TĀLAVS JUNDZIS

politologs un jurists, Dr.habil., LZA akadēmiķis;
politiķis, valsts un sabiedrisks darbinieks, zinātnieks,
piedalījies nozīmīgu juridisku aktu izstrādāšanā,
apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000),
I šķiras Viestura ordeni (2005) un
1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimis 1951.gada 4.oktobrī Gulbenē. Tēvs - luterāņu mācītājs, teoloģijas doktors, profesors, politiski represētais. Māte - ierēdne patērētāju biedrībā, vēlāk kolhozniece. Ģimenē vēl divi brāļi un māsa.
Pabeidzis Jaunpiebalgas vidusskolu (1970) un LVU Juridisko fakultāti (1974). Aizstāvējis disertāciju kriminoloģijā, iegūstot juridisko zinātņu kandidāta grādu (1986) un tiesību zinātņu doktora grādu (1993). Papildinājis savas zināšanas Londonas Karaliskās koledžas Kara departamentā (1995) un NATO Aizsardzības koledžā Romā (1996). NATO stipendiāts (1994.-1996) pētījumam par Baltijas drošību, ieguvis zināšanas LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā tālākizglītības programmā „Augstskolas didaktika” (2003), kā arī Atbruņošanās un konfliktu pētniecības starptautiskajā skolā (ISODARCO) (2009).

Kopš 1993.g. specializējies starptautiskās drošības, Eiropas tiesību un tiesību vēstures jautājumos un aizstāvējis habilitētā politoloģijas doktora grādu (1999). Vairāk kā 170 zinātnisku rakstu un vairāku grāmatu autors vai līdzautors, to skaitā monogrāfijas Latvijas drošība un aizsardzība (1995), „Baltijas valstis vēstures krustceļos” (2000), „Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. 1990.gada 4.maijs.” Palīglīdzeklis vidusskolu skolotājiem. (2003), „Eiropas tiesības.” Otrais papildinātais izdevums (2007), „Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš. 1945 – 1991” (2008), Regenging independence: non – violent resistance in Latvia 1945-1991 (2009), „Latvijas valsts atjaunošanas parlamentārais ceļš. 1989.-1993” (2010)
1998.gadā ievēlēts par LZA korespondētājlocekli, 2000.gadā – par īsteno locekli, no 2004.-2008.gadam ir LZA Humanitāro un sabiedrisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs, LZA viceprezidents. 2009.gada novembrī ievēlēts par Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas īsteno locekli.

Darba gaitas sācis 1970.gadā Zaubes astoņgadīgajā skolā par skolotāju, turpinājis Rēveļu astoņgadīgajā skolā. Divus gadus bijis obligātajā karadienestā Padomju armijā, kur kļuvis par PSKP biedru (izstājies 1990.gada maijā). No 1975.gada strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas PSR Revolūcijas muzejā, bet 1976. - 1988.g. - prokuratūras iestādēs. Kopš 1988.gada jūnija vadījis LZA Filozofijas un tiesību institūta Kriminoloģijas nodaļu.
Trešās atmodas kustībā iesaistījies kopš pirmsākumiem. Uzstājies ar runu Rakstnieku u.c. radošo savienību plēnumā 1988.g.1. - 2. jūnijā. Bijis viens no Latvijas Juristu biedrības dibinātājiem (1988) un tās viceprezidents, piedalījies Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā (1988) un bijis tās loceklis.

1990.g. 18. martā no LTF saraksta ievēlēts AP: bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs (1990 - 1993) un AP Prezidija loceklis (1990.g.4.V - 1991.g.12.XII). Piedalījies darba grupā, kas izstrādāja projektu Deklarācijai par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Laikā pēc neatkarības Deklarācijas pieņemšanas (1990.gada maijs – decembris), kad notika politisko pretspēku cīņa par varu, tika izveidota un īstenota AP un LTF nevardarbīgās pretošanās koncepcija. 1991.gada janvāra barikāžu laikā T.Jundzis bija AP Aizsardzības štāba priekšnieka vietnieks, kā arī LR AP delegācijas loceklis Ziemeļatlantijas Asamblejā un Baltijas asamblejas loceklis. No 1991.g. februāra līdz 1993.g. jūlijam - LR delegācijas loceklis sarunām ar Krievijas Federāciju par tās karaspēka izvešanu no Latvijas. Kļuva par pirmo atjaunotās LR aizsardzības ministru (1991.g.19.XI -1993.g. 2.VIII; atkārtoti šajā amatā arī no 1997.g. VI - 1998.g. X ).
1993.g. novembrī kļuvis par LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktoru, un vada to joprojām (izņemot laiku, kad bija LR Aizsardzības ministra amatā (1997-1998).
Strādājis kā mācībspēks. Bijis vecākais pasniedzējs LU Juridiskajā fakultātē (1989 -1992), kopš 1999.gada septembra ir starptautisko tiesību asociētais profesors Sociālo tehnoloģiju augstskolā, kopš 2000.gada Juridiskās koledžas direktors un mācībspēks.
Pirmajās brīvajās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par Rīgas pilsētas padomes deputātu (1989 - 1994), arī 1997 gadā pildījis Rīgas Domes deputāta pienākumus. Bijis Kristīgās Tautas partijas (vēlāk Kristīgo Demokrātu Savienība) priekšsēdētājs (1996-1998).
Joprojām ir Latvijas Juristu biedrības biedrs un tās Prezidija loceklis, kā arī Latvijas Politologu asociācijas biedrs. 2009.gada dibinātā „Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda” valdes priekšsēdētājs.

Apbalvots ar LR Ministru kabineta Atzinības rakstu par pētījumiem Latvijas neatkarības atjaunošanā un nevardarbīgās pretošanās lomu šajā procesā (2009.g.11.novembris), Latvijas Republikas Viestura ordeni (I šķira) (2005), saņēmis Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira)(2000), goda zīmi Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā (1999), Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (1996).

Precējies; sieva juriste, meita – advokāte ASV.

ATTĒLI:
1. LZA īstenais loceklis un viceprezidents Tālavs Jundzis
2. Divas no izdotajām grāmatām: zinātnisko rakstu krājums Baltijas valstis vēstures krustceļos 2000. un monogrāfija „Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš. 1945 – 1991” . Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2008.
3. Valsts tiesisko jautājumu darba grupas locekļi un konsultanti, kuri tieši piedalījās 4.maija Deklarācijas projekta izstrādāšanā. Rīgā, Satversmes tiesas priekšsēdētāja p.i. A.Endziņa darba kabinetā 2000.gada 22.janvārī. No kreisās T.Jundzis, R.Rikards, A.Endziņš, G.Kusiņš, E.Meļķīsis, J.Dinevičs, R.Apsītis. (V.Brauna foto)
4. Tālavs Jundzis Trešās atmodas gados

2010.gada septembrī

Informācija (2000) atjaunota sadarbībā ar T. Jundzi,
ievietota ar „4.maija Deklarācijas kluba” atbalstu