
Fotogrāfe (trešajā paaudzē) un žurnāliste,
apbalvota ar 1991.gada barikāžu
notikumu piemiņas nozīmi
Daiga ir Zvaigznes dienas bērns. Pasaulē nākusi 1966.gada 6.janvāra rītā līdz ar saullēktu. Lazdiņu dzimtas iekopto un izveidoto Plunču māju (Ogres rajona Taurupes pagastā) sestās paaudzes pirmā atvase. - Lai jau trešajā paaudzē kļūtu par dzimtas fotogrāfu.
Plunču mājās ar mīlestību un rūpību vienmēr glabāti vecie ģimenes albūmi ar uzņēmumiem no gadsimta sākuma (kopā ar Lazdiņu ģimeni izceļojušies Sibīriju astoņu gadu garumā, paglābti starp dārgākajām lietām veco Plunču ugunsgrēkā 1959.gadā).Trīs gadu desmitus dzimtas fotohronists (ar 40.gadu sākumā Rīgā pirktu platfilmu kameru) bija Daigas vectēva, vecā Plunču saimnieka Andreja Lazdiņa brālis, bitenieks Verners Lazdiņš. Viņa mīļākās tēmas bija ģimenes svētki, kapu svētki, bēres, lielākas cilvēku pulcēšanās reizes. Viņa atturīgi un nopietni veidotās bildes ir liela formāta un to stūros iekopēti akurāti komentāri par notikumu un laiku.
Ģimenei jau septīto gadu esot izsūtījumā Veršinas sādžā (30 km no Tomskas), fotografēt sāk Daigas tētis Valdis Lazdiņš (dzim. 1936.gada 11.maijā). Dziļš dabas cilvēks, mednieks un amatnieks, kura rokās koks pārtop ne tikai parocīgās karotēs, neticami vieglos siena grābekļos, bet pat slēpēs, ragavās un mēbelēs. Pirmā izlaiduma "FED" kameru Valdis iegādājās kādā Tomskas veikalā par izsūtījumā iekrātajiem 500 rubļiem. Arī filmiņas attīstījis un pirmās savas fotogrāfijas (to kontaktkopijas) izgatavojis bez piemērota aprīkojuma, lietojot virtuves traukus, papīru apgaismojot ar sveces palīdzību. Vēlāk, atgriežoties dzimtajās mājās, tētis sevi pierāda kā lielisks dabas un sadzīves sižetu fotomeistars. Valda Sibīrijā tapušās fotofilmas kā vēstures liecinieki par latviešu dzīvi izsūtījumā tagad glabājas Latvijas Fotogrāfijas muzejā.
Ar prasmīgi gatavotu fotogrāfiju klātbūtni jau no agras bērnības aprod arī meita Daiga. 13 gadu vecumā viņa kopā ar kameru "Zenit" pārņem no tēta fotogrāfa stafeti. Daigas mamma - Ērika Lazdiņa (dzim. Cimkoviča 1945.gada 3.novembrī poļu ģimenē) ar foto saistīta kā modelis.
Daiga vizuālo domāšanu jau agrāk neapzināti kopusi un attīstījusi, kārtojot savu kolekciju ar tūkstošiem attēlu, kuros redzama viņas bērnības aizraušanās - zirgi. Tiek krātas arī nozīmītes, pastmarkas un citi priekšmeti ar zirgiem. Bet drīz vien meitene apkārtējos mājās un skolā priecē ar fotoattēlos dziļi tvertu dabas skaistumu.
Iemaņas žurnālistikā Daiga sāk apgūt, mācoties Taurupes vidusskolā (absolvē 1984.gadā), sūtot rakstus un bildes Ogres rajona laikrakstam "Padomju ceļš".
Radošajai izaugsmei ļoti nozīmīga ir iesaistīšanās fotoklasiķa, nu jau aizsaulē esošā, Egona Spura vadītās Ogres Tautas fotostudijas aktivitātēs 1982.gadā. 1984.gadā Daiga uzsāk latviešu filoloģijas studijas P.Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. 4. kursā, nonākot pie pārliecības, ka zinātniskā valodniecība, filoloģija vai pedagoģija noteikti nav tā joma, kurā varētu likt lietā foto prasmi un kurā vēlāk gribētu darboties, studijas tiek pārtrauktas.
No 1986.gada Daiga dzīvo un strādā Jēkabpilī. 1989.gadā strādā Krustpils pamatskolā par latviešu valodas, literatūras, zīmēšanas un foto pulciņa skolotāju, iekļūstot to 100 Latvijas skolotāju vidū, kurus televīzijas konkursam kā mīlētākos izvirzījuši paši skolēni. Taču nepamet doma par žurnālistiku, un sapnis piepildās. Divi gadi kā iesildīšanās, veicot korespondentes pienākumus Jēkabpils rajona laikraksta "Brīvā Daugava" kultūras nodaļā, bet kopš 1995.gada - darbs laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" kā novada korespondentei. D. Kalniņas publikācijās presē bieži redzami arī viņas
fotoattēli.
Tie izmantoti arī Sorosa fonda izglītības programmas "Soli pa solim" bukletā (1998.g.), bukletos "Tūrisms Sēlijā" (1999.g.), "Jēkabpils pilsēta", "Jēkabpils un apkārtne" (2000.g.), s/o "Daugavas tilti" izdevumā "Tūrisma takas pie Daugavas", laikraksta "Brīvā Daugava" 1999., 2000. un 2001.gada kalendāros.
Daigas attēli savdabīgi papildina jēkabpilietes, dzejnieces Ligitas Ābolnieces krājumu «Debesu vīzijas». Fotogrāfijas cilvēki labprāt arī iegādājas - apsveikumu atklātnēm, telpu dizainam, dāvanām. Daigas attēlos sastinguši arī Dānijā, Čehijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā un citur tvertie iespaidi.
Būtiska viņai ir arī interese par folkloru. Sēļu kopas «Balsi» sastāvā viņa bijusi daudzu pasākumu, kā arī starptautisko folkloras festivālu Baltica 94' un Baltica 97' dalībnieku vidū, bet pašlaik darbojas folkloras kopā «Sēre».
Dzīves ceļā satikts vīrs Juris Kalniņš, inženieris, tagad " Lattelekom" Jēkabpils iecirknī līniju tehniskais vadītājs. Daiga rūpīgi atlasa un gatavo savas dzimtas triju paaudžu foto darbu kolekciju un audzina dzimtas fotogrāfu ceturto maiņu - meitu Vitu (dzim. 1986.g. 8.okt.) un dēlu Kalvi (dzim. 1991.g. 1.sept.), kuri jau veido katrs savu foto albumu.
Atzinības un apbalvojumi:
2001. gada marts
Jēkabpils Bērnu un Jauniešu centrs
(sagatavoja mazpulcēnu kanditāti Guna Zemīte, Artūrs Ozoliņš, skolotāja Spodra Purviņa)
LIIS izstrādne