ANNA JUŠKEVIČA
matemātikas skolotāja,
Trešās Atmodas notikumu dalībniece,
Dziesmu svētku dalībniece
Pašlaik Anna Juškeviča apvieno matemātikas skolotājas un
mācību pārzines darbu Krāslavas ģimnāzijā ar deju soli Kultūras namā. Skolas
darbs Annai Juškevičai ļoti patīk. Darbdienas ir piesātinātas – gan stundas
jāvada, gan bieži vien par dažādām lietām nāk parunāties gan skolēni, gan
skolotāji. Arī stundu sarakstā nevar valdīt haoss, jo tas ir skolas kārtības
simbols.Tā nu darbdienās paliek daži darbi, kuriem jāatvēl brīvais laiks. Tad
arī tiek bieži domāts par jaunievedumiem skolā, vai tas derētu tieši Krāslavas
ģimnāzijai, vai tomēr - ne?
Savas pamatskolas gaitas Anna Juškeviča sāka 1965. gadā Viļānos. Turpat 1977.
gadā pabeigta vidusskola. Anna Juškeviča stāsta, ka skolas gados ir mēģinājusi
dziedāt korī, un tas viņai tīri labi paticis, bet nodarboties ar dejām gan
nebija iespējas. 1978. gadā sekoja studijas Liepājas Pedagoģijas augstskolā.
Šajā laikā Anna Juškeviča iepazīst deju soļa burvību Liepājas Kultūras nama deju
kolektīvā. Šajā kolektīvā ir dejots dažādos Liepājas pilsētas svētkos un
pasākumos. Pabeigusi studijas augstskolā, 1981. gadā A. Juškeviča aizbrauca
strādāt uz Rīgu. Rīgā turpināts deju solis kluba Vecrīga deju kolektīvā
Rīdzinieks. Šajā kolektīvā ir pavadīti divi gadi, notikuši lieli, plaši
koncerti galvaspilsētas sarīkojumos ar repertuāru līdz pat 15 dejām.
1983. gadā sākts skolotājas darbs toreizējā Krāslavas l. vidusskolā (tagad
ģimnāzija), kuram sekoja 10 gadu pārtraukums dejošanā.
Kā īpašu laiku Anna Juškeviča atceras Atmodas laikus. Saviļņojošs bija 1988.
gada Ievas Akurateres koncerts Mežaparkā. Sarunas par Latvijas vēsturi un
neatkarības atgūšanu, radīja lepnumu par to, ka esi šīs valsts pilsonis. A.
Juškeviča stāsta, ka tas nebija atkarīgs no cilvēku tautības. Atmodas laikos arī
Krāslavā bija augsts pacēlums kultūras ziņā, tas bija saistīts ar aktīvu
Latviešu biedrības darbību: Kultūras namā rīkoja Tautas frontes konferences,
Ziemassvētku sarīkojumus, biedrības kora koncertus. Šajā laikā daudzi krievu
tautības pārstāvji latviešu valodu bija nopietni pieņēmuši par vienīgo valsts
valodu. 1989. gada augustā Anna Juškeviča piedalījās Baltijas ceļā, ko veidoja
cilvēku ķēde cauri visai Baltijai. Ar autobusu aizbrauca līdz Cēsu rajonam, kur
uz šosejas bija iedalīta speciāla vieta Krāslavas rajona pārstāvjiem. Līdzi bija
paņemts Latvijas karogs, kurš glabājās A. Juškevičas vecāku mājas bēniņos vēl
kopš Latvijas brīvvalsts laikiem. (Par šī karoga esamību, viņa uzzināja tikai
Atmodas laikā, kad Latvijas karogs pirmoreiz atklāti tika pacelts virs aptiekas
Krāslavā. Padomju okupācijas laikā karogs bija aizliegts, tā glabātāji tika
politiski represēti. Tāpēc to glabāja slepeni.)
Anna
atceras, ka arī Atmodas laikā pāri visam bija arī zināmas bailes un šaubas, vai
tas viss tā arī būs, kā LTF ir iecerējusi, jo bija taču spēki, kas to visu vēl
varēja pagriezt pretēji. Tomēr cilvēki atbalstīja LTF un mēģināja būt vienoti
savos centienos pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Vienoja patriotisms
barikāžu laikā, Tautas frontes pasākumos. Sauklis Kaut vai ar pastalām, bet
brīvā Latvijā! – tas bija viens no populārākajiem. Šāds pacēlums bez šaubām
nevar pastāvēt ilgi, taču tas deva impulsus nākotnei. Aizvadītajam pacēlumam ir
sekojis darbs ikdienā, gan ekonomikā, gan politikā.
Krāslavā pastāv krieviskā vide. Anna Juškeviča, nākdama no Viļāniem, kas ir īsti
latgaliska pilsēta, tā arī gandrīz 20 Krāslavā nodzīvotajos gados nav pieņēmusi
šīs pilsētas garu. Vaina nav krievu valodā, kultūrā vai krievu tautībascilvēkos,
bet gan situācijā, ka šeit latvieši nejūt vajadzību būt lepniem par savu valodu
un pastāvēšanu. Pat latviešu skolā skolēni bieži runā krieviski. Anna domā, ka
vaina nav gluži cilvēkos vien, bet 50 padomju varas gados, kad noteicošā bija
krievu kultūra un valoda. 90. gadu sākumā vēlme, ka latviešu valodai jāskan,
bija lielāka, tagad tas viss ir pierimis. Svētku brīžos ir jūtams - daļa
pilsētas iedzīvotāju ir gatavi būt patrioti, pieņemt valodu, taču darītāju ir
tikai niecīga saujiņa. Žēl - daudzi neiemācās valodu, nedzied latviešu dziesmas.
Bieži viņi pieņem, ka tā tas ir arī visā Latvijā. Braucot studēt uz Rīgu, daudzi
izbauda īsto Latvijas sajūtu, un atpakaļ vairs neatgriežas.
Tomēr A.Juškeviča atzīst – “Noteikti ir jūtamas izmaiņas uz labo pusi – te
svarīgs ir ikviens Kultūras nama centiens, neskatoties uz to, ka iedzīvotāsju
atbalsts ir niecīgs, kora un dejotāju koncerti tiek apmeklēti. Taču par valodu
gan nevar runāt tik optimistiski.”
Ļoti nozīmīga Krāslavā bija gatavošanās 1993.gada
organizētajiem 21. Dziesmu svētkiem kopā ar 11. Deju svētkiem. Ļoti ātri -
apmēram janvārī - februārī tika izveidots deju kolektīva sastāvs, ātri apgūtas
svētku repertuāra dejas, un - ar nelielu veiksmes palīdzību – krāslaviešiem
pavērās iespēja piedalīties Dziesmu un deju svētkos Rīgā. Tā arī Anna 1993. gadā
atsāka dejas soli vidējās paaudzes deju kolektīvā. Tad, kad uzstājies
stadionā ar apvienotajiem deju kolektīviem, emocijas ir maksimālas, -
stāsta Anna Juškeviča. Pirmajā gadā mēs bijām patiesi priecīgi par tikšanu.
Viena no sarežģītākajām dejām bija Latgaliešu polka, kas patika gan dejotājiem,
gan skatītājiem. Man patīk dejot vidējās paaudzes deju kolektīvā, tur dejošanai
ir neliela joka pieskaņa, azarts, arī skatītāji aizrautīgāk vēro deju, kad tā
nāk no sirds. Par to ir prieks un sajūsma. Koncertā lēcām pa visu lietu. Kājas
bija dubļos līdz ausīm, nākošajā dienā vajadzēja uzstāties atkal.”
Pēc
1993. gada Dziesmu un deju svētkiem un arī Krāslavas ģimnāzijas 70 gadu
jubilejas, kad nebija kolektīvu, kas piedalītos jubilejas sarīkojumā, daudzi
traģiski izjuta pašdarbības trūkumu skolā. Anna Juškeviča, būdama mācību pārzine
Krāslavas ģimnāzijā, bija starp tiem, kas nolēma, ka skolā jābūt korim un deju
kolektīvam. Ģimnāzijas jauktais koris izveidojās uz Latviešu biedrības kora
pamata. Anna stāsta: Pēc 1993.g. Dziesmu svētku iespaida dejotājus rudenī
vienkārši ņēmām aiz rokas, aizvedām uz aktu zāli un teicām, ka, lūk, šeit tagad
notiks dejošana. Viņu vidū bija daudzi, kas tagad ir pazīstami kā labi dejotāji,
piem., A. Ļuļs. Kad koristi vai dejotāji ir pirmo reizi uz skatuves, tas ir
milzīgs pārdzīvojums un vēlāk liels prieks, kad redzama atdeve. Vienmēr
paslavēju, ja rodas tāda izdevība. Anna Juškeviča skolas pašdarbības
kolektīvu veidošanā ir ieguldījusi lielu darbu. Kad atnāca ārpusstundu darba
organizatore Ilga Stikute, Anna Juškeviča vairs nemēģināja šajā darbā būt viena
un nodeva to Ilgai. Bet atbalsts joprojām nāk no visas ģimnāzijas vadības.
Anna Juškeviča turpina dejot Aloīdas Andžānes vadītajā Krāslavas Kultūras nama
vidējās paaudzes deju kolektīvā. Kolektīvs piedalījās Dziesmu un deju svētkos,
kā arī uzstājās vieskoncertos un pilsētas svētku sarīkojumos. Vieskoncertos ir
bijis Baltkrievijā un Dagdā (Annas dienās dejojis ar Dagdas kolektīvu).
ATTĒLI:
1.Skolā pie datora
2. Anna stāv ar karogu Baltijas ceļā 1989.g.augustā
3. Deju kolektīva dalībnieki Latgales novada dziesmusvētkos Viļānos (1998.)
2003.gads
Krāslavas ģimnāzija
Sagatavoja Margarita Lukjanska, 12. kl.
Konsultants Janīna Gekiša