AUSTRA KAROLE
Skolotāja, Dziesmu un Deju svētku
dalībniece,
LTF Galgauskas atbalsta grupas vadītāja,
DVL Galgauskas kopas un Galgauskas pamatskolas vanadzēnu vadītāja
Austra Karole (Krasnais) dzimusi 1942.gada 10.martā
Gulbenes rajona Galgauskas pagasta “Klāvanos” zemnieku ģimenē.Viņa ir no Krasno
dzimtas, no kuras nāk arī rakstnieks Vilberts Krasnais. Viņa sarakstītā grāmata
“Latviešu kolonijas” glabājas pie Aijas Bērziņas (dzīv. Gulbenē), četras citas
grāmatas var apskatīt Oļģerta Miezīša izveidotajā “Klāvanu” māju muzejā.
Arī tagad Austra dzīvo savās tēva mājās “Klāvanos”, no tēvu tēvu tēviem
mantotās. Austra pētīja savu dzimtu, par to uzrakstījusi aprakstu rajona
laikrakstā “Dzirkstele” ar nosaukumu “Ar savām saknēm lepniem būt”, kuru veltīja
visu savas dzimtas represijās cietušo piederīgo piemiņai. Skolotāja stāsta:
“Bija laiks manā bērnībā un jaunības gados, kad par dzimtas pētīšanu atklāti
nedrīkstēja runāt, pat ne domāt, jo daudziem pagātne tika kā bezvērtīgs laiks
nonicināta, noniecināta. Bet cik daudz lielisku cilvēku tā devusi latviešu
tautai!” Šādi lieliski cilvēki nāk arī no Krasno dzimtas, no kuriem daudzi
gājuši bojās padomju represijās..
Austras tēvs Kārlis Roberts Aleksandrs Krasnais beidza Galgauskas pagasta skolu,
tad Jaungulbenes lauksaimniecības skolu ar ļoti labām sekmēm (ir saglabājies
viņa atestāts). Viņš sastāvēja aizsargu organizācijā. Pēc tēva nāves Kārlis
Roberts Aleksandrs sāka saimniekot “Klāvanos”, palīdzot mātei. Austras tēvs
dienēja Siguldas 7.kājinieku pulkā. 1944.gada jūlijā viņu iesauca latviešu
leģionā, kur līdz 2.pasaules kara beigām cīnījās Kurzemes cietoksnī. 1945. gada
8. maijā saņēma gūstā un aizsūtīja uz Tambovas guberņu Moršanskas sādžu. Tur
viņu nodarbināja pie Maskavas - Saratovas gāzes vada būves. Smagā darba,
nepietiekamā uztura, sirds un plaušu slimības dēļ viņš mira. Apglabāts
Moršanskas kapos (ir saglabājusies viņa vēstule mammai no Īslīces un pastkartes,
arī nāves ziņa no Moršanskas).
Bija dzīva līdz 1952.gada novembrim arī tēva māte Matilde Krasnais, dzimusi
Ķelle. Viņas tēvs Roberts Ķelle no 1886.gada bija rakstvedis Galgauskas pagastā,
bet Austras vecvectēvs Andrejs Krasnais no “Klāvaniem” bija pirmais pagasta
vecākais Galgauskā jaunuzceltajā pagastnamā 1868.gadā, bet Austras vectēvs Jānis
Krasnais četrus gadus strādāja par palīgskolotāju Galgauskas pagasta skolā.
Austras mamma Emma Milija Krasnā (dzimusi Dzene) ieprecējās Galgauskas pagasta
“Klāvanos” no Jaungulbenes pagasta Dzeņu ģimenes, bija dvīņu bērns ģimenē,
nomira nepilnu 68 gadu vecumā 1981. gada 1.jūnijā. Austras mammas vecāki Alma un
Rūdolfs Dzeņi bija amatnieki Jaungulbenes pusē, vēlāk abi sāka rentnieku gaitas
Jaungulbenes “Viesturos” un “Vīnakalnā”.
Uz “Klāvaniem” palīgā saimniekot pārnāca arī Austras vecāki, kuri pēc Austras
tēva nāves palīdzēja uzaudzināt un izskolot Krasno dzimtas atvases Austru un
viņas māsu Intu. Inta ieguva farmaceites izglītību un strādā Gulbenē, Gulbju
aptiekā. Māsas Krasnās apprecēja brāļi Karoli, tā pēc laulībām abām māsām ir
vienāds uzvārds. No mazām dienām Austra radusi strādāt. Vectēvs lika abām ar
māsu un brālēnu Valdi, kurš arī vasarās dzīvoja “Klāvanos”, griezt tecilu, kad
asināja zirgu pļaujmašīnas izkaptis. Visas vasaras bērniem pagāja lauku darbos
mājās un kolhozā. (Brālēns Valdis Dzenis, Austras mammas brāļa Arnolda dēls,
izskolojās, bija firmas “Latvijas šķirnes sēklas” direktors, pirms tam strādāja
Zemkopības ministrijā.)
Par represiju laiku Austra stāsta: “Tā kā mans tēvs gāja bojā 1945.gada
5.oktobrī, tad mūs uz Sibīriju 1949.gadā neizsūtīja, kaut bijām paredzēti. No
mūsu radiem Jaungulbenes pagasta “Līpiņiem” izsūtīja vecmammas brāļa Jāņa Ūdra
ģimeni un vecmammas māsas Emmas Niedres ģimeni no Ogresgala “Lakrangām.”
Taču nāca kolektivizācija, un Austras mammai atņēma visu iegādāto
lauksaimniecības inventāru un lopus. Atstāja vienu govi. Vectēva ģimeni un
mammas ģimeni apvienoja vienā ģimenē.
Austras
mamma bērnībā daudz slimoja un Jaungulbenes dakteris Krastiņš aizliedza skolā
tālāk mācīties, tā mamma palika ar trīs klašu izglītību, bet dzīves gudrība un
sirds izglītība viņai bija daudz augstāka. Līdz ar kolektivizācijas sākumu
Austras mammai iedeva darbu par lopkopēju - slaucēju kaimiņu mājās “Sutiņu”
fermā, kur viņa nostrādāja līdz 70.gadu sākumam. Austras mamma strādāja smagi,
bet godīgi, lai varētu izskolot meitas.Viņa vienmēr bija rajona labāko lopkopju
pirmajās rindās, par augstiem izslaukumiem saņēma vairākus apbalvojumus,
piedalījās Maskavā izstādē. “Mana mātei piedāvāja, bet viņa atteicās
iestāties KP rindās,” atceras Austra. “Būdama pēc auguma sīka un maza,
māte smagajos fermas darbos it nemanāmi sabeidza veselību.”
Austra ar māsu drīz vien iepazina smagos darbus kolhozā “Kopdarbība”.
Pamatizglītību ieguva Galgauskas 7-gadīgā pamatskolā. “Tolaik darbs un tā
nepieciešamība bija vienīgās intereses,” turpina Austra. “Dzirdējām gan
pamudinājumus mācīties, jo tēvam esot gudra galva bijusi. Mamma ieteica labi
mācīties, lai visu mūžu neesot tik smagi jāstrādā kā viņai. Mēs to laikam
sapratām, jo skolā bijām uzmanīgas, klusas, kautrīgas, paklausīgas, labi
mācījāmies.” Pirmo redzamo un taustāmo atzinību ieguvua 5.klases beigās
1954.gada 6.jūnijā, kad skolas izlaiduma reizē viņai pasniedza “Uzslavas rakstu”
par teicamām sekmēm un priekšzīmīgu uzvesšanos. (Latvijas PSR Izglītības
ministrija.)Visi mājinieki skubināja uz mācīšanos, tāpēc Austra nolēma mācības
turpināt vidusskolā, arī no mājas tālu aiziet nebija drosmes.
1956.gada 1.septembrī Austra uzsāka mācības Gulbenes vidusskolas 8.klasē, kur
visus četrus gadus viņas audzinātāja bija ķīmijas skolotāja Klāra Liedskalniņa.
”Nevienu savas skolas gadu pedagogu neatceros ar pārmetumu vai nosodījumu,
pret visiem izjūtu lielu cieņu,” tā domā Austra. Taču viņa īpaši grib izcelt
vācu valodas skolotāju A. Strazdiņu un P.Liepu, vidusskolas direktori Gaidu
Čaupjonoku, latviešu valodas skolotāju V. Radiņu, vēstures skolotāju A. Melderi.
Tolaik skolā darbojās estrādes orķestris, koris skolotāja Andreja Baumaņa
vadībā, kurā Austra dziedāja. Šajā laikā Austrai sāka veidoties nopietna
interese par skolotājas profesiju.
Visus vidusskolas gadus viņai bija interese par latviešu kino un teātra mākslu.
Kad vajadzēja atstāt skolai kā dāvanu vai piemiņu kādu zinātnisko darbu, viņa
nolēma uzrakstīt darbu “Latviešu kinomākslas pirmsākumi un attīstība.” Par to
saņēma arī uzslavu, bet kā īpašu atzinību šo darbu skola paturēja pieredzei.
“Mācoties skolā, ar neizpratni domāju, kāpēc mamma atsakās sīkāk stāstīt par
tēva nāvi kara laikā. Bija pateikts neko nepaskaidrot – miris un viss,” stāsta
Austra.
1960. gadā iestājās LVU Filoloģijas fakultātes Svešvalodu nodaļas Vācu valodas
specialitātes pirmajā kursā, bet 1962. gadā saslima un mūžībā aizgāja ģimenes
atbalsts vectēvs R. Dzenis, un Austra pārgāja mācīties uz latviešu valodas
nodaļu neklātienē, lai māsa Inta varētu turpināt studijas Rīgas 1. Medicīnas
skolā. Studijas beidza 1974. gadā. Diplomdarbam izvēlējās tematu “R. Blaumaņa
daiļrade skolā” ( 1. – 12. kl.), kuru aizstāvēja teicami. Galgauskas pamatskolas
direktore Austra Mašina pieņēma viņu darbā par skolotāju. Galgauskas pamatskola
kļuva par vienīgo Austras darba vietu, kurā viņa strādā jau 42. gadu.
Darba gados strādājusi gan par 1.– 4. kl., gan latviešu valodas, gan vācu
valodas skolotāju, trīs gadus piekrita strādāt par mācību pārzini, uz laiku ir
aizveitojusi direktori. “Taču mācību pārzines pienākums nekļuva sirdij tuvs,
ar patiku no tā atvadījos un kļuvu atkal par skolotāju vecākajās klasēs,”
atceras Austra. Viņa ir vadījusi vairākas reizes atklātās stundas semināru
dalībniekiem, veidojusi scenārijus un sagatavojusi bērnus lieliem skolas
pasākumiem, svētkiem. No saviem vecākiem skolotāja pārmantoja darba mīlestību,
precizitāti pienākumu izpildē, sirds izglītību. Atteicās iesaistīties KP,
atceroties savas mammas teikto - neiesaistīties komunistos. Skolotāja Austra
Karole par apzinīgu darbu vairākkārt saņēmusi apbalvojumus. Daži no tiem:
- Latvijas IZM Goda raksts (1978.18. 04.);
- Gulbenes rajona TIN Goda raksts ( 1978., 1987.);
- krūšu nozīme “Teicamnieks Tautas izglītības darbā” ( 1989.)
Jau pirmajā darba gadā jaunā skolotāja iesaistījās Galgauskas Kultūras nama deju
kolektīvā, ar kuru piedalījās gan Dziesmu un Deju svētkos Gulbenē, Alūksnē, Rīgā
(1965.). Piedalījās pašdarbības teātra izrādēs. Dziedāja Kultūras nama korī, ar
kuru guva tiesības uzstāties arī Dziesmu svētkos Rīgā (1977.).
Atmodas
sākumā 1988. gada rudenī valdīja milzīga sajūsma, kad sāka dibināties rajonā LTF
atbalsta grupas. “Izteicu priekšlikumu, ka pagastā vajadzētu organizēt
atbalsta grupu. Klausījāmies informāciju par aktivitātēm Rīgā,” atceras
skolotāja. LTF Galgauskas atbalsta grupa nodibinājās 1988. gada 27. oktobrī. Par
vadītāju ievēlēja Austru Karoli. Pati skolotāja ar atbalsta grupas dalībnieku
palīdzību veica nozīmīgus pasākumus. Viņa glabā visus grupas sanāksmju
protokolus.
Kā nozīmīgākos notikumus pagasta dzīvēšajā laikā viņa atceras:
- Par LTF biedru saziedotajiem līdzekļiem nopirka sarkanbaltsarkano karogu, to
iesvētīja Tirzas baznīcā un svinīgi uzvilka virs Galgauskas kultūras nama 1989.
gada 16. novembrī, bet 18. novembrī brauca uz Rīgu, lai piedalītos Vislatvijas
manifestācijā “Par neatkarīgu Latviju”.
- Savāca ziedojumus Stāmerienas baznīcai, Gulbenes Baltajai pilij, represēto
piemineklim (1988. 23.12.), Gulbenes Brīvības pieminekļa atjaunošanai
(1989.22.03.), Baumaņu Kārļa piemineklim, streikojošo ogļraču ģimenēm Krievijā,
(1990.19.02.).
- Apzināja izsūtīto un leģionāru ģimenes Galgauskas pagastā. Galgauskas kultūras
namā noorganizēja labdarības koncertu represētajiem, kurā piedalījās grupa
“Senči” no Gulbenes ar vadītāju Guntaru Eniku
(1990. 06. 04.).Vairākkārt organizēja atceres pasākumus represētajiem un
latviešu leģionāriem. Pēdējo plašāko sarīkojumu LTF atbalsta grupa noorganizēja
1997. gada 25. martā. Ļoti plašs pasākums notika pie Galgauskas Kultūras nama ar
Gulbenes pūtēju orķestra līdzdalību sakarā ar pirmās izsūtīšanas 50. gadadienu,
kurā atklāja arī piemiņas plāksni represētajiem (1991.14.06.).
- Pagasta iedzīvotāju atsaucību guva ciema sakopšanas talka, veltīta Latvijas
Republikas proklamēšanas 70. gadadienai. Pagasta ļaudis iestādīja Atmodas birzi.
- Savāca 300 parakstus vēstulei un to aizsūtīja Latvijas Republikas Augstākās
Padomes Prezidijam un Juridiskajai komisijai par latviešu valodas kā valsts
valodas noteikšanu; vairāk kā 200 parakstu - lietuviešu puiša Artura Sakalauska
aizstāvībai un 144 parakstus par to, lai padomju valdība par nelikumīgu atzītu
Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā.
- Četri vīri no LTF Galgauskas pagasta atbalsta grupas piedalījās 11 latviešu
leģionāru mirstīgo atlieku pārapbedīšanā Litenes kapos, izvadot viņus no
Gulbenes baznīcas (1989. 02.12.).
- Notika divas talkas maestro Haralda Medņa mājvietas “Miķelītes” sakopšanā
(1990.) TF grupas organizētajā Novadnieku dienā piedalījās Haralds Mednis un
vīru koris “Tēvzeme”. Tika atklāts piemiņas akmens un plāksnes. No šīs dienas
nodibinājās īpaši draudzīgi sakari ar Haraldu Medni.
- LTF Galgauskas atbalsta grupas valde noorganizēja pagasta iedzīvotājiem
ekskursiju uz bijušo raķešu bāzi Galgauskas mežā (1991.) un piedalīšanos
Lieldienu dievkalpojumā Tirzas baznīcā (1991.31. 03.).
- LTF atbalsta grupas vadītāja kopā ar grupas biedriem piedalījās liesmojošajā
Baltijas ceļā posmā pie Rencēniem.
Austra Karole bija ievēlēta LTF 5., 6. sasaukuma Domē, piedalījās 5., 6., 7., 8.
LTF kongresos, LTF 10 gadu jubilejas konferencē, pieņemšanā pie Latvijas
prezidenta G. Ulmaņa Rīgas pilī.
1995. gada 12. jūnijā LTF rajona valdes sanāksmē A.Karole uzņēmās vadīt arī
rajona nodaļu. Noorganizēja tikšanos ar LTF vadību un domniekiem: U. Augstkalnu,
I. Punduri, J. Annuškānu, T. Jundzi (1995.
16. 09.). 1998. gada beigās Skolotāja kopā ar G. Limmani, V. Jurjāni un G. Blūmu
sagatavoja LTF Gulbenes rajona nodaļas desmit gadu darbības jubilejas sarīkojumu
rajona padomes zālē ar ģimnāzijas deju kopas “Rūsiņš” un sieviešu ansambļa
“Sarma” dalību.
1995. gada beigās skolotāja iestājās Latvijas Daugavas Vanagu organizācijā un un
kļuva par DVL Galgauskas kopas un Galgauskas pamatskolas vanadzēnu vadītāju
(skolā no 1996.gada 22. novembra). Par šo darbu saņemta atzinība - DVL Gulbenes
nodaļas valdes Diploms par veiksmīgu vanadzēnu kopas vadīšanu (1997., 2000.,
2002.).
Austras Karoles vaļasprieki ir saistīti ar brīvā laika iespējām: fotografēšana
(jaunībā), grāmatu lasīšana, grāmatu kolekcionēšana par aktieriem, avīžu,
žurnālu izgriezumu krāšana par literatūru, kultūru, vēsturi, slaveniem
latviešiem, novadniekiem.
Ģimeni Austra nodibināja 1967.gadā. Austras vīrs Gunārs Karolis ir šoferis,
strādāja kolhozā “Kopdarbība”, tagad strādā mājas saimniecībā. Ģimenē ir dēls un
meita. Dēls beidza Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, tagad strādā gaterī un
par šoferi; meita beidza Gulbenes vidusskolu, Sakaru darbinieku skolu Rīgā,
strādā Gulbenes pilsētas pastā.
Austra Karole par savas dzīves moto ir izvēlējusies R. Blaumaņa teicienu:
“Būt visam labajam par ceļa rādītāju.”
Austras Karoles adrese: Galgauskas pagasta “Klāvanos”, tālr. 6861700
 |
 |
Attēli.
1. Austra Karole 2000. gadā Galgauskā.
2. Austras Karoles ģimene pēc desmit laulības gadiem: Austra, vīrs Gunārs, meita
Līga, dēls Ģirts.
3. Vanadzēnu svētku noslēgumā Galgauskas pamatskolā ( 15.11. 2001.).
2004.gada martā
Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja skolas novadpētnieki.
Konsultante skolas bibliotekāre Biruta Pokule.
Datorkonsultante direktore Sofija Sudarova.
LIIS izstrādne