KĀRLIS JANSONS
Mehāniķis un metālkalējs trešajā paaudzē,
sertificēts amatnieks
Dzimis 1924.g. 19.martā Smiltenē. Prasme darboties ar metālu ir Jansonu dzimtas vīriešu tradīcija. Gan Kārļa vectēvs, gan tēvs bija labi apguvuši kalēja amatu. K.Jansons savā ģimenē izaudzinājis 2 meitas un dēlu, ir 7 mazbērni. Tagad dzīvo Tirzas
pagastā.
Mācījies Gaujienas pag. Augšgaujas pamatskolā, tad arodskolā Cēsīs. K.Jansons atceras: Uz skolu Cēsīs braucu ar velosipēdu. Skolā apguvu arī elektrotehnikas pamatus. Papildus mācībām strādāju - gatavoju seifiem atslēgas, jo kara laikā daudzām
iestādēm seifi bija saspridzināti. Tur bija vajadzīga liela precizitāte. Par labu darbu vairākas reizes saņēmu prēmiju. Pirmā darba vieta Gaujienas - Zvārtavas pienotava, tad Trapes mašīnu un traktoru stacija. 1949. gadā K. Jansons tiek sūtīts
uz LLA kvalifikācijas celšanas fakultāti, lai iegūtu vecākā mehāniķa diplomu.
1950.gadā K. Jansons tiek nosūtīts darbā uz Jaungulbenes mehanizācijas skolu, kur 19 gadus strādā par praktiskās apmācības meistaru. Paralēli no 1952. līdz 1957.gadam K.Jansons turpina mācīties Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, pēc
tam no 1963. līdz 1965.g. - LLA neklātienes kvalifikācijas celšanas fakultātē lauksaimniecības mehanizācijas specialitātē. Sešdesmito gadu beigās K. Jansona ceļš ved uz Gulbeni. K.Jansons strādā DOSAF Gulbenes rajona komitejā, darbojas Auto - moto
biedrībā. Pēdējos 10 gadus pirms aiziešanas pensijā strādā “Lauktehnikā”.
K. Jansona vaļasprieks ir izgudrošana. K. Jansons ir cilvēks, kurš vienaldzīgi nevar stāvēt malā. Viņam rūp lauksaimnieku liktenis, tāpēc preses izdevumam Praktiskais Latvietis ir sagatavoti un aizsūtīti publicēšanai 28 priekšlikumi, kā uzlabot
traktorus.
Joprojām viņš nemitīgi kaut ko uzlabo, maina un piemēro.
Vislabāk meistaram patīk gatavot metāla svečturus. Meistars, gatavojot svečturus, izmanto latvju zīmes, jo cer, ka ļaudis sapratīs latvju rakstu nozīmi un sāks tos lietot arī citās jomās. Meistars par saviem darbiem stāsta: Izgatavoju, piemēram,
svečturus ar ozoliņu, kas simbolizē laimīgus, harmoniskus mūža gadus un pauž pateicību par dzīvē paveikto. Izmantoju skujiņu, kas simbolizē skaistumu, dzīvības turpinājumu, veselības saglabāšanu un tās atgūšanu, cerību un vasaras atgriešanos.
Viņa krājumā, kas glabājas mājās, ir vairāki svečturi, kuros izmantota saules zīme. Meistars stāsta: Tai vienmēr ierādīta goda vieta pārējo vidū, jo senais latvietis saulīti uzskatīja par visu zemes bērnu māmuliņu.
Gandrīz katrā lietišķās mākslas izstādē Gulbenē skatāmi arī Kārļa Jansona darinātie svečturi. Tie greznojas un lieliski papildina pasākumus, piemēram,
mācību, kultūras un citās iestādēs. Svečturi, kas novietojami uz grīdas, gatavoti pēc pasūtījuma ar noteiktu sveču skaitu, bet vienmēr paļaujoties uz meistara izdomu un gaumi. Metālkalēja darbu pūrā ir ne vien svečturi, bet arī dažādi paliktņi puķu
podu un ziedu kompozīciju novietošanai.
Amatnieka darinātie svečturi ir bijuši izstādīti Gulbenes kultūras namā kopā ar tautas lietišķās mākslās studijas Sagša darbiem. 1997.gadā Jansons ir piedalījies Madonas Amatnieku biedrības izstādē. Viens svečturis aizceļojis pat līdz Vācijai.
Visiem, kas Kārli Jansonu apciemo viņa mājās Tirzas pagastā, ieejot sētā, ir jāatver saimnieka rokām kaltie vārtiņi. Nelielajā darbnīcā izvietoti - skapis, kur vietu radušas dažādas vīles, metināmais aparāts un skrūvspīles. K. Jansons stāsta: Ja
strādā ar metālu jāievēro precizitāte. Te man palīdz arodskolā apgūtā rasēšana.” Jautāts par materiālu svečturu izgatavošanai meistars bilst, ka ar to esot pilna pasaule. Vajagot tikai meklēt, bet lai aizsargātu svečturus no rūsas, viņš tos
nekrāso, bet oksidē. Interesanta svečturu tapšana man bija “3 x 3 nometnē” Jaungulbenē, atceras meistars Kārlis.
Man vienmēr paticis praktiskais, ne teorētiskais darbs, jo tikai praksē cilvēks veidojas par meistaru. Jauniešiem esmu teicis, ka vairāk jākustina rokas un kājas, jo tas veicina smadzeņu attīstību. Neesmu vienisprātis ar policiju, ka cilvēki
jāsoda. Viņi ir jāmāca strādāt. Ja strādāt neprot, tad arī sodīsim, saka sertificētais metālkalējs Kārlis Jansons (Amatnieku kameras amatnieka karte Nr. 9415 – 171).
ATTĒLI:
1. Kārlis Jansons ar saviem darinājumiem
2. Meistara dainātie vārtiņi pie mājas Gulbenes rajona Tirzas pagastā.
2002.gada aprīlī
Gulbenes vidusskola
Sagatavoja 11. b klases skolnieces Zane Kazāka, Brigita Spaliņa.
LIIS izstrādne