DZIDRA UZTUPE -
KARAMIŠEVABasketboliste un trenere,
pasaules vicečempione,
Eiropas čempione un kausu ieguvēja,
apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi
Dzimusi 1930.gada 2.maijā Smiltenē.
Beigusi Rīgas 5 .vidusskolu 1949.gadā. un Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu 1955.gadā.
Latvijas un PSRS basketbola izlases dalībniece no 1950. - 1958.g. un no 1960. - 1962.g.
Pasaules vicečempione 1957.gadā. Vispasaules studentu un jaunatnes festivālu sacensību uzvarētāja 1953., 1955., 1957.gadā.
Nopelniem bagātā sporta meistare (1956.g.)
TTT basketbola meistarkomandas spēlētāja no 1958.g. - 1963.gadam.
Trīskārtēja Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja. Četrkārtēja PSRS čempione.
TTT basketbola meistarkomandas trenere no 1964.g. - 1978.gadam.
Latvijas un PSRS Nopelniem bagātā trenere (1979.g.)
Pensionāre.
TTT - Ko nozīmē šo triju burtu kombinācija? To mums bieži jautāja. Ļoti vēlētos, lai šos burtus un komandu atcerētos šī gadsimta jaunā paaudze. TTT - tādu vārdu nesa un nes basketbola meistarkomanda, ko 1958.gadā nodibināja pie Rīgas Tramvaju un trolejbusu tresta (TTT) jaunās sporta bāzes. Komandā iekļāva sporta biedrības "Daugava" augstskolu kolektīvu (LVU, LLA, LVFKI) labākās spēlētājas, kuras lieliski prata apvienot gan mācības, gan darbu visaugstākajā līmenī.
Ne velti komandu atzina par aizvadītā gadsimta labāko un izcilāko komandu, kura 21 reizi kļuva par PSRS čempioni, bet 18 reizes izcīnīja Eiropas čempionvienību kausu. Tā bija komanda, kas bija latviska, un godam nesa Rīgas vārdu pasaulē. Mums nebija iespēju piedalīties Olimpiskajās spēlēs (sieviešu basketbolu tajās ieslēdza tikai 1976.gadā), ne arī pasaules meistarsacīkstēs, jo tajās piedalīties varēja tikai PSRS izlases komanda.
1962.gadā Ļeņingradā draudzības spēlē uzvarējām ASV sieviešu izlasi. Spēle deva iespēju novērtēt savu meistarību sacensībā ar spēcīgāko pasaules komandu. Mūsu komanda varēja lepoties ar pasaules klases centra spēlētājām S.Smildziņu-Budovsku un Uljanu Semjonovu, ar lieliski saliedētu, meistarīgu spēlētāju kolektīvu. Tādu komandu izveidot spēja tikai radoši un savam darbam fanātiski ziedojušies treneri, kādi bija Oļģerts Altbergs (1958. - 1963.) un vēlāk Raimonds Karnītis.
Arī man bija gods spēlēt TTT meistarkomandā un būt par tās pirmo kapteini (1958. - 1963.) Interesanti, ka mani labākie spēlētājas gadi bija piecdesmitajos gados. Biju jau trīskārtēja Eiropas čempione, pasaules vicečempione un vairāku jaunatnes un studentu vispasaules festivālu čempione, un tikai tad TTT komandas sastāvā pirmo reizi izcīnīju Eiropas kausu un PSRS čempiones nosaukumu. Izturēt PSRS izlasē lielo slodzi un sasniegt meistarības izaugsmi man palīdzēja labā vispusīgā sagatavotība. Tai pamati tika likti jau vidusskolā, kur sporta dzirkstelīti mūsos aizdedzināja nenogurstošais fizkultūras skolotājs Arturs Puravs. Skolas gods mums bija galvenais, to centāmies spodrināt visos sporta veidos. Un tas mums izdevās. Manā meistarībā lieli nopelni manam pirmajam trenerim Arvīdam Pētersonam, kas man sporta skolā mācīja pirmos soļus basketbolā un iesaistīja LVU volejbola komandā. Biju republikas izlases sastāvā gan volejbolā, gan basketbolā, gan vieglatlētikā. Slodzēm pieaugot, pievērsos tikai basketbolam.
Pabeigusi aktīvās sporta gaitas, sāku strādāt par treneri bērnu sporta skolā.
Liels pagodinājums bija TTT trenera Raimonda Karnīša uzaicinājums strādāt par treneri savā vecajā mīļajā TTT komandā. Manos pienākumos bija komandas fiziskā sagatavošana un tās mikroklimata veidošana. Visus jautājumus risinājām kolektīvi. Ar manu darbu R.Karnītis bija apmierināts. "Sāds treneru sadarbības paraugs iepatikās arī citām padomijas komandām un tajās parādījās otrās treneres - sievietes. Tolaik mans uzdevums bija arī padarīt Uļjanas Semjonovas pirmos soļus basketbolā Rīgā un arī sadzīvē vieglākus.
Tagad, bieži tiekoties savā TTT dāmu klubiņā, atceramies kopējos cīņu brīžus laukumā. Lai arī lielais basketbols atstājis pēdas mūsu veselībā, tomēr nenoliedzami - tie bija mūsu dzīves skaistākie gadi. Žēl, ka tie nebija brīvās Latvijas laikā!
