IEVIŅI

ģimene ar mūzikālām tradīcijām,
Dziesmu svētku dalībnieki

INDRA IEVIŅA
vijolniece un ērģelniece, kordziedātāja

VOLDEMĀRS IEVIŅŠ
pūtēju orķestra mūziķis un pedagogs,
tagad galdnieks un mūziķis – amatieris,
kolekcionē zvanus

Indra Ieviņa dzimusi 1963. gada 24. jūnijā Rēzeknē. Māte - inženiere-mikrobioloģe, tēvs - augstākās kategorijas atslēdznieks.
Bērnībā mazā Indra bieži klausījās tēva un mātes dziedātās dziesmas. Meiteni iepriecināja arī vecmāmiņas skandētās dziesmas un vectēva akordeona spēle, kuru viņš bija apguvis pašmācības ceļā. Meitenes vecmāmiņa ilgus gadus dziedāja Rēzeknes rajona Sarkaņu baznīcas korī. Indras vecāki un vecvecāki bija garā bagāti, citus cienoši cilvēki. Bērnībā dzirdētās dziesmas un mūzika devusi ievirzi Indras garīgajā attīstībā, profesijas izvēlē.

Indra Ieviņa mācījās Rēzeknes 5. vidusskolā, paralēli arī Rēzeknes bērnu Mūzikas skolā, tad zināšanas mūzikā papildināja Rēzeknes Mūzikas vidusskolā. Meitene dziedāja Tautas korī “ Ieviņa “ Rēzeknē, Rēzeknes jauniešu korī (tagad jauniešu koris “Ezerzeme“). Vidusskolas laikā spēlēja Rēzeknes simfoniskajā orķestrī, tagad spēlē Vidzemas kamerorķestrī Cēsīs (orķestra vadītājs Andris Veismanis). Ir piedalījusies Rēzeknes rajona un republikas skolēnu Dziesmu un deju svētkos. Beigusi Mūzikas vidusskolu, jauniete izglītību turpināja Jāzepa Vītola Latvijas valsts Konservatorijas Klavieru un orķestra instrumentu fakultātē Stīgu instrumentu katedrā, kuru absolvēja 1988. gadā. Indras izpratne par to, ka jāapvieno sevī gan zināšanas, gan tādas rakstura īpašības kā sirsnība, līdzjūtība, cilvēcīgums pilnveidojās vidusskolas un augstskolas laikā. To studiju gados viņa saskatīja arī toreizējā Konservatorijas rektora Imanta Kokara darbībā, kurš bija ļoti spilgta mākslinieciska personība, bet vienkāršs, sirsnīgs, līdzjūtīgs cilvēks.

Gulbenē jaunā speciāliste nokļuva ar norīkojumu darbā pēc augstskolas absolvēšanas. Nu jau divdesmit gadus Indra pavadījusi Gulbenē par vijoles skolotāju Mūzikas skolā, kā arī sešus gadus par Romas katoļu draudzes ērģelnieci. Indras un Voldemāra darba gaitas un muzicēšana brīvajā laikā dazādos kolektīvos iet soli solī.
Vijoles skolotāja Indra dzied Gulbenes skolotāju korī no šī kora dibināšanas sākuma. Kopā ar kori ir piedalījusies šajā periodā notikušajos visos rajona un republikas Dziesmu un deju svētkos. Indra ar prieku dzied korī, jo, runājot viņas vārdiem, “Dziesmu svētkos skandinātās dziesmas nes sevī pašaizliedzīgā darbā veidotu skaistumu, apliecina nacionālo tradīciju iedarbību, rada paliekošas vērtības plašā cilvēku lokā, sajūsmina tūkstošiem klausītāju. Dziesmai un mūzikai nav robežu. Tās plūst no sirds uz sirdi bez vārdiem.“
Skolotāja mūziku klausās pēc noskaņojuma. “Sajūsmina renesanses, baroka mūzika, jo tajā daudz gaišuma, humānisma. Par ļoti humānu uzskatu Pētera Vaska mūziku, jo tā pacilā, iedvesmo. Spēlēt patīk visu, jo, kad apgūsti jaunu skaņdarbu, jāpārvar tehniska rakstura grūtības un jācenšas izprast un atklāt to neredzamo daļu, ko komponists ir ielicis mazās, melnās notiņās.”
Ģimeni ar Voldemāru nodibināja 1984. gadā.

Voldemārs Ieviņš. Ozolkalna pamatskolas 1973. gada absolvents Voldemārs Ieviņš dzimis 1958. gada 28. februārī Cēsu rajonā netālu no Drustiem. Vecāki pienotavas darbinieki. Māte liela dziedātāja, ietekmē zēnu mūzikālā virzienā. Gulbenē dzīvo no desmit gadu vecuma. Ozolkalna pamatskolā skolotāja Biruta Žvīriņa saskatīja zēnā mūzikālās spējas un mudināja darboties skolas estrādes ansamblī, kura dalībnieki koncertēja arī ārpus pagasta teritorijas. Arī tas attīstīja zēna vēlmi darboties mūzikas nozarē vēlākajos gados. Rēzeknes Mūzikas vidusskolā apguva pūšamo instrumentu spēli.
Pirmā darba vieta - Madonas Mūzikas skolas pūšamo instrumentu nodaļa, tad dienesta gadi Latvijā, spēlējot armijas orķestrī. Pēc armijas divpadsmit gadi pavadīti darbā Gulbenes Mūzikas skolā par pūšamo instrumentu pedagogu, vienlaikus spēlējot pilsētas Kultūras nama pūtēju orķestrī. Kā orķestra dalībnieks Voldemārs Ieviņš ir piedalījies rajona un republikas Dziesmu un deju svētkos (1976.- 1991.).

”Nejauša gadījuma dēļ un, skolēnu skaitam samazinoties Mūzikas skolas pūšamo instrumentu nodaļā, vajadzēja meklēt citu nodarbošanos,” atceras Voldemārs. “Meklēju darbu, kur vajag ielikt izdomu. Piedāvāja galdnieka darbu. Nolēmu, ka galdniecībā spēju parādīt sevi. Iepazinos ar koka īpašībām un sapratu, ka ir jāpieliek rūpīgs darbs, lai koku pārveidotu. Pašmācības ceļā apguvu galdnieka profesiju. Rūpīgi strādāt man iemācīja vecāki, to mēs ar sievu cenšamies ieaudzināt arī savos bērnos.”
Voldemāram gandarījumu rada tas, ka var cilvēkus iepriecināt ar rūpīgiem koka izstrādājumiem. Viņš ir atcerējies arī Ozolkalna pamatskolu - kopā ar skolas biedru Ilgvaru palīdzēja bagātināt Novadpētniecības istabu ar pašdarinātām vitrīnām.
Voldemāra Ieviņa vaļasprieks - dažādu pinumu darināšana: “Patīk pats pīšanas process. Pīt grozus nemaz nav tik vienkārši. Ir vajadzīgs radošs, līdz sīkumiem rūpīgs darbs.” Viņš ir pinis tīnes, veļas grozus, šūpulīšus un citas praktiskas un dekoratīvas lietas. Deviņdesmitajos gados pinumu darināšana bija arī finansiāls atbalsts visai ģimenei.

Voldemārs kolekcionē zvaniņus, māla medaļas. Sakrāti 30 zvaniņi. Pirmais zvans, kas nolikts goda vietā, ir sievas Indras vectēvam piederošais zvans. Zvanu vidū ir gan neliels baznīcas zvans, ko uzdāvinājis katoļu mācītājs no Romas, ir arī zvaniņi no Parīzes, Beļģijas, Polijas u.c. Viņš stāsta: ”Ievēroju, ka katram zvaniņam līdzīgi kā mūzikas instrumentam ir īpaša skaņa, ka arī zvaniņam var piešķirt noteiktu ritmu. Tādēļ sāku zvaniņu kolekcionēšanu. Pavēlēt zvaniņam un mūzikas instrumentam skanēt ritmā ir vajadzīga gan sirds mīlestība, gan piepūle, gan īpaša izjūta. Mājās ar zvaniņu palīdzību nospēlēju melodijas. ”

No darba brīvajos brīžos spēlē gan klavieres, gan mežragu. “Man patīk džezs, blūzs un kantrī mūzika,” atzīst Voldemārs. Voldemārs ir atsācis darbību pūtēju orķestrī rajona Kultūras centrā un domā atkal piedalīties rajona un republikas Dziesmu svētkos kā rajona pūtēju orķestra spēlētājs.
Interesi par mūziku Indra un Voldemārs Ieviņi cenšas veidot un attīstīt arī savos bērnos. Meita Lauma un dēls Uģis beiguši Gulbenes Mūzikas skolas klavieru klasi. Uģis ir dziedājis Mūzikas skolas zēnu korī. Indras un Voldemāra ģimenē valda savstarpēja iejūtība, emocionalitāte. Viņu sirdis ir smalkjūtīgas un atsaucīgas gan saviem bērniem, gan citiem cilvēkiem. Indra un Voldemārs dzīvo pēc kalnā kāpēju principa - sasniegtā virsotne mudina iekarot vēl citas augstākas.

ATTĒLI:
1. Indras un Voldemāra Ieviņu ģimene 2002. gadā.
2. Pūtēju ansamblis Gulbenē, 1984. gadā. Pirmais no labās puses Voldemārs Ieviņš.
3. Indra un Voldemārs Ieviņi Dziesmu un deju svētkos 1988. gada jūlijā.

2002.gada oktobris

Ozolkalna pamatskola
Sagatavoja skolas novadpētnieku pulciņš.
Konsultantes skolotājas Biruta Pokule un Sofija Sudarova.

LIIS izstrādne