INTA KAROLE
farmaceita asistente ar 40 gadu praksi;
aktīva Atmodas notikumu dalībniece,
LTF Gulbenes nodaļas biedre
Inta Karole dzimusi 1943. gada 21. jūlijā Gulbenē. Nāk no
Krasno dzimtas. Tēvs –
Kārlis Roberts Krasnais (1911.05.02. –
1945.05.10.), māte - Millija Emma Krasnā (dzim. Dzene; 1912. 28. 10.- 1981. –
01.06.). Māsa Austra Karole.
Bērnībā dzīvoja kopā ar mātes vecākiem Almu un Rūdolfu Dzeņiem Galgauskas
pagasta “Klāvanos”. Čakli, ar sirds mīlestību palīdzēja mātei un mātes vecākiem,
jo bija pārtrūcis ģimenes apgādnieka - stiprā tēva dzīves pavediens. Inta
atceras: “Māte manī ieaudzināja darba mīlestību, jo viņa pati apzinīgi
strādāja kolhoza “Kopdarbība” liellopu fermā “Sutiņi”, ieguva augstus
izslaukumus, kā arī spēja atvēlēt laiku piemājas dārza aprūpēšanai. Mēs ar māsu
Austru kopā ar vecmāmuļu un vectēti centīgi palīdzējām māmuļai. Brīvajos brīžos
lasīju grāmatas.”
Kopā ar tuviniekiem viņa pārdzīvoja uz Sibīriju izsūtīto
radinieku likteni un centās to atvieglot.
Inta beidza Galgauskas septiņgadīgo skolu (1957.) un Gulbenes vidusskolu
(1961.). Viņa stāsta: “Skolā mācījos labi, biju klusa, kautrīga. Skolas laikā
iepatikās skolotāja profesija, darbojos dažādos pulciņos, tomēr vienmēr centos
būt savlaicīgāk mājās, lai palīdzētu māmiņai viņas grūtājā darbā. Mācoties
Gulbenes vidusskolā, bieži gāju uz aptieku pēc zālēm savai vecmammai Almai
Dzenei, kura ļoti slimoja. Drīz mani piesaistīja aptiekas noslēpumainā un
interesantā atmosfēra, un manī radās ļoti liela vēlēšanās vairāk uzzināt par
gudrajiem cilvēkiem baltajos halātos, kuri ar zālēm var palīdzēt cilvēkiem atgūt
veselību. Sāku domāt, ka arī es varētu palīdzēt cilvēkiem kļūt veseliem. Arī
mamma ieteica man mācīties par farmaceiti, lai vecumdienās es viņai varētu dot
padomu zāļu lietošanā.”
Pēc vidusskolas pabeigšanas vienu gadu Inta nostrādāja par praktikanti aptiekā,
sakot Intas vārdiem, “…tur es iepazinos ar ļoti gudrām un precīzām
farmaceitēm Gaidu Ozoliņu un Ernu Vosi, kā arī ar toreizējo aptiekas vadītāju
Rutu Lasi.” Nākamajā gadā Inta iestājās Rīgas Medicīnas skolas farmaceitu
nodaļā, kuru pabeidza ar izcilību 1965. gadā.
Tagad
Inta vairāk kā 40 gadus ir nostrādājusi vienā darba vietā – “Gulbju aptiekā” un
joprojām vēl strādā šajā aptiekā. Darbu veic ar augstu precizitāti. 70.gados
aktīvi darbojās arodbiedrībā. Ir saņēmusi daudzas pateicības gan no
iedzīvotājiem, gan no rajona vadības, gan no toreizējās Galvenās Aptieku
Pārvaldes. Arī ārpus darba laika Inta daudz palīdzējusi slimniekiem: apmeklējusi
mājās, nesusi medikamentus, injicējusi ārsta norādītās zāles.
Nemiera pilnajā un reizē arī skaistajā laikā, kas bija pilns cerību uz Latvijas
pilnīgas neatkarības atjaunošanu, Inta bija LTF Gulbenes nodaļas locekle.
Aptiekā nodibināja LTF Gulbenes nodaļas atbalsta grupu. Par vadītāju ievēlēja
Ilzi Semjonovu. Pēc viņas ierosinājuma darbinieki ziedoja naudu, lai aptiekai
nopirktu sarkanbaltsarkano karogu. Kad, atsaucoties Tautas frontes rajona
nodaļas valdes ierosinājumam, virs rajona bibliotēkas pacēla sarkanbaltsarkano
karogu, arī Inta aktīvi piedalījās šajā pasākumā. Viņa atceras, ar kādu
aizkustinājumu un sajūsmu visi dziedāja Latvijas Republikas Himnu “Dievs, svētī
Latviju!” LTF biedri ziedoja naudas līdzekļus Gulbenes brīvvalsts pieminekļa
atjaunošanai, Stāmerienas baznīcai, represēto piemineklim Gulbenē u.c. Inta
atceras: “Darbība Tautas frontē ir neaizmirstams ieguvums visam mūžam, jo
bija iespēja aktīvi darboties Latvijas brīvvalsts atjaunošanas labā.”
Nodibinoties Latvijas Daugavas Vanagu organizācijai, Inta ar māsu Austru
iestājās Latvijas Daugavas Vanagu organizācijas Gulbenes nodaļā, kuru toreiz
vadīja Andrejs Spulis. Inta atceras: “Mēs viņam pastāstījām par sava tēva
Kārļa Roberta Krasnā kā latviešu leģionāra gaitām un iepazīstinājām viņu ar tēva
rakstītajām vēstulēm. Iestājāmies šajā organizācijā ar domu – turēt cieņā sava
tēva un arī visu latviešu leģionāru piemiņu.”
1966. gada 3. decembrī tika reģistrēta Intas laulība ar Ādolfu Karoli. Līdz
1981. gadam, kamēr dzīva bija mamma, Inta ar savu ģimeni katru svētdienu
pavadīja laukos, kur strādāja dārzā, audzēja dārzeņus, kopa puķes, daudz
konservēja un gatavoja dažādus dārzeņu salātus ziemai. Abi ar vīru lielu
uzmanību veltīja bērnu - Aivas un Normunda - audzināšanai, nododot iepriekšējo
paaudžu darba tikumu. Viņiem šķita svarīgi ieaudzināt arī labsirdību un
iejūtību, spēju būt izpalīdzīgiem gan savā ģimenē, gan sadzīvē ar citiem
cilvēkiem. “Lielākajos svētkos Jāņos, Ziemassvētkos, Lieldienās mana un māsas
Austras ģimene cenšamies būt kopā, lai kopīgi ar visām tradīcijām atzīmētu šos
svētkus un katrs sagādātu kādu jauku pārsteigumu saviem tuvajiem cilvēkiem,”
stāsta Inta. Šī tradīcija turpinās arī pēc vīra nāves. Ādolfs pēc smagas
slimības – cukura diabēta – mira 1992. gada 27. oktobrī.
Meita Aiva Vīksna 1991. gadā beidza Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti,
dzīvo un strādā Rīgā. Ir pazīstama uzņēmēja, SIA “Lietišķās Informācijas
dienests” izpilddirektore, aktīva sabiedriskajā dzīvē. Vīrs Andris Vīksna ir SIA
“Lietišķās Informācijas dienests” ģenerāldirektors. Ģimenē divi bērni – meita
Lauma (dzim.1991.17.01.), mācās Rīgā ģimnāzijas 9.klasē; dēls – Oskars
(dzim.1999.02.04.), apmeklē bērnudārza sagatavošanas klasi.
Aiva
ir mākslas mecenāte, ar viņas uzņēmuma atbalstu ir veidoti bērnu operas, baleta
un teātra uzvedumi (opera “Putnu opera”, bērnu balets “Alise”, teātra izrāde
“Īkstīte”). Par nopelniem Latvijas kultūras dzīvē Aiva 2005. gada 11. novembrī
apbalvota ar ordeni “Atzinības krusts”.
Dēls Normunds Karolis 1990.gadā beidza Priekuļu Lauksaimniecības tehnikuma
mehanizācijas nodaļu. Ieguvis mehāniķa specialitāti. Strādā kokzāģētavā “Vasks”
Stradu pagastā, bet viņa sieva Inese Karole - degvielas uzpildes stacijā -
“Lukoil” par operatori.
Normunda ģimenē divi bērni: meita Laura (dzim.1995.16.08.), mācās Gulbenes 2.
vidusskolas 4. klasē, meita Elīna (dzim.2000.26.08.), apmeklē Gulbenes
bērnudārzu “Auseklītis”. Inta Karole dzīvo kopā ar dēla ģimeni.
Gadiem ritot, Inta Karole nav zaudējusi savu darbīgumu. Meita Aiva ir
palīdzējusi kapitāli izremontēt māju Gulbenē, kur, sakot Intas vārdiem, -
“…es varu audzēt savu dārzu un kopt puķes, strādāt citus iemīļotus darbus.”
Joprojām lielākais vaļasprieks vasarās ir puķu audzēšana, ziemā – grāmatu,
laikrakstu un žurnālu lasīšana. Intas dzīves moto – nedari otram to, kas nepatīk
pašam.
ATTĒLI:
1. Inta Karole.
2. Māsas Inta un Austra Karoles ar tuviniekiem. No kreisās puses Inta ar dēlu
Normundu, vidū Intas un Austras māte Millija ar Intas meitu Aivu un Austras
meitu Līgu, Austra ar dēlu Ģirtu. Otrajā rindā no kreisās Intas vīrs Ādolfs
Karolis un Austras vīrs Gunārs Karolis.
3. Inta (no kreisās puses pirmajā rindā otrā) Gulbju aptiekas kolektīvā (1992.).
2006.gada jūnijā
Ozolkalna pamatskola
Sagatavoja skolas novadpētnieki sadarbībā ar Intu Karoli.
Darba vadītāja bibliotekāre Biruta Pokule.
Datorkonsultante skolas direktore Sofija Sudarova.