INDULIS KAŽOCIŅŠ

Vēsturnieks, grāmatu autors. Jaunatnes audzinātājs.
Latvijas brīvvalsts skautu vadītājs,
Daugavas Vanagu organizācijas mūža biedrs.
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1999.)

In memoriam

Dzimis 1917.gada 8.jūnijā Krievijā, Ņižnijnovgorodā, Emīlijas un Kārļa Artura Kažociņu ģimenē. Tēvs Kārlis Arturs Pirmā pasaules kara laikā bija virsnieks cara armijā. Viņu pazina arī kā komponistu. Indulis pamatskolu beidza Rīgā. Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskolā mācījās no 1932.gada un 1937.gadā beidza tās piecgadīgo kursu.
No 1937. – 1939.gadam – obligātais karadienests. 1939.gadā beidza rezerves virsnieku kursus Daugavpilī. 1940.gada 20.jūlijā ar Valsts prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa pēdējo pavēli paaugstināts par leitnantu. Līdz 1942.gada beigām saimniekoja vecāku mājās Rīgas apriņķa Plāteres pagasta “Lielūžos”. 1943./44.g. vadīja pagasta jaunsargus, bija pašaizsardzības grupas komandieris. 1944.gada augustā Induli iesauca  leģionā, kur viņš komandēja gaisa spēku palīgu prettanku strēlnieku rotu “Rīga”. No 1945.gada 13.maija – 1948.gada 28.martam atradās padomju gūstā. Uzdodoties par vācieti izdevās nokļūt Rietumvācijā. 1949.gada martā apprecējās. 1950.gadā ieceļoja Anglijā. Sākumā bija lauksaimnieks, vēlāk metālstrādnieks Korbijā.
1951.gadā piedzima dēls Jānis, kurš pa militārās karjeras kāpnēm britu armijā uzdienējis līdz ģenerāļa pakāpei. Induļa mazbērni Kārlis un Liene jau pieauguši un labi runā latviski.

1962.gadā Indulis Lesterē beidza Jaunatnes vadītāju koledžu. Darbojās par skolotāju latviešu skolā Korbijā.
No 1971.gada – 1978.gadam, studēja Neklātienes Universitātē un ieguva bakalaura grādu vēsturē. Visu mūžu darbojās jaunatnes organizācijās un to vadībā. Sākumā Latvijas Vanagu 16. Malnavas novadā. Apbalvots ar tās Nopelnu zīmi. Līdztekus rosījās 37. Malnavas skautu vienībā. Skautiem palicis uzticīgs līdz mūža vakaram. 1973.gadā apbalvots ar Skautu Baltās Lilijas ordeni un Daugavas Vanagu Zelta nozīmi.
Vadīja Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā jaunatnes komisiju. Pēc Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes un Daugavas Vanagu organizācijas ieteikuma 1999.gada 13.aprīlī apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Gandrīz 40 gadus bija Latviešu preses biedrības Anglijas kopas loceklis. Darbojās teātra laukā: tēloja, vadīja iestudējumus, un sniedza viesizrādes. Kopā ar dzīvesbiedri Šarloti piedalījās visos sabiedriskās dzīves pasākumos. Dziedāja “Straumēnu” jauktajā korī.
Indulis Kažociņš bija liels Malnavas patriots. Vēl mācību laikā aktīvi darbojās skolas žurnāla “Censonis” redkoleģijā un bija arī šī žurnāla redaktors. Viņš bija pirmais, kurš vēl 1952.gada 7.marta laikrakstā “Londonas Avīze” ievietoja aicinājumu malnaviešiem savākt atmiņas par savu skolu un izdot atmiņu grāmatu. Taču aicinājums neguva atsaucību, jo malnavieši nebija vēl tam gatavi. Izmētātiem pa svešām mītnes zemēm, vispirms, bija jādomā par izdzīvošanu, darbu, bērnu skološanu.

Gājā gadi. Malnavieši tikās Dziesmu svētkos Toronto (Kanāda), Minsterē (Vācija) un turpināja Induļa domu par grāmatas uzrakstīšanu, līdz beidzot 1990.gadā Henriks Logins (1939.gada absolvents) pārcēlās uz pusgadu pie ASV dzīvojošā kursa biedra Visvalža Dzeņa, savāca, apkopoja materiālus un tikai 2001.gadā piepildījās Induļa Kažociņa sapnis. Grāmata “Mūsu Malnava” ar V. Dzeņa atbalstu nāca kā veltījums skolai 80 gadu jubilejā. Diemžēl Indulis to vairs nepiedzīvoja. Viņš mira 2000.gada 2.decembrī Lesteres slimnīcā. Atvadoties no mūsu izcilā tautieša Anglijā, īpaši smeldzīgi skanēja “Straumēnu” kora dziedātā dziesma “Kā gulbji balti padebeši iet”, ko, savulaik, komponēja Induļa tēvs Kārlis Arturs.

2001.gada 15.septembrī Induļa Kažociņa pīšļi tika atvesti uz kapu kalniņu Taurupes pagastā, kur nu jau atdusas piecas Kažociņu dzimtas paaudzes.
Indulis Kažociņš atstāja apmēram 140 publikācijas, apceres, pētījumus, kas veikti latviešu tautas un Latvijas valsts labā. Publicēti apmēram 10 plašāki I. Kažociņa pētījumi, gan kā atsevišķas grāmatas, gan kā pamatnodaļas citos darbos. Viena no spilgtākām ir grāmata “Latviešu karavīri zem svešiem karogiem 1940. – 1945.” (222 lpp.), ko 1999.gadā izdevis Latvijas Universitātes žurnāla Latvijas Vēstures fonds. Grāmatā ļoti objektīvi atspoguļota Latvijas militārā vēsture Otrajā pasaules karā. Līdz pat savas dzīves pēdējam brīdim Indulis Kažociņš cīnījās par Latvijas garīgo brīvību – arī miera laikos.

Attēli:
1. Indulis Kažociņš ar dzīvesbiedri Šarloti Anglijas “Straumēnos” (20. gs. 90. gadi).
2. Indulis Latvijas Vanagu uniformā 1937.gada jūnijā, Malnavā.


2003.gada 15.aprīlī
Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikuma 2.grāmatvežu kursa audzēkne Zinta Lele
Konsultēja vēstures muzeja vad. M. Orupe
Ievietots ar PBLA atbalstu