JĀNIS JOKSTE
Zemnieks. Dziesmu un deju svētku
dalībnieks (1985.,1990.).
Piedalījies 1991.gada barikāžu notikumos Rīgā
Dzimis 1961.gada 18.jūnijā Aglonā, zemnieku ģimenē. Māte
Tekla, (1931-1991), dzimusi Mainule Pelēču pagasta Krasnogorkā septiņu bērnu
ģimenē. Tēvs, Vladislavs Joksts, dzimis (1935-1991,) Aglonas pagasta Gūteņos
četru bērnu ģimenē. Viņa vecākus 1945.g. nošāva meža brāļi, kad Vladislavam bija
10 gadi.
1957.gadā Tekla un Vladislavs svinēja kāzas. Viņi strādāja padomju saimniecībā
“Aglona” lauku brigādē. Vienīgā iztika - gotiņa, cūka, tele, aitas, vistas un
meža ogas.
Visus padomju varas gadus Salenieku, Gūteņu, Spīķu, Ancveiriņu, Kapiņu,
Somersetas un citu sādžu ļaudis piedalījās dievkalpojumos. Īpaši plaši baznīcas
svētki notiek 15. augustā. Tā arī Jāni un māsu Helēnu (dzimusi 1958.) vecāki jau
no pirmajiem dzīves gadiem veda uz Aglonas baznīcu.
Jānis jau no piecu gadu vecuma strādāja - gādāja žagarus kurināšanai, pļāva
gotiņai zāli. Kopā ar māsu ravēja cukurbietes, piemājas dārzu, ganīja simt
astoņdesmit saimniecības govis. Lai papildinātu ģimenes galdu, bērni čakli
lasīja mellenes, dzērvenes, zemenes, avenes un bieži makšķerēja. Māsa astoņu
gadu vecumā, makšķerējot zivis, paslīdēja un iekrita upē pie Cirīša HES slūžām.
Piecgadīgais Jānis neapjuka un padeva lazdas koka makšķerkāta galu. Pateicoties
brāļa attapībai, māsa palika dzīva. Par šo gadījumu vecāki uzzināja, kad bērniem
bija pāri trīsdesmit.
Septiņdesmito gadu sākumā traģiski mira Teklas jaunākā māsa Marta un viņas vīrs.
Tekla pieņēma audzināšanā māsas jaunāko dēlu Jāni (Janci) 4-5 g.vecu. Otru dēlu
paņēma Aizkraukles radi. Bērniem dotā mīlestība nepazuda, kaut plānais maizes
rieciens ģimenē kļuva vēl plānāks. Papildinājās makšķernieku komanda. Neuzmanīgs
kritiens, un mazais Jancis pazūd zem ūdens mājas dīķī. Jānis momentā novērtē
situāciju un aiz matiem izvelk audžu brāli ārā.
1967.gadā
Jānis uzsāk mācības Aglonas internātskolā. Brīvdienās 7 km jāiet kājām uz mājām,
neatkarīgi no laika apstākļiem, reizēm kāds paved ar zirgu. Skolas gados spēlē
basketbolu, galda tenisu, piedalās skriešanas sacensībās. Šajā skolā mācās arī
māsa, kas dzied korī un darbojās deju kolektīvā. Viņa iesaista arī brāli.
Beidzis 8.klasi (1976) Jānis uzsāk mācības Ogres 32.profesionāli tehniskajā
skolā. 1979.gadā beidza šo skolu kā šoferis, autoceltņa vadītājs. No
1979.-1981.g. Jānis dien armijā: sākumā mācās Dobelē seržantu skolā, tālāk seko
autovadītāja gaitas ar dažādām kravām Kaļiņingradas apgabalā un Ukrainas stepēs.
1981.g. atgriežas no armijas un uzsāk darbu Jēkabpils “Lauktehnikā” par šoferi.
Ved kūdru, sienu uz saimniecību un kolhozu fermām.
No darba brīvajā laikā iesaistās Lauktehnikas vīru korī. Kopā ar kori koncertē
pilsētas un rajona kultūras pasākumos, piedalās 1985.-1990.gadu dziesmu un deju
svētkos Rīgā. Darbā iepazīstas ar jauno grāmatvedi Initu Bēķi (dzim.1962.).
Jānis dzied korī, Inita - sieviešu ansamblī. Seko kopīgas uzstāšanās
Lauktehnikas pašdarbības pasākumos, kopīgas ekskursijas.
1983.gadā Aglonas pusē vecāku mājās tiek svinētas Jāņa un Initas kāzas.
Sākoties Atmodas laikam, Jānis iesaistās Tautas frontē. Dramatiskas Jānim ir
1991.gada janvāra barikāžu dienas. Stāvot uz barikādēm, laikā, kad top
dokumentālā filma, pāri visai Latvijai tiek paziņots, ka Jānim Jokstam jāierodas
mājās, jo mirusi māte.
Vairāk kā simts cilvēku sapulcējušies Aglonas pagasta Gūteņos, lai ar pēdējiem
atvadu sveicieniem godinātu Jāņa māti Teklu Joksti, kas visu savu dzīvi
veltījusi bērnu audzināšanai, skološanai, Aglonas baznīcai, darbam Aglonas
padomju saimniecībā, apkārtējiem cilvēkiem. Viņas labestības, gaišuma,
mīlestības aprūpēti, izaudzēti 3 bērni, 6 mazbērni. Pateicoties māmuļas sirds
gudrībai, visi bērni un mazbērni vienmēr viens otru atbalsta. 1991.gada
18.novembrī, māmiņas 60.gadskārtas piemiņas dienā, smilšu kalniņā blakus sievai
tiek guldīts Jāņa tēvs Vladislavs.
Lai
mājas nepaliktu tukšas, brāļu un māsas ģimeņu kopīgā apspriedē, Jānis izlemj
pārcelties uz dzīvi dzimtajā pusē. Rūpīga un pacietīga darba rezultātā, liekot
santīmu pie santīma, Gūteņos ir atjaunota kūts, uzcelts pagrabs, šķūnis, klēts,
dzīvojamai mājai uzbūvēts otrais stāvs. Laikam ritot, katra Gūteņu sādžas māja
iegūst savu nosaukumu. Jokstu ģimene, ņemot vērā lielo darba ieguldījumu, savas
mājas nosauc - “Darbiņi”. Dzimtas mājas ir mīļa vieta, kur vienmēr kopējos
saietos pulcējušies visi radi. Līgo dienas vakaros Pakalnes ezera pauguros skan
Jāņa, Janča un Helēnas ģimeņu latgaliski dziedātās dziesmas, kā piemiņa
vecmāmuļai Teklai, kas dziesmu mīlestību ieaudzinājusi visos bērnos un
mazbērnos.
Jāņa un Initas dēls Lauris, dzimis 1984.g.13.jūnijā, mācās Višķu tehnikumā IV
kursā. Meita Santa, dzimusi 1988.g. 10 .jūnijā , mācās Aglonas vidusskolas 8.
klasē un Aglonas mūzikas skolā - klavierspēli. 2000.gadā kopā ar Aglonas
vidusskolas meiteņu kori piedalījās Dziesmu svētkos.
Attēli:
1. Jānis Jokste kopā ar māsu Helēnu Nesteri 1979. gadā.
2. Jēkabpils Lauktehnikas vīru koris – 1985. gada dziesmu svētku laikā. Pēdējā
rindā piektais no kreisās Jānis Jokste. Centrā Jēkabpils Lauktehnikas ilggadējā
kultūras organizatore Aija Alekseja, blakus kora diriģents Valdis Eglītis no
Rīgas.
3. Jāņa Jokstes un māsa Helēnas ģimenes dzimto māju apkārtnē 2001. gadā. No
kreisās Lauris, Jānis un Inita Jokstes, Aigars un Helēna Nesteri, Santa Jokste,
Inga un Viktors Nesteri.
2002. gada novembrī.
Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs
Sagatavoja novadpētniece Inga Nestere.
Skolotāja Spodra Purviņa
LIIS izstrādne