ANDRIS KĀRKLIS
Zemnieku saimniecības īpašnieks,
LTF dalībnieks.
Dzimis: 1943.g. 16. oktobrī. Māte – mājsaimniece,
tēvs – strādājis mežniecībā, kara laikā uz dzelzceļa. Ģimenē vēl ir trīs māsas.
Precējies. Dēls Kaspars dzimis 1968.g.
Izglītība: 1958.g. pabeidza Valmieras Viestura 7 gadīgo skolu.
1958. – 1960.g. mācījās Valmieras vakara vidusskolā, 1961.g. beidza 10.klasi
krievu valodā vakara vidusskolā Kazahijā. 1968. – 1976.g. Rīgas Politehniskā
institūta vakara nodaļā studējis mašīnbūves tehnoloģiju (specialitāte
metālapstrādes galdi un instrumenti).
Obligātajā karadienestā Azerbaidžānā no 1962. – 1965. gadam.
Darbavietas: 1960.g. Kazahstānā dzelzceļa Jesiļ – Arkalik būvē,
(Jeļiskajas pilsētā). 1961. – 1962.g. darbs Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu
rūpnīcā. 1966. – 1968.g. virpotājs kolhozā “Draudzība” Rencēnu pagastā. 60.gados
neilgi strādājis arī Valmieras raj. Komjaunatnes komitejā par instruktoru.1972.
– 1981.g. galvenais inženieris kolhozā “Kocēni”.
Kopš 1989.g. “Breša laika” zemnieks, izveidojis z/s ar 100 ha zemes. Ir 70
slaucamas govis ( izslaukums gadā 10 000 l no govs). 1991. – 1994.g. bija
Bērzaines pagasta pašvaldības deputāts, pagasta padomes priekšsēdētājs.
Andris Kārklis atceras, kā Padomju Savienības laikā PSKP kongresos nepārtraukti
tika pieņemtas dažādas programmas pārtikas problēmas atrisināšanai, produkcijas
kvalitātes uzlabošanai un cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanai. Taču problēmas
nevis atrisinājās, bet gan padziļinājās, it īpaši pārtikas trūkums. Cilvēki sāka
saprast, ka jāatdalās no Padomju Savienības. Visvairāk nepatika sludinātā
padomju cilvēku vienlīdzība un faktiskā nacionālā apspiestība; arī tas, ka
nākotnē visa Padomju Savienība runās krievu valodā, notiks visas Savienības
rusifikācija. LTF dalībniekus iedvesmoja Latvijas neatkarības ideja.
Atmodas sākumā Andris atļāvās presē atklāti kritizēt pārtikas produktu sadali.
Rajona laikrakstā redakcijā tika dota iespēja turpināt sarunu par lopkopības
produkcijas ražošanu rajonā.
Andris stāsta: „Bija jānoskaidro jautājums, cik daudz tiek saražots
saimniecībās un kur paliek produkcija no kolhoziem, kāpēc tā nenonāk veikalu
plauktos? Sabiedrības attieksme pret šo iniciatīvu bija pozitīva, un faktiski
tas bija stimuls, ka Lauktehnikas pārvaldē (tas bija kolektīvs, kas rajonā
atbildēja par fermu mehanizāciju jautājumiem) sāka veidoties TF grupa. Tiku
izvēlēts par grupas līderi. Sākumā darbojāmies Lauktehnikas pārvaldē.
Izsludinājām kopīgo LTF saietu rajonā, kas notika Valmieras 5. vidusskolā,
vairāk sākām iepazīt, cik aktīvi cilvēki bija citos kolektīvos un norunājām, kur
un kā sasaukt rajona konferenci. Tika izvēlēta darba grupa, kas organizēja
konferenci. Tā notika Valmieras slimnīcas lielajā zālē, tajā tika ievēlēti 3
priekšsēdētāji un valde. Es tiku ievēlēts valdē. Tālāk notika delegāciju
izvirzīšana uz LTF kongresu. Bijām rajona TF delegācijā 1. kongresā Rīgā.
Vēlāk mūsu grupa bija atbildīga par Baltijas ceļa dalībnieku organizēšanu
rajonā. Pats es stāvēju uz “Valmiera – Rūjiena” ceļa 6 km no Valmieras. Kad
notika PSRS Tautas deputātu kongresa vēlēšanas un Latvijas Augstākās padomes
vēlēšanas (1990. gada 18.martā), mēs centāmies, lai pēc iespējas vairāk tiktu
ievēlēti TF pārstāvji, kas arī deva rezultātu – 1990.g. 4.maijā tika pieņemta
neatkarības deklarācija.”
Uz jautājumu, kā sevi raksturotu, Andris Kārklis atbild: ”Esmu aktīvs
cilvēks, un bail man nav bijis nekad. Man nepatīk cilvēki kas visi vienādi runā
un vienādi domā”.
Andris Kārklis, tel. m. 42 40437
2003.g. novembris
Valmieras 5.vidusskola
Sagatavoja Edgars Upītis un Artis Beitiks (12. kl. skolnieki).
Konsultēja vēstures skolotājs Guntis Dzirkalis, projekta vadītāja Lolita Krilova
LIIS izstrādne