MAIGONIS ĶEIRIS
traktorists un kombainieris.
Atmodas notikumu dalībnieks,
LTF biedrs
Maigoņa Ķeira dzimtā puse ir Aizkraukles rajona Mazzalve.
Vecāki bija zemes rūķi. Maigoņa vecāku Jāņa (1905. –1974.) un Alvīnes (1920.)
ģimene bija bagāta ar vienu meitu – Anitu (1943.) un sešiem dēliem: Andri
(1946.), Jāni (1948.), Ervīnu (1951.), Juri (1953.) un dvīņu brāļiem: Ziedoni un
Maigoni (1956.). Ģimenē bērni auga strādīgi un draudzīgi. Bērni jau agri sāka
piepalīdzēt vecākiem zemes darbos, agri pelnīja maizi. Viņi zināja, cik garda ir
sūri grūti pelnītā maizīte.
50.gadu sākumā, kad nodibinājās kolhozi, vecāki iestājās kolhozā „Boļševiks.”
Māte strādāja par slaucēju, tēvs – laukstrādnieks. Arī skolas vecuma bērniem
vasarā bija jāizstrādā noteikts dienu skaits, par to saņēma mācību laikā
brīvpusdienas.
Maigonis pamata izglītību ieguva, mācoties Mazzalves 8-gad. skolā no 1963. –
1971.g., bet Saukas profskolā no 1971. – 1973.g. apguva traktorista, šofera
amatu. Pēc profesijas iegūšanas darbu uzsāka kolhozā „Ļeņina ceļš’’, bet to
pārtrauca dienests padomju armijā no 1974. – 1976.g., viņš dienēja Ukrainā
Zaporožjes apgabala Melitopolē. Armijā apguva ķīmiķa zināšanas. Pēc dienesta
Maigonis atgriezās dzimtajā pusē un darbu turpināja tajā pašā kolhozā gan par
traktoristu, gan par kombainieri. Kolhozā „Ļeņina ceļš’’ darbs bija organizēts
ļoti labi, tādēļ tajā vienmēr savlaicīgi ar kombainiem nokūla labību un bieži
devās kaimiņu kolhoziem palīgā. Tā 1977.g. Maigonis saņēma Goda rakstu par
palīdzību ražas novākšanā kolhozā „Draudzība”.
Arī sava kolhoza lauku darbos Maigonis bieži bija čaklāko kombainieru vidū,
tāpēc 1988.g. 25. jūlijā saņēma Goda rakstu par labu darbu ražas novākšanā, ir
arī saņemtas naudas prēmijas. Ziemā bieži nācās strādāt arī meža darbos,
sagatavojot malku, kokmateriālus kolhozam (no 1991.g. kolhozu pārdēvēja par SIA
„Ērberģe”). Maigonis vienā darba vietā nostrādāja 18 gadus. Tā kā SIA „Ērberģe”,
ejot uz likvidāciju, krasi samazināja ražošanu un strādājošo skaitu, no 1995.g.
Maigonis strādāja gadījuma darbus, bet no 2003.g. – strādā privātuzņēmumā -
zāģētavā.
Arī viņš ņēma aktīvu dalību Latvijas Atmodas 90. gadu notikumos.
Maigonis atceras: „PSRS ’’perestroikas’’ laikā arī mūsu Latvijā sākās
pārkārtojumi daudzās dzīves jomās un viena galvenā no tām – varēja brīvi izteikt
savas domas, paust savus uzskatus, tādēļ Latvijā radās drosmīgi cilvēki, kas
atklāti uzstājās pret padomju varas noziegumiem Latvijā, pret tās okupāciju un
aicināja latviešu tautu drosmīgāk cīnīties par savu brīvību, neatkarību.
Drosmīgā bija Latvijas inteliģence, kas 1988.g. jūnijā savā sanāksmē atklāti
novērtēja Latvijas stāvokli. Sākās Latvijas trešā atmoda. Notika dažādi mītiņi,
demonstrācijas, kurās nosodīja netaisnīgo 1939.g. līgumu starp PSRS un Vāciju,
kas izlēma ne tikai Latvijas likteni, bet arī daudzu citu tautu likteņus. Radās
Latvijas Tautas fronte. Šie notikumi tik strauji virzījās uz priekšu, ka mums
laukos dažreiz bija grūti tam visam noticēt un izsekot. Arī Mazzalvē izveidojās
Latvijas Tautas frontes nodaļa, kas aicināja mūs atbalstīt visas tautas cīņu par
neatkarību. Mēs atbalstījām. Kad 1991. gadā PSRS karaspēks, interfrontieši,
omonieši organizēja pretpasākumus tautas frontes darbībai, lai viss Latvijā
paliktu pa vecam – kā tas bija PSRS laikā, Rīgā LTF dalībnieki un tās
atbalstītāji cēla barikādes, lai aizsargātu savas valsts neatkarību. Arī es kopā
ar Mazzalves pagasta tautfrontiešiem un tās atbalstītājiem braucām uz barikādēm
20., 21. janvārī.
Atceros,
ka mūs organizēja un vadīja dedzīgs tautfrontietis mazzalvietis
Juris Grīnbergs. Ar mani kopā brauca
mazzalvieši Jānis Kalniņš, Jānis Kleinbergs, Jefimovs, brāļi Kuciņi, sievietes
L.Dilba, Gobiņa, S.Ļesnaja u.c. Bailes nekādas nejutu, pat neiedomājos par tām,
jo mēs stāvējām plecu pie pleca kā mūris, diezin vai tanks varētu iziet cauri,
ja nu vienīgi mūs sadragājot. Esmu priecīgs, ka mana, mazzalviešu, visu
tautfrontiešu un to atbalstītāju cīņa guva uzvaru. Augustā LR Augstākā Padome
pieņēma lēmumu par pilnīgu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. To tauta
uzņēma ar ovācijām. Nu mēs esam brīvi, paši ceļam un veidojam savu valsti. Es
ceru, ka nākotnē maniem bērniem būs daudz labāka dzīve nekā maniem vecākiem un
man.’’
Maigonim ir ģimene. 1981.g. Maigonis apprecējās ar Mārīti Rubeni. Izaudzināja 3
bērnus - dēlu Maiguru (1984.g.), kurš mācās Rīgas jūrskolā ceturto gadu, meitu
Mairitu (1986.g.), kura mācās Rīgas tehniskajā koledžā otro gadu un meitu
Margitu (1988.g.), kura mācās Mazzalves pamatskolas 9.klasē. Neskatoties uz
grūtajiem apstākļiem laukos, Ķeiru ģimene jau trešo gadu audzina arī radinieces
trīsgadīgo meitiņu Lauru.
Maigonis Ķeiris jaunībā piedalījās labdarības kustībā – bija aktīvs donors,
nodeva savas asinis, lai glābtu daudzus slimniekus, par ko ir saņēmis pateicību
(18.10.1985.). Maigonim patīk mežs ar tās bagātībām, tur viņš gūst arī spēkus
pēc dienas padarītajiem darbiem. Viņš sēņu laikā ar labpatiku sēņo un ar šīm
meža bagātībām apgādā ģimeni. Vakaros pēc darba Maigonis lasa avīzes, skatās TV,
ir lietas kursā par jaunāko pasaulē, Latvijā. Maigoņa Ķeira telefons mājās
„Mežrozes” – 5175293
ATTĒLI:
1. Maigonis Ķeiris pārbauda „ tērauda kumeļa” gatavību darbam 1977.g.
2. Maigonis Ķeiris (pirmais no labās) kopā ar kolhoza vīriem meža darbos 1983.g.
2003.gada novembris
Mazzalves pamatskola
Sagatavoja 9.klases skolniece Margita Ķeire
Konsultante – vēstures skolotāja, novadpētniece Emīlija Varkale
LIIS izstrādne