MAIVA KATKOVA
Dziesmu mīļotāja, koriste,
Dziesmu svētku dalībniece
Dzimusi 1927.gada 13.augustā. Bērnību pavadījusi Bejas
pagasta lauku mājās “Dzintari”. Maiva 1937.gadā uzsāka skolas gaitas Bejas 6
klašu skolā. 1943.gadā meitene iestājās Alūksnes pilsētas vidusskolā un dzied
vidusskolas korī. Otrā pasaules kara laikā nodeg “Dzintaru” māja, kas piederēja
Maivas vecākiem: Magdalēnai un Otto Bērziņiem. Sadeg arī ērģeles, kuras bija
aizgūtas no baznīcas, jo meitenes tēvs bija pērminderis.
Kad uzceļ jauno māju, tiek nopirktas arī klavieres, lai mājas nepaliktu bez
dziesmas. Meitenes māte Magdalēna Bērziņa pašmācības ceļā bija iemācījusies
spēlēt klavieres. Arī Maiva tās dziesmas, kuras prata nodziedāt, varēja arī
nospēlēt uz klavierēm. Otrā pasaules kara laikā tika dziedātas visas kara
dziesmas, vēlāk tika apgūtas arī jaunās dziesmas.
1948. gadā Maiva sāka strādāt par kancelejas pārzini Sagādes ministrijā.
1949.gada 25. martā, ierodoties krievu kareivjiem nakts laikā, viņa parakstīja
dokumentu par to, ka ”brīvprātīgi vēlas braukt uz Krieviju. Un tā Maivu
aizsūtīja uz Sibīriju, Tomskas apgabalu. Protams, pirms izbraukšanas vedēji
solīja labu darbu un dzīves apstākļus. Sibīrijā katru mēnesi bija jāreģistrējas
komandantūrā, bija aizliegums runāt latviski. Lai gan tika solīts labs darbs,
tomēr bija jāstrādā mežā, un vasaras tika pavadītas pļavās, pļaujot sienu. Sienu
pļaujot, nedziedāja, jo darbs bija ļoti grūts, bet atpūtas brīdī tika
skandinātas krievu un latviešu tautasdziesmas.
Latviešu svētkus Sibīrijā nedrīkstēja svinēt, jo apkārtējie ļaudis latviešus
sauca par fašistiem. Sibīrijā tika spēlēts teātris, dziedāts katru vakaru, bija
arī deju laukums, kur jaunie satikās. Ejot uz darbu un no darba, dziedāja
dziesmas. Tā tika pavadīti 3 gadi. Ceturtajā gadā izdeva pasi, pēc tam Maiva
strādāja MTS par reģistratoru. 1955.gadā viņa Sibīrijā iepazinās un apprecēja
Vladimiru Katkovu. Šajā laulībā piedzima divi dēli un viena meita.
1969.gadā
viņa ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Latvijā - Gulbenes rajona Daukstu pagasta
Staros. Tajā pašā gadā sāka darboties Staru korī, piedalījās Daukstu ciema
pasākumos. Dziesmu svētkos Maiva piedalījusies 2 reizes – ar 40 gadu
pārtraukumu. Jau 1948.gadā Maiva piedalījās Rīgā pirmajos pēckara lielajos
Dziesmu un deju svētkos. No dziesmu svētku repertuāra visspilgtāk atceras
dziesmas “Mēness staru stīgo” un “Gaismas pils”. 1988.gadā viņa piedalījās
lielajos Dziesmu svētkos kopā ar Staru kori, kura diriģente bija Austra Benga.
Gan 1948., gan 1988. gadā, braucot uz Rīgu autobusā, tika dziedāts, pašrocīgi
pīti vainagi.
Maiva uzskata, ka 1948.gada un 1988.gada Dziesmu svētki atšķīrās ar lielo
klausītāju skaitu, tomēr 1948.gadā viss tika darīts ar lielāku aizrautību, jo,
kā viņa saka “jaunība bija garā un miesā”.
Diemžēl, pēc tam kad Austra Benga aizgāja pensijā, Daukstos nebija cilvēka, kas
varētu vadīt Staru dziedātājus.
Dziesmas ir dziedātas visādas, bet latviskums ir palicis dvēselē, nepakļaujoties
visiem notikumiem. Dziedāšana deva stimulu tālāk darboties gan mūzikas sfērā,
gan sadzīvē. Visi Maivas dzīves gadi ir pavadīti ar devīzi “Liku bēdu zem
akmeņa, pāri gāju dziedādama”.
Šodien sirmā kundze nodarbojas ar rokdarbiem, tamborē, ada, kopj dārzu. Viņai
ļoti patīk lasīt jaunāko literatūru, visiecienītākās ir piedzīvojuma žanra
grāmatas.
Fotogrāfijās:
1. Maiva Katkova
2. Staru kopsaimniecības koris, Maiva Katkova piektā no kreisās puses 2.rindā,
kori diriģē Austra Benga
Gulbenes vidusskola
Materiālu sagatavoja 11.b klases skolnieki Edgars Kokorevičs un Arvis Jauniņš.
LIIS izstrādne