VIKTORS KALNBĒRZS

Dr.hab.med., profesors,
medicīnas darbinieks,
zinātnieks un izgudrotājs,
visā pasaulē pazīstams traumatologs un ortopēds, politiķis.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1928. g. 2. jūlijā Maskavā.
1951. gadā pabeidzis Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Ārstniecības fakultāti, 1958. gadā kļuvis par medicīnas zinātņu kandidātu, pēc tam par medicinas zinātņu doktoru un 1968. gadā - par habilitēto medicīnas doktoru.
Bijis Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1951-1955), RMI Hospitālās kirurģijas, pēc tam Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras asistents (1955-1959). No 1959. līdz 1994. gadam Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta direktors, paralēli tam - Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedras vadītājs (1960-1994). Docents (1962), profesors (1969). Kopš 1969. gada PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, kopš 1988. gada - tās akadēmiķis. 1992. gadā ievēlēts arī par Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķi un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi (http://www.lza.lv/EN/MEMBERS/mem_full.htm).

Bijis Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas galvenais traumatologs ortopēds (1962-1994) un Latvijas Traumatologu un ortopēdu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs (1969-1994). 1997. gadā kļuvis par Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijas goda locekli, 1969. gadā ievēlēts par Vispasaules ortopēdu asociācijas SIKOT īsteno locekli, kopš 1987. gada ir Ziemeļamerikas traumu ķirurgu asociācijas goda loceklis, kopš 1984. gada - Vācijas ortopēdu asociācijas korespondētājloceklis; 1989. gadā kļuvis par Venecuēlas ortopēdu asociācijas goda locekli. Ievēlēts par Traumatologu un ortopēdu zinātnisko biedrību goda locekli Moldāvijā (1978) un Ukrainā (1983).
Kopš 1987. gada Latvijas Biomehānikas un biomateriālu biedrības goda loceklis, 1998. gadā kļuvis par Latvijas Gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas asociācijas goda biedru. ASV un vairākās citās valstīs 1992. gadā reģistrētā veselības fonda "Kalnbērzs" dibinātājs un prezidents.
LPSR AP 9., 10., 11. sasaukuma deputāts; vadījis tās Veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas pastāvīgo komisiju (1975-1990). No 1990. līdz 1993. gadam - LR AP deputāts. Ievēlēts par LR 6. Saeimas deputātu, bijis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis, kā arī Eiropas lietu komisijas loceklis (1995-1998).
Saņēmis daudzus PSRS apbalvojumus: Ļenina ordeni un DarbaVaroņa Zelta Zvaigzni (1988), trīs Sarkanā Karoga ordeņus (1965, 1971, 1976), Tautu Draudzības ordeni (1981), kā arī daudzas medaļas. 1978. un 1988. gadā apbalvots ar Latvijas Traumatologu un ortopēdu zinātniskās biedrības Sudraba un Zelta skalpeļiem. Saņēmis arī III Vispasaules plastiskās ķirurģijas Vašingtonas kongresa medaļu. 1974. gadā Krievija piešķīrusi viņam plastiskā ķirurga N. A. Bogoraza medaļu, ķirurga Ernsta Bergmana medaļu saņēmis 1979. gadā Latvijā, ortopēda B. Freika medaļu - 1979. gadā Čehoslovākijā, bet ķirurga I. I. Džanelidzes medaļu - 1983. gadā Krievijā. 1985. gadā Vācijā apbalvots ar G. Kjunčera - viena no intramedulārās osteosintēzes pamatlicējiem - medaļu. 1988. gadā Itālijā viņam piešķirta Favia universitātes medaļa, bet Čehoslovākijā - J. Purkinjē medaļa. 1988. gadā Bulgārijā saņēmis Kirilla un Mefodija ordeni. Saņēmis arī vairākas citas medaļas Itālijā, Venecuēlā. Krievija 1995. gadā viņam piešķīrusi medaļu sakarā ar 50 gadadienu kopš uzvaras pār Vāciju.

Veicis operācijas Anglijā, Zviedrijā, Portugālē, Itālijā, Bulgārijā, Venecuēlā, Vācijā, bij. Čehoslovākijā, bijušās PSRS republikās un citur.
1970. gadā pirmais Padomju Savienībā izdarījis dzimuma maiņas operāciju. Pildījis ārsta pienākumus militāro operāciju laikā Afganistānā, Kabulā, kur 1987. gadā saņēmis Afganistānas revolucionārās armijas medicīnas dienesta ģenerālmajora pakāpi. Viņam ir arī Afganistānas apbalvojumi.
V. Kalnbērzs ir Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts un Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts (1970), PSRS Valsts prēmijas laureāts (1986. g.).

Publicējis vairāk nekā 260 zinātnisko darbu, ir 86 izgudrojumu autors, viņam pieder 20 patenti dažādās valstis. Brīvajā laikā aizraujas ar fotografēšanu un videofilmu veidošanu.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts