
kultūras darbinieks,
Atmodas laikā piedalījies barikāžu notikumos Rīgā
Andris Jurāns dzimis 1967.gada 21.jūnijā. Viņa vecāki –
Janīna Jurāne (Gutāne) dzimusi 1929.gadā, Anatolijs Jurāns – 1938.gadā. Janīna
bija slaucēja Mežvidos, bet Anatolijs bija zemes ierīkotājs. Andris auga četru
bērnu ģimenē. Viņš bija jaunākais bērns ģimenē, vecākais brālis Jānis gāja bojā
armijā. Andrim bija arī māsa Anna un brālis Pēteris. Tēvs agri mira, tāpēc
Andris bērnību pavadīja pie vecmammas Dārtas Mežvidos.
Vispirms Andris mācījās Mežvidu 2.pamatskolā, kur 1982.gadā pabeidza 8 klases.
Vēlāk turpināja mācības Kārsavas vidusskolā, kur 1985.gadā beidza 11.klasi. 16
gadu vecumā Andris sāka spēlēt Kārsavas kultūras nama ansamblī. Pabeidzis
vidusskolu, viņš sāka strādāt Kārsavas kultūras namā un iestājās Jāzepa Vītola
Latvijas valsts konservatorijā, taču mācības pēc 3 gadiem pārtrauca.
Darbs pilsētas Kārsavas kultūras namā norisa Atmodas gaisotnē. Andrim bija
iespēja atrasties dažādu notikumu epicentrā Kārsavas pilsētā – 1986.gadā pēc
ilga pārtraukuma kopīga Līgo svētku svinēšana, gatavošanās 20. vispārējiem
latviešu dziesmu svētkiem, Lāčplēša dienas svinību atjaunošana – 1989.gada 11.
novembrī, kad pēc svētās mises Malnavas Romas katoļu baznīcā notika Brīvības
cīņās kritušo godināšana Bozovas brāļu kapos. 1998.gada aprīļa sākumā viņš bija
aculiecinieks, kad daudzus simtus kārsaviešu dziļi saviļņoja sarkanbaltsarkanā
karoga pacelšana virs tautas nama. Andris vairs neatceras citu gadījumu, kad
ļaudis būtu tik svinīgi un izjusti dziedājuši „Daugav’ abas malas”.
1989.gadā
23.augustā Andris Jurāns piedalījās Tautas frontes rīkotajā „Baltijas ceļa”
akcijā. Uz ceļa, kas savieno trīs Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas galvaspilsētas, sadevušies rokās, stāvēja šo valstu iedzīvotāji, kas
vēlējās visai pasaulei parādīt Baltijas valstu vienotību un protestu pret
Ribentropa – Molotova paktu. Uzzinājis par LTF organizēto akciju, Andris ne
mirkli nešaubījās par savu līdzdalību „Baltijas ceļā”. Viņu patīkami pārsteidza
fakts, ka daudzi viņa paziņas rīkojās līdzīgi. Kārsavieši kopā ar vietējiem
ļaudīm, sadevušies rokās, stāvēja 23 km garā posmā no Valmieras uz Rūjienas
pusi. Demonstrācija parādījavisai pasaulei, ka Baltijas tautas vēlas dzīvot
brīvībā, atbrīvoties no komunistiskā režīma. Arī Andris Jurāns bija viens no
tiem Latvijas valsts iedzīvotājiem, kas vēlējās Latvijas brīvību un aktīvi
piedalījās „Baltijas ceļā”, lai paustu savu gribu.
1991.gada janvārī kopā ar citiem kārsaviešiem Andris Jurāns bija barikāžu dienu
dalībnieks. Viņi atradās Doma laukumā. Neapbruņoti ļaudis, kas bija
pārliecināti, ka viņu ierīkotie un dažādi nostiprinātie nožogojumi spēs apturēt
OMON vienības un, ja vajadzēs, arī karaspēka daļas. Cilvēku pārliecība par šīs
rīcības pareizību un vienotība, pēc Andra domām, toreiz bija viņu spēks. Tāpat
kā piedaloties „Baltijas ceļā”, arī tagad varēja just daudzu cilvēku atbalstu,
jo gan sarunas ar rīdziniekiem, gan atnestās sviestmaizes un tēja liecināja par
nešaubīgu atbalstu.
Īpašas
sajūtas pārņēma cilvēkus 20.janvāra naktī, kad uzzināja par notikumiem pie
Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas – Rīgas centrā tika izlietas asinis.
Andris atceroties saka: „Kad kopā ar daudziem citiem aktīvistiem stāvēju pie
Doma laukuma, izjutu spēku un vienotību. Biju patiesi pacilāts un gandarīts, ka
varēju būt viens no tiem daudzajiem cilvēkiem, kas cīnījās par Latvijas
brīvību.”
1991.gadā Andris apprecējās ar Inetu Mortukāni, un tā paša gada 22.jūnijā
piedzima viņu pirmā meita Elza. Gadu vēlāk, 23.jūnijā, pasaulē nāca viņu otrais
bērns – dēls Jānis. Līdz 1994.gadam Andris turpināja strādāt Kultūras namā. Tajā
pašā gadā viņš sāka strādāt Ludzas mežniecībā. 1997.gada 8.februārī piedzima
dēls Raivis. 1999.gada 5.februāri dzima viņu otrā meita Agate Undīne. 2002.gadā
Andris izlēma studēt psiholoģiju Daugavpils Universitātē, kuru jau drīz
absolvēs, iegūstot bakalaura grādu psiholoģijā. 2005.gadā nāca pasaulē dēls
Rolands. Andris ir lepns par to, ka viņam ir kupla ģimene, un bērni ir tie, ar
ko viņš visvairāk lepojas.
Attēli:
1. Andris ar ģimeni 1997.g.(no kreisās: Raivis, Agate Undīne, Elza, Andris,
Ineta un Jānis).
2. Andris Senjoru festivālā vadītājs Ludzā 2005.g.7.augustā.
3. Andris koncerta laikā Mērdzenes kultūras namā 1990.g.
2007.gada martā
Kārsavas vidusskola
Sagatavoja Elza Jurāne (9.klase)
Konsultēja M.Labanovska, I.Cibuļska, I.Voite
Ievietots ar PBLA atbalstu