RIHARDS KALNIŅŠ
Sporta un sabiedrisks darbinieks, pašvaldības deputāts,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998.) un
Latvijas brīvības cīnitāja nozīmi
Rihards Kalniņš dzimis 1928.g. 13.janvārī Talsos. Bijis
ceturtais bērns ģimenē. Riharda Kalniņa māte dzimusi Puzē, strādājusi pie Puzes
barona par istabmeitu un galda klājēju. I pasaules kara laikā 1918.g. viņa dodas
uz Krieviju – līdzi savam izredzētajam Jānim Kalniņam. Tēvs Jānis Kalniņš dzimis
Ugālē, strādājis celtniecības darbus. 1916.g. iestājies latviešu strēlnieku
bataljonā. 1918.g. kopā ar strēlnieku pulku komandieri Jukumu Vācieti dodas uz
Krieviju, noticot Krievijas boļševiku valdības solījumiem par labāku dzīvi. Pēc
LR nodibināšanās vecāki atgriežas Latvijā (1920.). Bērni tika audzināti
dievbijīgi, ar sapratni, ka dzīvē nozīmīgākie jēdzieni ir – mīlestība, darbs,
pienākums, līdzjūtība, palīdzība, svētums, ticība.
Skolas laikā Rihards saņēmis Valsts Prezidenta K. Ulmaņa dāvāto loterijas biļeti
10 Ls vērtībā (to saņēma katras klases čaklākais skolēns). Beidzot trešo klasi,
vajadzējis uzsākt ganu gaitas, lai palīdzētu ģimenei finansiāli, kā arī skolas
prasība bija – vasarā bērniem divi mēneši jāstrādā. 1943. gadā pabeidza
tautskolas 7. klasi. Klasesbiedre bija Dzidra Ritenberga - nākamā aktrise,
režisore. 1943.g. nokārtoja iestājeksāmenus Talsu Valsts ģimnāzijā.
1944.g. jūlijā Talsos tika noorganizēts citur neesošs formējums – pilsētas
jauniešu apsardzības vads, kurā iesaistījās arī R. Kalniņš. Jauniešu apsardzes
vads nodibinājās uzreiz, pats no sevis. Sastāvā bija 1927.g. dzimušie, R.
Kalniņš bija grupas komandieris. Kad kādā jūlija dienā sākās kas neparasts –
daudz vāciešu mašīnu, pajūgu traucas ārā no pilsētas, un kļuva zināms, ka
krievi, ieņēmuši Tukumu, nāk uz Talsiem, aptuveni 20 Talsu puišu, arī policisti
(viens no tiem Dz. Ritenbergas tēvs), uzlauza vācu armijas noliktavu, paņēma
ieročus, granātas un nolēma doties pret krievu tankiem. Ilgi nācās gulēt grāvi
un gaidīt, jo pie Tukuma krievu armija tika aizkavēta. Vai apsardzes vada
jaunekļi tiešām būtu cīnījušies pret tankiem? R. Kalniņš atbild – droši vien, jo
doma bijusi tikai viena – krievu nezvērs grib ieņemt dzimto pilsētu.
1944. gadā Kurzemes pussalā sablīvētie bēgļi meklēja glābiņu no uzbrūkošās
padomju armijas. Viņi lika uz spēles visu, redzēdami tikai vienu - patvērumu
pāri jūrai. Kurzemē sapulcējušies vēl neizbraukušie rakstnieki un dzejnieki
rīkoja savu vakaru Talsu biedrības namā. Šajā sarīkojumā skatītāju vidū bija arī
R. Kalniņš:Viņi tur pulcējās pirmo un vienīgo reizi. Ar asaru sāļumu acīs, ar
sāpēm sirdī ar apziņu, ka šķīras no zemes visdārgākās. Ieradās rakstnieki Kārlis
Zariņš un Ilze Kalnāre, dzejnieki Veronika Strēlerte, Velta Toma, Andrejs
Johansons u. c. Dzejnieki lasīja savus jaunākos darbus.
1945.g. 13. maijā, kad krievi bija jau ieņēmuši pilsētu, tika izdota pavēle –
apcietināt visus vīriešus no 16 līdz 60 gadiem. Kaut gan R. Kalniņš bija
ģimnāzists, arī viņš tika apcietināts. Tas bija sākums garam ceļam caur čeku,
centrālcietumu, kara tiesu, prom uz aizpolāro loku deviņarpus gadu ilgumā.
Atmiņas par pratināšanu čekas kambaros ir baisas – cilvēkus spīdzināja, piekāva.
Tad tālais ceļš aiz Polārā loka, baltā verga darbs – bija jābūvē dzelzceļš uz
Ziemeļiem, kur aukstums sasniedza –50° C. Tā bija cīņa par izdzīvošanu -
jāstrādā 12 stundas bez pusdienām.
1947.g. 1. janvārī cietumniekiem lika sakravāt mantiņas un stāties kolonnā.
Paziņoja, ka pārvedīs uz Vorkutu, bet izrādījās, ka 80 km jāiet kājām. Šeit tika
ierīkota nometne, un pirmās naktis pavadītas zem klajas debess. Vienīgais gultas
piederums bija rupja kokvilnas sega. Dzīvoja kopā ar zagļiem un kriminālistiem,
kuru likumi bija zvēriski un sarežģīti. Sākās darbs pie jauna dzelzceļa būves
pāri Urālu grēdai (slavenā 501. Stroika). Kad R. Kalniņš 1987.g. ekskursijas
laikā bija Vācijā, turZaksenhauzenes nāves nometne salīdzinājumā ar dzīvi
Sibīrijā 501. un Halmerju nometnē viņam izskatījās gandrīz kā kūrorts.
1954.g. maijā stājās spēkā jaunais dekrēts par pirmstermiņa atbrīvošanu no
ieslodzījuma. R. Kalniņš tika atbrīvots 27 gadu vecumā -pēc deviņarpus gadu
pavadīšanas drausmīgā ellē - badā, slāpēs, aukstumā, necilvēcībā, nežēlībā. Pēc
atbrīvošanas atgriežas mājās – Talsos, drīz apprecas ar Veltu Jaunvalku. Strādā
celtnieku brigādē par krāsotāju.
Pēc 2 gadu darba tiek ievēlēts par Remonta un celtniecības pārvaldes
arodbiedrības priekšsēdētāju. Saņēmis par labu darbu dažādus diplomus un nozīmes
(tikai ne ordeņus un medaļas - tie fašistam un bezpartejiskam cilvēkam
nepienācās).
Sāk nodarboties ar sportu – svarcelšanu, pēc tam vieglatlētiku, gūst ļoti labus
panākumus. Vēlāk piedāvā tiesāt vieglatlētikas sacensībās – gan par vecāko
tiesnesi, gan galveno. Sporta gaitās izbraukā visu bijušo PSRS. Talsos
iesaistījās arī citās ievērojamākās sportu aktivitātēs, tai skaitā hokeja
komandas veidošanā. 1980.g., tuvojoties Olimpiskajām spēlēm Maskavā, Talsos par
godu šim notikumam uzcēla sporta namu. R. Kalniņš kļuva par sporta nama
direktoru. Tas bija lielākais sporta nams laukos un tika noslogots no astoņiem
rītā līdz pusnaktij. Uz Talsu sporta namu sāka braukt treniņnometnēs mūsu
sportistu izcilākās komandas : TTT, VEF, Aurora, sieviešu un vīriešu rokas bumbu
komandas „Vārpa”, arī Krievijas komandas no Maskavas: ASCK basketbolisti,
mākslas vingrotāji, „Dinamo” hokejisti u.c.
Ar „Auroras” meistarkomandu R.Kalniņš bijis Somijā (gatavojoties Eiropas
čempionātam). 1985.g. skatījies Prāgā pasaules čempionātu hokejā.
Atmodas notikumiem sākoties, 1988. gadā pirmais sarkanbaltsarkanais Latvijas
Republikas karogs Talsos ir tieši R. Kalniņa rokās.
Rihards Kalniņš ir gandarīts, ka kopš 1988.g. – Atmodas sākuma – pasaule ir
ienākusi arī mazpilsētā Talsos – šeit brauc zviedru, vācu, poļu, somu,
etiopiešu, japāņu, kubiešu, amerikāņu u.c. valstu sportisti un Talsi spēj viņus
uzņemt.
Katrs ir tik jauns, cik jauns viņš sirdī jūtas. Riharda Kalniņa dzīvē ir bijuši
smagi lēģeru gadi, darbs remonta un celtniecības pārvaldē, sporta nama vadītāja
amats, divos sasaukumos domes deputāts. Astoņpadsmit gadu garumā R. Kalniņš
centās īstenot savu mērķi - ieinteresēt sportā cilvēku jau no mazotnes. Vienmēr
viņš bijis labestīgs, vienmēr vairāk devis citiem, nekā pats saņēmis pretī.
Tāpēc arī iegūta līdzcilvēku cieņa.
Jau 1993.g. laikrakstā, kad „Talsu Vēstis” organizēja aptauju „Talsu mīlulis”,
par R. Kalniņu talsenieki bija nobalsojuši visvairāk.
1996.g. 16.novembrī, klātesot Valsts prezidentam G. Ulmanim, tika atklāts Talsu
Brīvības piemineklis „Koklētājs”. (Jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pēc
Brīvības pieminekļa atklāšanas Rīgā K. Zemdega sāka veidot pieminekli Talsiem,
kas simbolizētu domu - brīvību Tēvzemei. Šī iecere Talsos atdzima 1995.gadā). R.
Kalniņš aktīvi iesaistījās Talsu „Koklētāja” tapšanā – ieteica vietu, meklēja
līdzekļus, ziedojumus. R.Kalniņš par pieminekli saka: “Simboliski ir tas, ka
viņš stāv pretī senču pilskalnam ar skatu pret uzlēcošo brīvības sauli, un daino
ar kokli par visu, kas ir noticis ar mūsu tautu šajos gadu simteņos”.
Brīvajā laikā R. Kalniņš spēlē stīgu ansamblī, raksta dzeju. Vaļasprieks ir
makšķerēšana – gan vasarā, gan ziemā (svarīgs ir process, nevis zivju daudzums).
Bijis aktieris A. Brenča filmā „Kad lietus un vēji sitas logā”. Atceras, kā
iepazinies ar E. Pāvulu, H. Liepiņu, U. Pūcīti u.c. Piedalījies arī filmas
„Mērnieku laiki” masu skatos. 1988.g. ceļojis pa Vāciju ar sievu Airu. Kā
atzinība par labu darbu R. Kalniņam bija iespēja būt Eiropas strādnieku trešajās
sporta spēlēs Albērvilā Francijā.
1998.g. 4. maijā Rīgas pilī Valsts prezidents G. Ulmanis pasniedza R. Kalniņam
piektās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš saņēmis arī Latvijas brīvības
cīnītāja nozīmi. 2003. g. Saņēmis Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis”
Goda zīmi. Joprojām aktīvi darbojas „Daugavas Vanagu” organizācijā un ir tās
Talsu nodaļas priekšsēdētājs.
R. Kalniņš ir sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu „Nolemtība” (izdota 2002.) par
„zēnu, kurš nesa sevī gaišus sapņus, ticību un mīlestību pret tuvajiem
cilvēkiem, pienākumu pret ģimeni, tēvzemi un darbu”. 2003. gadā izdota R.Kalniņa
un H. Segliņa grāmata “ Sveiks, brāl!” sarunas un pārdomas vēstulēs.
ATTĒLI:
1.R. Kalniņš 1988.gadā – Talsu sportistu vidū ar sarkanbaltsarkano karogu
2. 1996. gada 16. novembrī „Koklētāja” atklāšana (R. Kalniņš augšā, kreisajā
stūrī)
2003.g. novembris
Talsu valsts ģimnāzija
Sagatavoja 8.d klases skolēni Līva Čudere, Līva Skolmeistere, Edīte Štrausa,
Armands Leimanis, Klāvs Sebris
Skolotāja Monta Bērziņa
LIIS izstrādne