
Fotogrāfs otrajā paaudzē,
fotožurnālists un fotomākslinieks,
darbi izstādīti Latvijā un citviet Eiropā
Dzimis 1957. gadā Valdemārpilī, kalpotāju ģimenē. Māte
–Hilda Kārkluvalka dzimusi 1919. gadā, caur Sibīrijas „ciešanu ceļu” izgājusi
divas reizes. Tēvs Vilis Kārkluvalks dzimis 1901. gadā. Dainis visu mūžu atceras
sevi kā fotogrāfu. Sākot no 5. klases, vienmēr bijis ar mammas (pirmās Latvijas
brīvvalsts laika fotogrāfes) fotoaparātu rokās. Par skolas laikiem saka, ka
labāk patikuši humanitārie priekšmeti.
Tūlīt pēc Valdemārpils vidusskolas beigšanas piedāvāts darbs rajona laikrakstā
„Padomju Karogs” (no 1990. gada „Talsu Vēstis”) par fotogrāfu. Beidzis Rīgā
Kultūras darbinieku tehnikuma kino – foto nodaļu – tolaik vienīgā vieta, kur
apgūt šo profesiju. Kopš 1980. gada ir Latvijas Žurnālistu savienības biedrs.
Kopš 1984. gada eksponē darbus Talsu muzejā. No 1988. – 1998.g. bija Latvijas
Kultūras fonda fotoapvienības biedrs. 1990. gadā piedalījies fotoapvienības
izstādē „Likteņdziesma”, līdzdarbojies fotoprojektu „Latvijas laiks”, „Tautas
galerija” īstenošanā.
Atceroties 1991. gada janvāra notikumus un barikādes, Dainis saka, ka noskaņa
bijusi neatkārtojama. Vienreizēja tautas vienotība, apgarotība, kādu līdz tam
Dainis nav jutis nevienā mirklī. Labi, ka bijušas barikādes, jo nez vai brīvība,
neatkarība būtu iegūta bez šis pārliecinošās tautas gribas demonstrācijas. Arī
šajā laikā Dainis bijis ar fotoaparātu rokās. Fiksējis tautas vienotības,
garaspēka mirkļus, saspringto situāciju. Ap Ministru Padomi sabrauktas smagās
baļķu mašīnas vairākās joslās. Lai tiktu no vienas vietas uz otru, bijis
jārāpjas pāri mašīnām. Saksofonists I. Skuja
netālu no Planetārija pie ugunskura sēdējis un spēlējis. Dainis saka, ja
pienāktu mirklis, kad tas būtu vajadzīgs, droši vien viņš ietu atkal. Runājot
par šodienu atzīst, ka nebija domājis, ka savas valsts veidošana būs tik grūta,
sarežģīta un ilgstoša.
1994. gadā konkursā par Latvijas labāko fotožurnālistu Dainis ieguva 3. vietu.
Kopš 1995. gada Dainis Kārkluvalks ir Talsu foto mākslinieku kopas biedrs, bet
kopš 1996. gada – Latvijas profesionālo fotogrāfu asociācijas biedrs.
PIEDALĪŠANĀS IZSTĀDĒS
1988. izstāde „Viena diena Ogrē” Ogrē
1991. izstāde „Mēs dziedāšanas svētkos” Rīgā.
1995. izstāde „Krūmu māksla” Rīgā
1995. izstāde Roskildes mākslas muzejā Dānijā.
1996. izstāde „Latvijas laiks” Rīgā.
1996. izstāde „Talsi noskaņās”
1997. izstāde „Lībiešu krasts” Mazirbē.
2003. gadā izstāde „Varbūt” Talsos, Pedvālē un Rīgā.
Šajā izstādē bija redzams modernā, burzītu melnbaltu attēlu tehnikā veidots
cikls. To pamanījuši izstāžu veidotāji ārpus Latvijas, un darbi tika iekļauti
2003. un 2004. gada Eiropas izstāžu projektos.
2003.gadā rudenī darbi bija izstādīti trijās izstādēs Francijā (Provansā), kopā
ar Latvijas fotomākslinieku – Jura Kalniņa, Viļņa Auziņa, Rūtas Titānes, Aivja
Smuldera, Agra Dzilnas, Ulda Balgas darbiem. Izstādēs līdzās bija vērojami arī
astoņu franču fotogrāfu vēstījumi.
Lielu
kritiķu uzmanību piesaistīja D. Kārkluvalka darbi. Laikrakstā „La Provence”
2003. gadā Žiljēns Dapildē par Daiņa fotodarbiem raksta: „Viņš redz fotogrāfiju
kā mākslu ārpus pārējā. Šis cilvēks ir koncentrējies, viņam ir stingrs skatiens,
viņš pēta visu, kas ir apkārt.” Savukārt „Regards Croises 2003” rīkotāji par D.
Kārkluvalku spriež ar nežēlīgu loģiku: šo mākslinieku, šķiet, stipri iedvesmojis
sirreālisms. „Dainis uzskata, ka neietilpst nevienā skolā”, taču neslēpj, ka
zināma ietekme pastāv. Burzīšanas tehniku Dainis atklājis nejauši, pakarot
žāvēties kādu šķietamu brāķi, bet rezultāts bijis interesants.
Ciklu „Varbūt” papildina citas kolekcijas – „Miglas”, „Stabi”.
Pēdējā izstāde „Talsi 126” ir kolektīvs Talsu fotomākslinieku darbs. Tā veikšana
sākās ar izlozi - no 126 pilsētas ielām Talsu fotokluba biedri izlozēja tās, kas
būtu iemūžināmas un gada garumā veica fotofiksāciju.
Arī cikls “Talsi noskaņās” ir veltījums savai pilsētai un pašam sev, jo ietver
personīgās jēgas meklējumus, savas vietas apzināšanu. Ļoti īpaša ir izstāde
„Saikovas sādža”, kurā ir dokumentālas bildes no 1985. gada, kad Dainis kopā ar
māti apmeklēja vietas Sibīrijā, kur viņa bijusi izsūtījumā. Nācies secināt, ka
četru gadu desmitu laikā Sibīrijā gandrīz nekas nebija mainījies.
Māksliniekam ir ģimene.
Sieva Ilze Kārkluvalka strādā „Talsu Vēstīs” par redaktori.
Ģimenē ir divi dēli: Klāvs un Andris, Talsu ģimnāzijas skolnieki.
Dainis Kārkluvalks jūtas savā pilsētā iesakņojies.
Ir iecere izveidot izstādi kā dokumentālā foto retrospekciju par aizvadīto
laiku.
2004.gada martā
Talsu ģimnāzija
Sagatavoja 8.klases skolniece Edīte Štrausa
Konsultante skolotāja Monta Bērziņa
LIIS izstrādne