MĀRIS KARLSONS
keramiķis, keramikas amata meistars,
keramikas pulciņa vadītājs,
folkloras kopas “Vērtumnieki” dalībnieks
1991.gada barikāžu notikumu dalībnieks
Dzimis Madonas rajonā, Saikavas pagastā, 1964. gada
24.maijā. Māte atceras, ka dēla dzimšanas dienā skaisti ziedējuši ceriņi.
Tēvs Gastons Karlsons (dzimis 1929. g), nācis no 7 bērnu ģimenes, mežstrādnieks,
vecāki dzīvo pie Kujas upes ietekas Aiviekstē. Vecākais brālis Aivars (dzimis
1961. g.) ir Madonas pasta nodaļas vadītājs, māsa Vita (dz. 1979. g.) strādā
Ķekavas bērnudārzā, jaunākais brālis Vilnis (dz. 1968. g.) mežkopis, mantojis
interesi par mežu no tēva, arī darbojas folkloras kopā. Māra ģimene pie vecākiem
pulcējas gan Jāņos, gan Ziemassvētkos, radu pulks ir kupls.
No 1971. gada līdz 1979. gadam mācījies Praulienas 2. astoņgadīgajā skolā.
Klases audzinātāja bija Ināra Stepāne. Skolā
mācīties patika, īpaši mīļas bija zīmēšanas stundas. Kad Madonā atvēra bērnu
mākslas skolu, Māris Karlsons sāka tur mācīties (no 1975. līdz 1979.g.).
Skolotāja Mārīte Kluša mudināja turpināt mācības mākslas vidusskolā un līdz
1983. gadam Māris mācījies Lietišķās mākslas vidusskolā Rīgā, kur izvēlējās
apgūt keramiku.
1983. gadā sāka strādāt Kraukļu astoņgadīgajā skolā par skolotāju, mācīja
zīmēšanu, audzināja l. klasi un vadīja keramikas pulciņu. Augustā uz skolas
pieņemšanu atbrauca Pionieru nama vadītāja
Leontīna Brenčeva un, novērtējusi keramikas pulciņa paveikto, piedāvāja M.
Karlsonam strādāt Madonā un vadīt Pionieru nama keramikas pulciņu. Pēc diviem
mēnešiem skolotājs pārtrauca darbību, jo devās dienēt Padomju Armijā. Pēc
dienesta (1985- 1987), strādāja par izstāžu iekārtotāju Rīgā, Valsts mākslas
muzejā. Tur bija lieliska iespēja aplūkot visus izstādēm iesniegtos darbus,
redzēt arī tos, ko izstādēs neizlika cenzūras vai citu iemeslu dēļ. Neilgi
vadīja keramikas pulciņu Ļaudonā.
Kopš
1987. gada vada keramikas pulciņu Madonas bērnu un jauniešu centrā. Par darbu
keramikas pulciņā M. Karlsons saka, ka “…te, kā katrā darbā, ir gan viegli,
gan reizēm arī grūti. Radītājs devis cilvēkiem iespēju būt radošiem - redzēt,
noskatīties dabā un pašiem kaut ko izveidot, nevis gatavot atdarinājumus.
Jaukākais ir paša rokām radītais, tas ir vērtīgākais, jo otra tāda darinājuma
pasaulē nav, tāpat kā pasaulē nav vienādu cilvēku. Katrs atsevišķais cilvēks un
viņa darbs ir vērtība.” Māris Karlsons katru gadu piedalās dažādās bērnu
vasaras nometnēs, kur ļauj bērniem radoši darboties ar mālu, izzināt sevi,
atrast savu dabas izjūtu. Vērtīgākais, ko Māris Karlsons grib pulciņa
dalībniekiem iemācīt, ir saklausāms latviešu tautas teikā, ko skolotājs stāsta
bērniem: “Reiz Dievs no māla pikas uztaisīja cilvēku, iepūta tam dzīvību,
palaida pasaulē un novēlēja: “Tev būs labu dzirdēt, labu redzēt, un labus
darbus darīt!”
Ar saviem autordarbiem M. Karlsons izstādēs piedalās kopš 1992. gada. 1996. gadā
viņš ieguvis Latvijas Amatniecības kameras keramikas amata meistara diplomu.
Mājās “Cērmauškās” M. Karlsonam ir ceplis keramikas izstrādājumu dedzināšanai.
Kopš 1995.gada M. Karlsons ir Madonas folkloras kopas “Skandinieki” dalībnieks;
to vadījuši gan Artis Kumsārs, gan arī Māris
Karlsons. Tagad folkloras kopu sauc “Vērtumnieki”, tās vadītāja ir Ingrīda
Grudule. Nosaukumu devis bitenieks Jānis Krūmiņš, kurš kādreiz strādāja Madonas
rajona avīzē “Stars”. Viņš bija atradis vārdu “vērtums”, kas nozīmē - vērtīgas
lietas, kas cilvēkam un tautai vajadzīgas; lietas, kas katram ir svarīgas, kas
katram cilvēkam jāņem sev līdzi. Kopā ar folkloras kopu katru gadu M. Karlsons
piedalās folkloras festivālā “Baltika”, piedalījies arī ASV pasaules tautu
dzīves festivālā. Tur skolotājs rādījis un mācījis svilpavnieku spēlēšanu.
Piedalījies arī folkloras pasākumos Somijā, Beļģijā, Igaunijā, Lietuvā.
Trešās atmodas vēsmas izpaudās ne tikai aktīvā politiskā darbībā. M. Karlsons
nekad nav centies būt politiķu vidū, viņš nav tāds cilvēks. Tomēr M. Karlsons
uzskata, ka guvis bagātu pieredzi Latvijas Trešās atmodas laikā darbojoties
folkloras kopā, piedaloties folkloras pasākumos. Viņš spilgti izjutis izmaiņas
gan valsts, gan politiskajā dzīvē. Piemēram, folkloras pasākumā Lieldienās, kad
dziedāja dziesmas par ziemas projām dzīšanu un pavasara gaidīšanu, daudzi to
uztvēra kā alegoriju, kur ziema ir vecie laiki, bet pavasaris ir jaunais, ko
visi gaidīja.
Atceroties
1991. gada janvāra notikumus, M. Karlsons stāsta: “Barikāžu laikā no Madonas
devās autobusi uz Rīgu. Es brīvprātīgi pieteicos un braucu sargāt Ministru
Padomi. Bija bīstami, bet tādas domas, ka varētu nebraukt, nebija. Bija skaidrs,
ka tur ir jābūt un viss. Sveši cilvēki bija kļuvuši par domubiedriem. Bija
neizsakāma kopības sajūta. Tajā laikā, ja kāds pienāktu un lūgtu iedot naudu,
nešauboties to dotu, jo valdīja savstarpēja uzticēšanās, visi bija savējie.
Kamēr es atrados Rīgā, mans krustdēls ar brālīti devās uz laukiem dzīvot pie
manas sievas, jo nezināja, kā attīstīsies notikumi Rīgā. Kad janvāra notikumi
beidzās, katrs devās atpakaļ uz savām mājām.”
Ģimenē ir 5 cilvēki: sieva Anete Karlsone ir etnogrāfe, latviešu jostu pētniece,
zinātņu doktore tekstilmākslā, aušanā. Karlsonu ģimenē ir trīs meitas - Anna
(dz. 1994. g.), trešās klases skolniece, Māra (dz. 1999. g.) - mācās bērnudārzā,
Irbe (dz. 2003. g.) .
M. Karlsona iecienītākā nodarbošanās ārpus darba ir makšķerēšana, jo audzis un
dzīvo pie Aiviekstes upes. Patīk arī puķu un citu augu audzēšana.
M. Karlsons cenšas citos un sevī saskatīt cilvēciskās īpašības, uzskata, ka
jādzīvo tā, lai nedarītu pāri ne sev, ne citiem, jābūt godīgam pret citiem.
Attēli:
1.Folkloras kopa “Vērtumnieki”, 1999. gada 28. oktobris
2. Keramikas pulciņa nodarbība, 1999. gada 19.oktobris
2004.gada aprīlī
Madonas 1.vidusskola
Sagatavoja Kārlis Purens 6.b kl., Reinis Ruicāns 5.a kl., Liene Putāne 7.e kl.
Skolotāji konsultanti Ritma Zujeva un Inese Strode
LIIS izstrādne