lauksaimniecības mehāniķis,
Atmodas notikumu dalībnieks,
apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Dzimis 1957.gada 30. decembrī Vidrižu pagastā. Mamma Ilga
Lukstiņa nākusi no Madonas rajona, bet tēvs Otto Jurjāns dzimis Gaujienā. Mamma
mācījusies Bīriņu septiņgadīgajā skolā (tagad Bīriņu pamatskola).
Abi Mārtiņa vecāki no savām dzīvesvietām tika izsūtīti uz Sibīriju 1949. gada 25
martā. Satikušies Sibīrijā, Omskas apgabalā. Sibīrijā dzīves apstākļi bija ļoti
grūti, un tur viņi sākuši dzīvot kopā. Sibīrijā arī apprecējušies. Sādžas
vecākajam bijusi vienas klases izglītība, un viņš neesot spējis saprast, ka,
dibinot ģimeni, sieva var pāriet vīra uzvārdā, un tā tēvs un māte palikuši katrs
savā uzvārdā. Sibīrijā piedzima Mārtiņa māsa – Silva. Tēvs Krievijā absolvēja
Lauksaimniecības institūtu. Pēc ilgi un grūti izsūtījumā pavadītiem gadiem
Latvijā atgriezušies 1957. gada novembrī Vidrižu pagastā, kur pēc mēneša
piedzima Mārtiņš. Pēc atgriešanās Vidrižu pagastā viņiem tomēr neatļāva palikt,
tāpēc trīs gadus dzīvojuši Bauskā. Pēc tam apmetās pie radiem Bīriņos, kur
„Avotos”, dzīvojusi Mārtiņa mammas māsa. Šeit ģimene dzīvo vēl šodien. Tēvs sāka
darbu kolhozā „Mičūrins”, pēc trīs kolhozu apvienošanas izveidojās kolhozs
„Leons Paegle”, kurā Otto Jurjāns bija galvenais agronoms.
1965. gadā septembrī mazais Mārtiņš uzsāka mācības Bīriņu astoņgadīgajā skolā.
Klasē bijuši 18 skolēni. Laika gaitā skola vairākkārt mainījusi nosaukumu, arī
skolēnu skaits ir mainījies, toreiz skolā mācījās ap 120 audzēkņu – tagad ap 70.
Mārtiņš bijis arī oktobrēns un pionieris. Pēc Bīriņu skolas beigšanas mācījies
Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā un ieguvis mehāniķa specialitāti.
Dienējis Padomju Armijā – sākumā karaspēka daļā “Dobele 2”, pēc tam Tallinā.
Pārnākot no dienesta, Mārtiņš sāka strādāt par mehāniķi kolhozā „Leons Paegle”.
Darba vietu nav mainījis vēl šodien. Mainoties valsts iekārtai, ir mainījies
darba vietas nosaukums – kolhozs „Leons Paegle” kļuvis par KS „Budes”.
1991. gada 13. janvārī notika tautas manifestācija Daugavmalā, kurā cilvēki
protestēja pret OMON un karaspēka uzbrukumu civiliedzīvotājiem Lietuvā pie
Viļņas TV ēkas. Manifestācijā piedalījās tūkstošiem cilvēku, arī bīriņieši.
Atgriezušies no Rīgas, cilvēki vēlu vakarā radio un televīzijas ziņojumos
klausījās par notikumu gaitu Lietuvā. Sagaidot, ka kaut kas līdzīgs varētu
notikt Latvijā, TF organizēja brīvprātīgo vienības, kas dosies uz Rīgu sargāt
valstiski svarīgas iestādes – radio, televīziju, galvenās valsts pārvaldes
iestādes. Bīriņiešiem barikāžu celšanai tika iedalīta Ministru padomes ēka. Vīri
sabrauca ar smago lauksaimniecības tehniku, ar kuras palīdzību izveidoja
aizsprostojumu, un šāda sardze, cilvēkiem mainoties, turpinājās no 13. līdz
21.janvārim. Mārtiņš stāsta, ka šai laikā tauta bijusi ļoti saliedēta un
vienota. Par piedalīšanos barikāžu aizstāvēšanā M.Jurjāns ir apbalvots ar
1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Mārtiņa ģimenē ir izauguši trīs bērni: vecākais dēls Jānis arī kļuvis par
mehāniķi, bet meitas Ilze un Baiba mācās vidusskolā. Sieva Antra strādā Bīriņu
pamatskolā par latviešu valodas skolotāju.
Limbažu 3.vidusskola
Sagatavoja Aija Zustere, 10.a klases skolniece
Konsultante Daiga Rudzīte
LIIS izstrādne