LAIMDOTA JANSONE
Ģeogrāfijas skolotāja,
Ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja.
Sporta tūrisma pulciņa vadītāja. Nacionālā partizāna meita.
Atmodas notikumu dalībniece
Skolotāja Laimdota Jansone (dz. Lūse) dzimusi 1950. gada
18. augustā
Madonas rajona Kraukļu pagasta „Mežmalās” zemnieku ģimenē. Tēvs kopa zemi, savu
saimniecību. Kara laikā tēvs bija leģionārs, atgriezās mājās un 1944.g., pēc
padomju varas atjaunošanās novadā, iegāja mežā, sāka darboties Krēmera vadītajā
Nacionālo partizānu vienībā līdz pat 1953. g., kad iznāca no meža. Tēvs sāka
strādāt savā saimniecībā, bet kā tautas ienaidnieks tika arestēts, ievietots
Rīgas Centrālcietumā un nošauts.
Māte Anna Lūse bija zemniece - mājsaimniece, kolhoza laikā kolhozniece, vēlāk
pensijas gados veica dažādus individuālos darbus. 1952. g. 15. maijā mājās
ieradās milicija, pavēlēja sagatavot siltākas drēbes, pārtiku – maizi un gaļu –
ceļojumam ārpus Latvijas. Neviens neticēja, ka tā būs, jo neko ļaunu neviens
nebija darījis. Tomēr ģimene – māte, mazā 1,9 g. vecā Laimdota un vectēvs - kā
„tautas ienaidnieki” tika izsūtīti uz Ziemeļkazahstānu, viņus nometināja sovhozā
(padomju saimniecībā) Petropavlovskas tuvumā. Vectēvs strādāja laukkopībā,
strādāja „tokā” – t.i. uz klaja lauka kaltēja ( pārlāpstoja) žāvēšanai savesto
kviešu graudu ražu, strādāja srī lopkopībā pēc vajadzības. Laimdotai, lai
neaizmirstu latviešu valodu, Latvijā palikušie radi atsūtīja ābeci, lai būtu
iespēja mācīties lasīt.
Māte strādāja lopkopībā: gāja ganos, ar vēršiem veda ūdeni lopiem, vāca sienu,
kopa teļus. 1953.g., kad nomira PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs J.
Staļins, vectēvs raudāja no prieka. Drīz sekoja amnestija, bet ģimene vēl palika
uz vietas, lai sagaidītu atgriežamies no Amūras novada mātesmāsas ģimeni. 1957.
g. 15. augustā abas izsūtītās ģimenes, izbrauca uz Latviju. Dzīvoja pie
mātesmāsas Apē un jau 1.septembrī Laimdota uzsāka skolas gaitas Apes vidusskolā,
kur pabeidza 2. klasi.
Pēc diviem gadiem ģimene atgriezās Kraukļu pagastā. Dzīvoja dzimtajās „mājās”
vienā istabiņā, jo pārējo māju aizņēma vietējās varas iemitinātās ģimenes.
Laimdota skolas gaitas turpināja Kraukļu astoņgadīgajā skolā No 1.- 5. klasei
Laimdotas aizraušanās bija konfekšu papīrīšu kolekcionēšana, bet no 6.-11.
klasei kinoaktieru galerijas veidošana. Vēlāk – teātru apmeklēšana, labu grāmatu
un žurnālu lasīšana, darbi dārzā, ekskursiju maršrutu izveide, velotūrisms.
Vasaras brīvdienās Laimdota strādāja pie mātes kolhozā: ravēja kolhoza bietes,
palīdzēja vākt sienu un taisīja vezumus vešanai šķūņos, savu dārzu apstrādāja
pašas: māmiņa ara, Laimdota vadāja zirgu, ar izkapti pļāva sienu savai gotiņai,
skaldīja malku.
Vidusskolas gados tālajās Tirzas palieņu pļavās ar zirga grābekli tika grābts
siens. Kolhoza laikā ar velosipēdiem tika braukti 10-12 km uz Druvienu vai
Cesvaini pēc maizes. Visvairāk tika gaidīti kapusvētki, jo tad sabrauca radi,
radu bērni, sekoja teātra izrādes, zaļumballes. Ļoti patika Līgo vakari un Jāņu
dienas, jo visa nakts pagāja staigājot un līgojot no vienas mājas otrā.
Cesvaines vidusskolā Laimdotai padevās priekšmeti, kas saistīti ar loģisko
domāšanu – ķīmija, ģeogrāfija un valodas. Piedalījās rajona ķīmijas un vācu
valodas olimpiādēs, gūdama godalgotas vietas. Kopā ar klases biedreni Laimdota
gribēja kļūt par ģeoloģi, lai izceļotos pa plašo pasauli, un pēc tam arī varētu
strādāt skolā, lai stāstītu skolēniem par redzēto. Sekoja studijas Latvijas
Valsts universitātē Ģeogrāfijas fakultātē. prakse Hibīnu kalnos Kolas pussalā,
Baikālā u.c., ekspedīcijas Karpatos, Kaukāzā, Tjanšanā un tepat Latvijā. Tomēr
līdz pat 3. kursam viņa negribēja neko dzirdēt par skolotājas darbu.
1973. gadā, kad Laimdota beidza augstskolu, viņa vienu gadu nostrādāja Bauskas
1. vidusskolā, pēc tam 12 gadi tika aizvadīti lieliskajā Smiltenes vidusskolā,
kurā strādāja radošs, draudzīgs un izdomas bagāts kolektīvs. Laimdota mācīja
ģeogrāfiju, bet, tā kā nebija neviena tūrisma pulciņa vadītāja, tad tika
pajautāts: „Karti pazīsti? Kompasu proti lietot? Ugunskuru proti iekurt?
Šķēršļus pārvarēt proti? Nu tad būs jāvada tūristu pulciņš!” Un tā sākās arī
darbs ar jaunajiem tūristiem, kas joprojām turpinās.
Pēc ģimenes nodibināšanas Laimdota 2 gadus nostrādā Madonā TIN par bērnudārzu
metodiķi, vēl gadu Dzelzavas pamatskolā. 1987. gadā seko uzaicinājums strādāt
Madonas 1. vidusskolā par ģeogrāfijas skolotāju. Tieši šīs skolas darbā Laimdotu
ievadīja mācību pārzine Rita Skangale. Skolotāja Laimdota ciena godīgus,
uzticīgus, labestīgus, izpalīdzīgus cilvēkus, augsti vērtē drauga plecu.
Interesanta bijusi viedokļu apmaiņa ar Sanitu Sirmo Gaiziņa nometnē, vispusīga,
iejūtīga un erudīta ir otra ģeogrāfijas skolotāja Inese Elekse, ieinteresēta
darba jautājumos ir mācību pārzine Mārīte Puķīte.
Vēl pēc gada skolotāja Laimdota sāk vadīt Madonas BJC (bērnu un jauniešu centra)
tūrisma pulciņu. Te jauniešiem ir iespēja apgūt sporta tūrismu, kas sevī ietver
orientēšanos svešā apvidū, dažādu šķēršļu pārvarēšanu, telts uzcelšanu,
ugunskura iekuršanu, dažādu veidu mezglu siešanu. Skolotāju īpaši iepriecina
vidusskolēnu starti pēdējos 2006. un 2007.gadā - divus gadus pēc kārtas viņas
audzēkņi uzvarēja Latvijas Jaunatnes sporta federācijas rīkotajās sacensībās,
kas bija veltītas Lāčplēša dienai. Šajās sacensībās distances kopgarums bija 35
km.
Skolotāja uzskata, ka lauku bērni ir fiziski labāk sagatavoti, tiem ir labākas
praktiskās iemaņas, kas nozīmīgas tūrismā. Svarīga ir arī laba savstarpēja
psiholoģiska sapratne, spēja sadzīvot ar saviem biedriem, prasme pielāgoties
videi. Tūrisms - lietderīga cilvēku spēju robežas pārbaude. Laimdota ir arī
ekskursiju maršrutu izveidotāja un
ekskursiju vadītāja.
Aizvadītajos
darba gados skolotāja Madonas 1. vidusskolā ir izveidojusi gaumīgu, modernu,
ērtu, uzskates un izdales materiāliem bagātu, mācību kabinetu. Te daudz
dažādajām dabas joslām atbilstošu augu dažādu kolekciju, pieejami daudzveidīgi
izziņas materiāli.
No 2000. gada skolotāja vada rajona ģeogrāfijas skolotāju metodisko apvienību.
Darbs organizēts racionāli, pārdomāti, kvalitatīvi, pamatoti, lai katrs
skolotājs gūtu jaunas zināšanas, pieredzi, ekskursijās pilnīgāk iepazītu savas
rajona skolas, ekonomiku, kultūrvēsturiskos objektus, Vidzemes novadu, Latviju.
Skolotāja – klases audzinātāja vadījusi daudzas audzēkņu ekskursijas tepat
Latvijā, vedusi skolēnus uz Tatriem, Horvātiju. Lai skolēni iepazītu vistuvāko
apkārtni organizē interesantas liecību izsniegšanas ārpusklases apstākļos –
Breses kalnā, Aronas pilskalnā, Gaiziņkalnā, Krustkalnu rezervātā.
Skolotājas lielāka dzīves vērtība ir pašas bērni. Meita Jana ir beigusi
augstskolu „Turība” un strādā Rīgā Reval Hotel Latvija par ieņēmumu nodaļas
vadītājas asistenti. Dēls Guntis ir beidzis Latvijas Sporta Pedagoģijas
akadēmiju un strādā Cēsīs.
Spilgtā atmiņā saglabāts Atmodas un Tautas frontes darbības
laiks.
Attēli :
1. Laimdota Jansone
2. Laimdotas Jansones vadībā tūrisma pulciņa komandas izcīnītie kausi.
2007.gada novembrī
Madonas pilsētas 1. vidusskola.
Sagatavoja 9.a klases skolnieks Andris Levis
Projekta vadītājas skolotājas Daila Semberga, Sandra Šimkēviča