AIJA JONIKĀNE
Skolotāja, Atmodas laikā LTF atbalsta
grupas locekle;
Vispārējo Dziesmu un deju svētku dalībniece,
piedalījusies starptautiskajos folkloras festivālos „Baltica”,
iesaistījusies esperanto kustībā
Dzimusi 1964.gada 12. novembrī Rēzeknes rajona Audriņos.
Ģimenē 4 cilvēki – māte Staņislava Studena, tēvs Pēteris Studens, brālis Aivars
Studens un Aija Studena.
Bērnība un skolas gadi pavadīti Audriņos. Mācījusies Dricānu vidusskolā, kur
tika pavadīti jauki gadi. Jau tur Aija bija aktīva dažādu pašdarbības kolektīvu
dalībniece: dziedājusi ansambļos, koros, dejojusi tautu dejas, sporta dejas,
darbojusies aģitbrigādē, kurās dalībnieki valsts svētkos veidoja savus svētku
priekšnesumus un koncertus. Kad mācījās 3.klasē, aģitbrigāžu skatē Latvijā tika
iegūta 3.vieta, bet divus gadus vēlāk – 1.vieta un kā balva - ceļojums uz
Baltkrievijas pilsētu Brestu. Mācoties 8.klasē, kā Dricānu jauktā kora
dalībniece pirmo reizi piedalījās Vispārējos Dziesmu un deju svētkos.
Studiju gadi pagājuši Liepājā, V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā
(tagad Liepājas Universitāte), kur tika iegūtas sākumskolas un rokdarbu
skolotājas specialitātes. Aija dziedāja Tautas korī „Atbalss”. 1984.gadā ar šo
kori piedalījās Baltijas republiku studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus
IX” Tartu, bet 1985. gadā – XIX Dziesmu svētkos Rīgā.
Mācoties Liepājā, radās interese par ģitāras spēli, kuru sāka apgūt kursos. Pēc
tam nodibinājās draudzība ar populāro dziedātāju Austru Pumpuri, un Aija kļuva
par „Austras bērnu”, kas piedalījās viņas veidotajos koncertos. Piedalījusies
gan tautasdziesmu, gan Imanta Kalniņa dziesmu, gan bērnu dziesmu programmās.
Dziedājusi Liepājā, Rīgā, Mālpilī, Rēzeknē un citur.
Paralēli šīm programmām tika apgūta esperanto valoda un esperanto dziesmu
programma. Neaizmirstami ir braucieni uz esperanto Baltijas valstu kongresiem
Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un starptautiskajiem esperanto kongresiem Norvēģijā
(Bergenā) un Austrijā (Vīnē).
Pirmā darba vieta pēc augstskolas saskaņā ar valsts sadales komisijas norīkojumu
bija Kārsavas vidusskola. Tur divus gadus Aija strādāja par sākumskolas
skolotāju. Dzīvoja skolas internātā, jo dzīvokli pilsētas izpildkomiteja
nevarēja piešķirt. Tieši šis bija tas laiks, kad darbību izvērsa Tautas fronte,
un visiem uz lūpām bija vārdi „Trešā atmoda”. Aija iesaistījās latviešu Trešās
atmodas aktivitātēs jau agri, jo 1987.gada 7.oktobrī viņa piedalījās tautas
manifestācijā Mežaparka estrādē. Cilvēku vienotība kopīgās idejas vārdā un vēlme
pēc brīvības bija jūtama visa lielā sarīkojuma laikā, un šo sajūtu Aija
neaizmirsīs nekad.
Jaunos skolotājus, kuri darbojās Kārsavas LTF grupā, atbalstīja skolotājs Jānis
Barkāns, un Aija arī tajā iesaistījās. 1988.gada novembrī, kad Ludzā pie
galvenās pasta ēkas tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, Aija spēlēja ģitāru
un dziedāja dziesmas par tēvu zemi un ticēja, ka dzimtā zeme atkal kļūs brīva un
neatkarīga valsts. Cilvēku pateicība par sirsnīgajām dziesmām bija neviltota,
daudzi dziedāja līdzi. Aijai vēlreiz guva iespēju sajust, kāds spēks ir tautas
vienotībā.
Pateicoties šīs grupas darbībai, 1989.gada martā Kārsavā notika pirmais
publiskais atceres pasākums, kas bija veltīts komunistiskā terora upuru
piemiņai. Pirmo reizi kārsavieši vienojās atmiņās par savas tautas traģiskajām
vēstures lappusēm. Šajā dienā kultūras namā notika arī koncerts, un vecākā
paaudze, Aijas uzmundrināta, atcerējās savas jaunības patriotiskās dziesmas.
Aprīļa mēnesī virs kultūras nama uzvilka sarkanbaltsarkano karogu, bet pirms tam
notika koncerts, kurā uzstājās Aija, atkal izpildot savu patriotisko dziesmu
repertuāru. Arī Mežvidos, kad pacēla sarkanbaltsarkano karogu, Aija ar savām
dziesmām bija klāt.
Kārsavas tautfrontinieki bija iniciatori 20.-30.gadu tradīcijas – Lāčplēša
dienas gājiena uz Brāļu kapiem Bozovā – atjaunošanai. Atceres brīdi Brāļu kapos
organizēja LTF grupa, un 1989. gada 11. novembrī pēc dievkalpojuma Malnavas
Romas katoļu baznīcā patriotiski noskaņotie kārsavieši devās uz Brāļu kapiem,
lai godinātu 1920. gada janvārī Brīvības cīņās kritušos Latvijas armijas
karavīrus.
Strādājot Kārsavā, jauno skolotāju pierunāja apmeklēt sporta deju pasniedzēju
kursus Rīgā, lai viņa varētu saviem skolēniem mācīt šo skaisto sporta veidu. Tā
Aija kļuva par vienu no pirmajām skolotājām Ludzas rajonā, kas 80. gadu beigās
sāka mācīt sporta dejas. Aija dzīvoja skolas internātā joprojām, un deju kursos
skolotāja Antoņina Lipska no Pudinavas pamatskolas,1989./1990.m.g. piedāvāja
viņai pārcelties uz Mērdzeni, jo tieši tajā laikā tur skolotājiem cēla māju,
kurā būtu vienistabas dzīvoklis arī jaunajai skolotājai. Tad par skolotājas
nodomiem mainīt darba vietu uzzināja Pušmucovas pamatskolas direktore Monika
Kalinķeviča un uzaicināja atbraukt apskatīt viņas vadīto skolu un piedāvāja
pārcelties uz Pušmucovu, piešķirot labiekārtotu dzīvokli ar 2 istabām. Tā kopš
1989.gada 1.septembra Aija dzīvo un strādā Pušmucovā.
Arī šodien Aija ar dziesmu bērniem māca savas zemes mīlestību un senču tradīciju
saglabāšanu, katru gadu viņas vadībā skolēni piedalās valsts svētku koncertos.
Kā Pušmucovas etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Aija piedalās daudzos pagastā
rīkotajos pasākumos. Turpina piedalīties arī folkloras festivālos „Baltica”.
Aija pastāvīgi cenšas sevi pilnveidot profesionāli. 1995.gadā pabeidza otru
augstskolu - Daugavpils pedagoģisko institūtu (tagad Daugavpils Universitāte),
iegūstot vizuālās mākslas skolotāja kvalifikāciju. Skolā vadīja sākumskolas
metodisko komisiju, bet Ludzas rajonā – vizuālās mākslas skolotāju metodisko
apvienību.
1995.gada 14.oktobrī noslēgta laulība ar pušmucovieti Jāni Jonikānu. Aijai patīk
audzēt puķes, kā arī strādāt dažādus rokdarbus.
Klausoties Aijas stāstījumu par piedalīšanos LTF grupā, rodas pārliecība, ka
Trešās atmodas laikā cilvēki bija ļoti vienoti un ticēja, ka viņu galvenais
mērķis - Latvijas brīvība - tiks sasniegts.
Sagatavoja -
Anita Rimicāne, Kārsavas vidusskolas 11.klase
Konsultēja: projekta vadītāja Marija Labanovska,
un bibliotekāre Ilona Cibuļska
Ievietots ar PBLA atbalstu
2009. gada novembrī