmusies latgalisko kultūras procesu koordinēšanas misiju.
P.Keišs izvirza divus galvenos biedrības darbības virzienus. Darbības sākuma posmā biedrība galveno vērību pievērsa Latgales vēstures apzināšanai. Tā sākta ar izcilo Latgales darbinieku piemiņas iemūžināšanu, ceļot pieminekļus viņu dzīves un atdusas vietās. Daudzkārt darbs veikts ar tiešu P.Keiša līdzdalību:
- 1990. – 1992.g. Latgales atbrīvošanas pieminekļa „Vienoti Latvijai” atjaunošana,
- 1991.g. vadījis ekspedīciju represētā Latgales atmodas darbinieka Franča Kempa mirstīgo atlieku pārvešanai no Sibīrijas,
- 2002.g. monsinjora N.Rancāna pieminekļa izveidošanas un atklāšanas rīcības komitejas priekšsēdētājs,
- kopš 2002.g. ir sabiedriskā darbinieka F.Trasuna pieminekļa celtniecības organizators (darbs turpinās),
- 2003.g. piemiņas plāksnes atklāšana sabiedriskajam darbiniekam Vladislavam Rubulim LR Tautas labklājības ministram; LR Saeima pr-ja biedra, bīskapa Jāzepa Rancāna vārda piešķiršana vienam no Rēzeknes pilsētas laukumiem.

Otrkārt, biedrība ir pievērsusies latgaliešu valodas statusa risinājumam Latvijā, kā arī grāmatu izdošanai un kultūrvēstures saglabāšanai muzejos. 1997. – 1998.g. P.Keišs personīgi veicināja LR Saeimas deputāta un sabiedriskā darbinieka F.Trasuna rakstu 4 sējumu izdošanu, organizēja grāmatas prezentāciju Rīgā un Latgalē: Dailes teātrī, LR Saeimā, Rakstniecības muzejā, Latgales kultūrvēstures muzejā un F.Trasuna memoriālajā mājā „Kolnasāta”. Par latgaliešu valodas saglabāšanas problēmām mūsdienās P.Keišs teic: „Viss ir mūsu rokās. Latvijas likumdošana netraucē, bet mūsos pašos nav vienotības.” P.Keišs saskata latgaliešu kultūras un valodas attīstības iespējas jaunās Eiropas apstākļos.
1989. – 2003.g. P.Keišs organizēja ne vien jubilejas un atceres pasākumus Latgales kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem, bet arī vēsturisko notikumu atceres.
Pats plašākais un spožākais pasākums visu citu vidū ir Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības ir Pasaules latgaliešu konference Rēzeknē, kas notika 1992.gada 11. – 13.augustā. P.Keišs ir bijis arī 1.un 2. pasaules latgaliešu saieta rīcības komitejas priekšsēdētājs (1992.gadā un 2002.gadā).
Starptautiskie sakari: sadarbība ar bīskapa Jāzepa Rancāna fondu (ASV-Latvija), A.Jurdža fondu (ASV, J.Dimants), katoļu apvienību „Dzintars” (V.Mileiko, Kanāda).

1994. – 1995.g. P.Keišs vienlaicīgi bija arī režisora J.Streiča filmas „Cilvēka bērns” reģionālais direktors un konsultants. Ievēlēts par LR 6.Saeimas deputātu, 1996. – 1998.g. strādāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, Zemes komisijā, Saimnieciskā darba komisijā. 1999. – 2000.g. strādāja Rīgā, LR Kultūras ministrijā kā padomnieks reģionālajos jautājumos.

Tagad ir atgriezies Rēzeknē, kur sabiedriskais darbs ir paplašinājies: 2002.g. P.Keišs ievēlēts arī par Latvijas Valsts aizsardzības Fonda „Lāčplēsis” Rēzeknes nodaļas priekšsēdētāju. Viens no fonda pamatuzdevumiem ir dzimtenes mīlestības audzināšana. Darbs šajā jomā sasaucas ar P.Keiša dalību Latgales skolu jaunatnes kultūrvēstures konkursa „Vōlyudzāni” vērtēšanā: “Tieši no mūsu paaudzes saglabātā kultūras „mantojuma akas smels jaunā paaudze.”
Pētera Keiša darbība joprojām ir daudzpusīga. Ir iecere 2004.gadā sarīkot Rēzeknē starptautisku konferenci „Reģionālās valodas un jaunā Eiropa”. Pēteris Keišs uzskata, ka pieder pie tiem cilvēkiem, kas rosina, vada, uzsāk kādu pasākumu, vēl nezinot, kā spēs sasniegt gala iznākumu. Vislielāko prieku sagādā tas brīdis, kad iecere ir realizējusies, kaut arī pirms ir bijis jāpārvar daudz grūtību.

Pētera Keiša telefona numurs: 9124208

Attēli:
Pēteris Keišs 2. pasaules latgaliešu saietā (2002.g.).
P.Keišs 60 gadu jubilejā kopā ar sievu Veroniku (2001.g.).

2003.g.novembris

Rēzeknes Profesionālā vidusskola
Sagatavoja 2.B kursa izglītojamā Inga Kazuša.
Konsultante latviešu valodas skolotāja Diāna Čakše.

LIIS izstrādne