VELTA JURJĀNE
apbalvota ar Triju
Zvaigžņu ordeni par
aktīvu sabiedrisko darbību
Velta Jurjāne ir dzimusi Gulbenes rajona Jaungulbenes pagastā,1923.
gada 2. augustā.
Vecāki - tēvs, Osvalds Ozoliņš, dzimis Jaungulbenes pagastā.
Māte, Anna Grīsle, dzimusi Vecgulbenes pagasta Tanslavā.
1919.gada 14. jūlijā Anna Grīsle un Osvalds Ozoliņš salaulājās
Cesvaines luterāņu baznīcā. Vecāki sākumā strādāja par
kalpiem, vēlāk kļuva par graudniekiem, pēc tam - par
rentniekiem. Ģimenē bija vēl divas jaunākās māsas: Olga un
Mirdza. Abas māsas visu mūžu dzīvoja un strādāja Gulbenē -
Mirdza strādāja Gulbenes pilsētas aptiekā, kas viņai bija
vienīgā - pirmā un pēdējā - darba vieta, bet Olga visu mūžu
nostrādāja Gulbenes vidusskolā par fizkultūras skolotāju.
Veltas dzīve izveidojās daudz sarežģītāka.
Jau no bērnības Velta visos lauku darbos gāja līdzi tēvam, kā
tīrumā, tā pļavā. Ļoti patika zirgi. Tēvam tie bija sevišķi
skaisti. Pirmā skola bija četrgadīgā Meišu
skola. Pēdējās pamatskolas klases beidza pilsētas pamatskolā
un turpināja mācīties Gulbenes valsts komercskolā. Patikuši
visi stāstāmie priekšmeti, valodas, literatūra. Aktīvi
darbojusies pašdarbībā. Dziedājusi gan skolas, gan pilsētas
pieaugušo korī Dziesmu vara. Sistemātiski rakstījusi
dzejoļus un stāstiņus, ko publicējusi skolas literārajā žurnālā
Jaunie latvieši, tāpat arī gaidu žurnālā
Dzidrais strauts. Trīs gadus bijusi šo žurnālu
redaktore. Darbojusies skolas 97. gaidu pulciņā. (Pulciņu vadīja
angļu valodas skolotāja Anna Lejiņa. Viņas dēls Atis Lejiņš
šodien ir Latvijas ārpolitiskā institūta vadītājs). Skolā
ir bijuši brīnišķīgi skolotāji, kuri jaunatni audzinājuši
nacionālpatriotiskā garā.
Kad pienāca 1941. gada 14. jūnijs un sākās Latvijas iedzīvotāju
izvešana, aizvesti tika arī vairāki klases biedri. 1942.gadā
Veltas kundze uzraksta dzejoli Aizvestajiem, kas tika
publicēts jūnija mēnesī laikrakstā Malienas ziņas
un arī kādā Rīgas laikrakstā. 1945. gada 15. martā padomju
iestādes V.Jurjāni arestē par dzimtenes nodevību,
propagandu un aģitāciju masās, bet 1946. gada 17.februārī
viņa tiek izsūtīta uz Arhangeļskas apgabalu Krievijā, kur
strādā meža darbos un šahtās.
Par labu darbu 1954. gada rudenī viņa tiek atbrīvota pirms
termiņa, bet vēl 5 gadi bija jāpavada bez tiesībām
atgriezties Latvijā. Šo laiku Jurjānes kundze strādāja zelta
raktuvēs, kas atradās netālu no Krasnojarskas pilsētas, Jeņisejas
upes krastos, kalnos. 1955. gada martā tomēr tika saņemts rīkojums
par atbrīvošanu no izsūtījuma un atļauja atgriezties Dzimtenē.
Kad pēc ilgā ceļa beidzot ar vilcienu Velta nokļuva līdz
Gulbenes dzelzceļa stacijai, māsas Olga un Mirdza, kas bija atnākušas
sagaidīt, viņu vairs nepazina, jo bija pagājuši 10 gadi...
Turpmākais darba mūžs Veltai Jurjānei saistījās ar grāmatvedes
pienākumu veikšanu.
1956. gadā Velta apprecējās ar Edgaru Jurjānu. Ģimenē ir 2
dēli. Vecākais - Andris ar dzīves biedreni Dzintru, dzīvo Jūrmalā.
Viņiem ir dēls - Māris un meita - Līga. Jaunākais dēls,
Guntis, ar dzīves biedreni Daigu un divām meitām, Zandu un
Moniku, dzīvo savā privātmājā kopā ar Veltas kundzes ģimeni.
Visus gadus Jurjānu ģimene (Veltas kundze ar vīru Edgara
kungu) ir sadarbojušies ar Latvijas muzeju darbiniekiem un
nodevuši Okupācijas muzejam daudz materiālu par tiem gadiem,
kad atradās nebrīvē.
1999. gads Jurjānes kundzei bija bagāts notikumiem un ļoti nozīmīgs,
jo janvāra mēnesī Jurjāņu ģimeni uzņēma dokumentālā
filmā Okupācijas vara Baltijā, kuru filmēja visās
trijās Baltijas valstīs.
3. maijā Veltas kundzi apbalvoja ar Triju Zvaigžņu Ordeni, kas
viņai liek vēl vairāk strādāt savas Dzimtenes labā. (
Apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni Veltu Jurjāni izvirzīja
Okupācijas muzejs un Politiski represēto apvienība).
Pateicoties Veltas kundzes neizsīkstošajai enerģijai, Gulbenē,
stacijas laukumā arī tapusi piemiņas zīme (piemineklis).
politiski represētajiem, ko atklāja 1999.gada vasarā. Sakarā
ar piemiņas zīmes uzstādīšanu 1999.gada 18.novembrī,
Latvijas dzimšanas dienā, Veltas kundze tika apbalvota ar
Aizsardzības ministrijas atzinības rakstu.
1999. gada 11.decembrī viņa Rīgā piedalījās Trīszvaigžņu
brālības un domes dibināšanas sanāksmē. Veltas kundze tika
ievēlēta par domes locekli.
Brīvā laika ir maz, bet tas tiek izmantots ļoti lietderīgi.
Viņai patīk adīt, bērni un mazbērni ir nodrošināti ar siltām
zeķēm un cimdiem.
Savu daļu brīvā laika paņem arī korespondence, jo daudz
draugu ir arī ārpus Latvijas - Veltas kundze uzskata, ka savā
mūžā sastapusi brīnišķīgus cilvēkus.
Pa dzīvi ir iets ar lielu optimismu un ticību visam labajam -
dzīve ir vienreizēja, bezgala skaista, bet tikai tiem, kas to
prot skaisti dzīvot.
2000.gada februāris
LIIS izstrādne
Gulbenes
vidusskola