KĀRLIS JĒKABSONS
2.pasaules kara dalībnieks,
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības
Limbažu nodaļas valdes priekšsēdētājs
Lēdurdzieši labi pazīst pagara auguma nu jau sirmo vīru
Kārli Jēkabsonu, kurš dīku dzīvi neatzīst un saka, ka par spīti visiem
pārdzīvojumiem armijā un padomju karagūstekņu lēģerī jūtas stiprs un viņa
pienākums tagad ir palīdzēt citiem.
Kārlis Jēkabsons dzimis 1921. gada 30. martā Lēdurgas pagasta „Lielrentēs”.
Mācījies Lēdurgas pamatskolā, Umurgā pabeidzis lauksaimniecības skolu, strādājis
tēva saimniecībā. Jelgavā apguvis lopkopības pārrauga specialitāti un kādu laiku
dzīvojis Kokneses pagastā.
Kad sākās 2. pasaules karš, tas ierāva arī daudzus latviešu jauniešus baisajos
notikumos. 1943. gada sākumā iznāca Hitlera pavēle nodibināt latviešu
brīvprātīgo leģionu. Faktiski no brīvprātības nebija ne vēsts. Tā paša gada
aprīlī 21 gadu vecais Kārlis saņēma pavēli ierasties iesaukuma vietā. Sekoja 3
mēnešu militārās apmācības Jelgavā, 1 mēnesis sakarnieku kursos Bolderājā. Pēc
tam leģionārus nosūtīja uz Daugavpili, kur formējās Rīgas pulka 3. bataljons(15.
divīzija).
3. bataljona karavīri būvēja ierakumus, piedalījās dzelzceļa apsardzības
dienestā, bija atbildīgi par sakariem ar pulku un nonāca gan Ludzā, gan
Krustpilī, gan Koknesē. Pirmās ugunskristības saņēma frontes iecirknī pie
Nēveles. Sīvākās kaujas bija Kurzemes cietoksnī pie Blīdenes, Lestenes,
Anneniekiem, Bikstiem, līdz 1945. gada maijā vācu armija kapitulēja.
Leģionārs Kārlis Jēkabsons kļuva par padomju karagūstekni un nokļuva filtrācijas
nometnē Krievijā. Pēc tur pārciestās smagās slimības viņam tomēr izdevās dzīvam
atgriezties dzimtenē.
Pēckara laikā K. Jēkabsons strādāja Saulkrastu mežniecībā un ceļu daļā. Vēlāk
atbrīvojās ceļa meistara vieta Lēdurgā, un viņš atgriezās dzimtajā pagastā. 14
gadus nostrādāja Patērētāju biedrības Lēdurgas sagādes punktā, tad 10 gadus par
gāzes atslēdznieku. Pensijā aizgāja tikai 71 gada vecumā.
Bet kad, Latvijai kļūstot neatkarīgai, nodibinājās Nacionālo karavīru biedrība,
Kārlis Jēkabsons sāka tajā enerģiski darboties. 1994. gadā viņš uzņēmās Limbažu
nodaļas valdes priekšsēdētāja pienākumus. Karavīru biedrības pats galvenais
uzdevums ir rūpēties par tiem vecajiem vīriem (apmēram 80 karavīri - bijušie
leģionāri), kuri ir slimi, invalīdi, palikuši vieni.
Biedrība ir apsekojusi arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietas
Limbažos un Alojā. Tās tika iezīmētas ar piemiņas plāksnēm. Lēdurgas kapos
atklāts piemineklis Latvijas armijas ģenerālim Hermanim Bukam, kurš bija
ievietots cietumā Maskavā, kur miris 1942. gadā. Tā sauktajā Ulmaņa birzī
Lēdurgā biedrības aprūpē ir piemineklis 2. pasaules karā un bez vēsts pazudušo
cīņas biedru piemiņai.
Katru gadu biedrība un Kārlis Jākabsons kā valdes priekšsēdētājs piedalās
Lāčplēša dienai un represēto piemiņas dienai veltītajos pasākumos Limbažos,
Lēdurgā un citur.
Karavīru biedrība un Kārlis Jākabsons sadarbojas ar skolām un daudzviet
izveidojusies tradīcija, kad skolēni, kā arī pieaugušie dodas uz Lestenes kapu
memoriālu, lai noliktu ziedus kritušajiem vectēviem un vecvectēviem.
Par savu nesavtīgo darbu Kārlis Jēkabsons saņēmis Goda rakstus, pateicības, bet
lielākais apbalvojums ir Nacionālo bruņoto spēku pasniegtā medaļa par sadarbības
veicināšanu ar NATO.
Savos 85 gados Kārlis Jēkabsons rosīgi līdzdarbojas pagasta kultūras dzīvē. Vēl
nesen atpakaļ bijis kaismīgs mednieks, arī mednieku biedrības vadītājs. Pašlaik
viņš dzīvo viens, un visvairāk ciemos gaida savus tuviniekus - piecu meitu
ģimenes, kurās viņam ir 9 mazbērni.
Attēli:
1.Kārlis Jēkabsons 1944. gadā leģionāra formas tērpā.
2007.gada martā
Limbažu 3. vidusskolas
Sagatavoja Marta Tauriņa, 11. klases skolniece
Konsultante skolotāja Daiga Rudzīte
Ievietots ar PBLA atbalstu