ATIS HOMKA

Būvinženieris, latviešu sabiedriskais darbinieks Vācijā,
Latvijas Centrālās Padomes (Rietumos) ģenerālsekretārs,
Latvijas Armijas rezerves virsnieks kapteiņa pakāpē

Dzimis 1917.gada 2. februārī Daugavpils apriņķa Asūnes pagastā kā piektais bērns Annas un Pētera Homku ģimenē. Savu bērnību viņš pavadīja lauku sētā kopā ar saviem brāļiem un māsām. Skolas gaitas A.Homka sācis Asūnes pagasta skolā, kura atradās 5 km attālumā no mājām. Ar otro mācību gadu pārgāja uz Daugavpili un mācījās Valsts Skolotāju institūta pamatskolā. Dzīvoja pie mātes māsas ārstes Jadvigas Pavlovskas, kura pārņēma viņa audzināšanu un izglītošanu.

Pēc pamatskolas beigšanas 1933.gadā A.Homka iestājās Rēzeknes Valsts komercskolā, kuru ar labām sekmēm beidza 1938.gadā. Uzsāka darbu Daugavpilī Valsts Skolotāju institūtā par grāmatvedi un saimniecības pārzini.

1939.gada sākumā A.Homka tika iesaukts Latvijas Armijas obligātajā dienestā, kura laikā pabeidza Instruktoru skolu un Virsnieku vietnieku kursu pie Latvijas Kara skolas. Īsi pirms atvaļināšanas no dienesta 1940.gada 17.jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija. Karadienesta laiku pagarināja uz 2 gadiem un A.Homka dienēja līdz kara sākumam starp Krieviju un Vāciju. Atbrīvots no karadienesta, viņš atsāka strādāt iepriekšējā darba vietā. 1941.gada decembrī sākās A.Homkas studijas LU Inženierzinātņu fakultātē. Studiju laikā viņš iestājās studentu korī Dziesmuvara, kuru diriģēja slavenais prof. Ādolfs Ābele.

Pirms studiju beigšanas 1944.gada 3.februārī A.Homku iesauca Latviešu leģionā, Robežapsardzības bataljona 3.rotā. Vēlāk šo bataljonu piedalīja 44. Kociņa pulkam, kur sākumā A.Homka bija vada komandieris un rotas komandiera palīgs. Kad rotas komandieris saslima, A.Homka pārņēma rotas vadību.
1944.gada marta vidū tika ieņemtas aizstāvēšanās pozīcijas Mudes upes krastā apm.50 km austrumos no tagadējās Latvijas robežas - apgabalā, ko agrāk apdzīvoja baltu tautas. 1944.gada 10.jūlijā pēc divīzijas komandiera pavēles tika uzsākta atiešana ar kaujām, jo dienvidos no latviešu leģiona pozīcijām Sarkanajai armijai izdevās lielāks frontes pārrāvums. Krievu nolūks bija nošķelt Ziemeļarmiju, nogriežot tām apgādi un ar spēcīgām tanku vienībām triekties uz Kēnigsbergu (tagad Kaļiņingrada). Tas viņiem pa daļai arī izdevās.

Tā izveidojās Kurzemes cietoksnis ar samērā plašām, labi apbruņotām vienībām. 19.latviešu divīzija sīksti atvairīja daudzos uzbrukumus, 4 lielkaujās atkāpjoties cauri Vidzemei gar Rīgas dienvidaustrumu malu, izejot cauri Tīreļpurvam un ieņemot jaunas aizstāvēšanās pozīcijas Džūkstes rajonā - Kurzemē.
Pēc minētajām četrām Vidzemes lielkaujām sākās 5. Kurzemes lielkaujas, kurās 19.latviešu divīzija bieži cīnījās pret pieckārtīgu un dažkārt pat desmitkārtīgu pretinieka pārspēku. Par kauju nopelniem 1944.gadā A. Homka apbalvots: martā – ar II.šķiras Dzelzs krustu, maijā ar I.šķiras Dzelzs krustu, augustā ar Tuvcīņas nozīmi sudrabā, oktobrī ar Ievainojuma nozīmi sudrabā.
Pēc smaga ievainojuma A. Homka nonāca kara lazaretē Ventspilī. Tad decembra beigās ar kuģi viņu pārveda uz Vāciju, kur ārstējās dažādās lazaretēs līdz 1945.gada 8.maija kapitulācijai. Pēc tam sekoja gūstekņu nometnes. 1945.gada novembrī A. Homku un pārējos leģionārus palaida brīvus no gūsta, bet viņiem nebija, kurp iet, kur palikt. A. Homka apmetās tuvajā Oldenburgas pilsētā.
1946.gada sākumā Hamburgā tika nodibināta Baltijas Universitāte. A. Homka ieradās Hamburgā, lai turpinātu studijas Inženierzinātņu fakultātē. Dzīvoja studentu nometnē. Nometnes komandants nozīmēja viņu par nometnes proktoru. Sāka organizēties studentu apvienības. Studenti sāka sasaukties pa visu Rietumvāciju un izveidoja lielu Latviešu Studentu apvienību. A.Homka tika ievēlēts Latviešu Studentu apvienības Prezidijā. Tad viņš tika izraudzīts kā latviešu studentu un jaunatnes pārstāvis Latviešu Nacionālajā Padomē (LNP) Vācijā. LNP sastāvēja no 25 delegātiem: apgabalu izvēlēti pārstāvji, baznīcu pārstāvji, Daugavas Vanagu un jaunatnes, resp., studentu pārstāvji. LNP Vācijā darbojās kā latviešu parlaments.

Vēlāk A.Homka nodibināja Daugavas Vanagu nodaļu Braunšveigā un vadīja to, līdz pārcēlās uz darbu Kaizerslauternā - Latviešu būvrotā pie ASV armijas. Tur viņš strādāja par rotas inženieri un būvdarbu vadītāju.
A.Homkas vadībā tika rīkotas 18.novembra svinības ar referātiem un koncertiem, kuros ielūdza pilsētas būvvaldes vadību, ASV komandējošo ģenerāli un citus virsniekus. Sarīkojumos tika izklāstīta latviešu tautas traģēdija un Staļina agresīvā politika. Vēl plašus sarīkojumus katru gadu organizēja arī Līgo svētkos ar daudziem lūgtajiem viesiem un draugiem (piedalījās ap 200 - 250 personu). Šai laikā izveidojās arī vīru koris diriģenta Rožkalna vadībā. Koncertus sniedza savā būvbataljonā, bet vēlāk arī citās latviešu nometnēs.

1961.gadā A.Homka apprecējās un pārnāca uz dzīvi Frankfurtē. Viņš strādāja NATO Būvniecības štābā būvniecības plānošanā un kontrolē. Par labu darbu NATO A. Homka apbalvots ar vairākiem Atzinības rakstiem. Saņemta LSO štāba Heidelbergā Atzinības medaļa būvniecības jomā un paaugstināts kapteiņa pakāpē. Paralēli darbam NATO dienestā A.Homka trīs reizes tika ievēlēts Frankfurtes pilsētas Domē, kur viņš piedalījās pilsētas plānošanas un izbūves darbos (80% pilsētas bija karā izpostīta). Par īpašiem nopelniem apbalvots ar Frankfurtes Pilsētas medaļu un 1972.gadā piešķirts Goda ierēdņa tituls. A.Homka 10 gadus darbojies Frankfurtes pilsētas zvērināto tiesā.

Tas bija maizes darbs, bet paralēli tam visus gadus A.Homka darbojās arī latviešu organizācijās, cīnoties par Latvijas brīvību, par cilvēka tiesībām ne tikai latviešu, bet arī Vācijas un starptautiskajās organizācijās, skaidrojot par Latvijas okupāciju un spodrinot Latvijas tēlu un gūstot daudzus domubiedrus un draugus plašajā sabiedrībā, politiskajās partijās un valdību aprindās caur Paneiropas Ūniju, caur Kristīgo Demokrātu savienību (CDU) līdz pat Eiropas Parlamentam.
Šis darbs turpinās līdz šai dienai. Jāpiemin Eiropas Parlamenta lēmums 1983.gada janvārī par Baltijas valstu okupācijas atzīšanu un par nepieciešamību Padomju Savienībai izvest savu karaspēku no Baltijas valstu teritorijas.

1952.gadā Londonas sanāksmē LNP vietā izveidota jauna latviešu organizācija Latvijas Atbrīvošanas komiteja - Eiropas centrs (LAK-EC). Šai organizācijā līdz 1985.gadam A.Homka darbojās kā Latviešu Kristīgo Demokrātu partijas pārstāvis. Šai posmā 10 gadus strādājis LAK-EC Prezidijā kā Eiropas Jaunatnes daļas vadītājs. Katru gadu viņš rīkoja Eiropas latviešu jaunatnes 2 nedēļu seminārus Minsteres Latviešu ģimnāzijas telpās Minsterē, sagādājot no Vācijas valdības līdzekļus ca. DM 10.000,- gadā lektoriem, dalībnieku uzturam un ceļa izdevumiem. Semināros piedalījās ģimnāzijas pēdējās 2 klases, kā arī ELJA (Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība) jaunatne no Anglijas, Zviedrijas, Austrijas u.c. pasaules valstīm.
Kopš 1960.gada līdz šai dienai Atis Homka strādā par ģenerālsekretāru Latvijas Centrālajā Padomē (LCP) Rietumos.

Darbības apraksts dažādās organizācijās:

Paneiropas Ūnija.
Tā dibināta pēc pirmā pasaules kara - 1922.gadā, kurai Latvija pievienojās jau 1923.gadā. 1934.gadā Latvija izstājās, bet 1970.gadā Vācijā latviešu grupa kopā ar igauņiem un lietuviešiem no jauna iestājās Paneiropas Ūnijā, kuru vadīja Eiropas Parlamenta loceklis Dr.Otto fon Habsburgs. Viņš ar citiem kristīgajiem demokrātiem panāca to, ka Eiropas Parlaments 1983.gadā pieņēma Rezolūciju par Baltijas valstu okupāciju ar lūgumu Eiropas valstu valdībām rakstīt iesniegumus PSRS valdībai par karaspēka izvākšanu no okupētajām Baltijas valstīm. To darīja ASV valdība kopš 1955.gada, kad jau toreiz ASV Senāts atzina Baltijas okupāciju par agresijas aktu un uzdeva ASV prezidentam to atgādināt PSRS valdībai pie katras izdevības, lai tā izvestu Sarkanās armijas karaspēku no Baltijas valstīm.
ASV prezidents B.Klintons 1991.-1992.gadā PSRS valdībai kategoriski paziņoja, ka viņš tai piešķirto aizdevumu 15 miljardus dolāru drīkst izmaksāt tikai pēc Sarkanās armijas izvešanas no Baltijas valstīm.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas1991.gadā Latvijā tika nodibināta Paneiropas Ūnijas Latvijas nodaļa kā Nevalstisko Institūciju organizācija (NGO), kurā A.Homka darbojas kā viceprezidents. Latvijas Paneiropas Ūnijas nodaļa nodibināta 1992.gadā. To apciemoja arī Ūnijas prezidents Dr. Otto fon Habsburgs un vēlāk arī citi Paneiropas Ūnijas locekļi.

ANO Cilvēka Tiesību aizsardzības Latvijas nodaļa - ANLA.
Šī institūcija Latvijā nodibināta jau 1993.gada 3.augustā, bet uzņemta ANO kopā ar pārējām Baltijas valstīm Ženēvas konferencē 1997.gada 23.novembrī. Ženēvā to pārstāvēja un par Latviju referēja Atis Homka. Šai vispasaules konferencē Ženēvā Latviju kā vienīgo no kandidātu valstīm akceptēja vienbalsīgi. Cilvēka Tiesību aizsardzības institūcija sanāk reizi gadā Ņujorkā, kurā piedalās Latvijas ANLA delegāti kā NGO Latvijas nodaļa un referē par stāvokli Latvijā.

Latvijas Zemessardze.
Atis Homka iestājās Latvijas Zemessardzes Padomnieku rotā Rīgā 1994.gadā kā Latvijas Armijas rezerves virsnieks kapteiņa pakāpē. 1995.gada 22.martā piešķirta rotas krūšu nozīme nr.124.
2001.g. 19.martā piešķirta štāba bataljona krūšu nozīme nr.89.
Apbalvojumi:
2001.gada 13.novembrī apbalvots ar Aizsardzības ministrijas Goda zīmi nr.400.
2002.gada 19.aprīlī piešķirts Latvijas Republikas Zemessardzes Atzinības raksts par teicamu un godprātīgu dienestu.
2004.gada 11.novembrī saņemts Aizsardzības ministrijas apbalvojums - Atzinības Goda zīme nr.344.

Rīgas Latviešu biedrība.
Rīgas Latviešu biedrība kopš vairāk kā simts gadiem strādā latviešu tautas kultūras laukā, vienojot un izkopjot tautas gara pasauli. Atis Homka pievienojās šim darbam, iestājoties RLB 1995.gadā.
1995.gadā ievēlēts RLB padomē, kurā darbojās 3 gadus. Arī tagad kā RLB biedrs palīdz veikt ēkas atjaunošanas darbus un finansiāli atbalsta RLB fondus. RLB Atbalsta fonds un Brāļu kapu fonds vāc līdzekļus visā pasaulē un notur ik gadus savu biedru sapulces.

Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu apvienība Dzintars.
Tā dibināta Gottingenas universitātē Vācijā 1947.gada 2.februārī. Viens no dibinātājiem ir arī Atis Homka. Šīs apvienības mērķis ir vienot un audzināt latviešu studentus nacionālā un reliģiskā garā, sniegt morālo un materiālo palīdzību trūcīgajiem studentiem un palīdzēt kopt latvisko stāju un kultūru. Atgriezies Latvijā, Atis Homka bija šīs organizācijas prezidents 4 gadus. Tā nostiprināta Latvijā un kopas darbojas Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē.
A.Homka saņēmis Romas katoļu arhibīskapa metropolīta kardināla J.Pujata Pateicību par ieguldījumiem Latvijas katoļu Baznīcas darbā (nr.025).

Sadarbība ar politiskajām partijām un citas palīdzības darbības.
Paralēli darbībai minētajās organizācijās, Atis Homka ikdienā strādā arī politiskā laukā, diskutējot un skaidrojot Latvijas politisko partiju deputātiem demokrātijas jautājumus un partiju darba pieredzi Rietumu politiskajās partijās. Rietumu pieredze ļoti nepieciešama visu līmeņu darbiniekiem un sabiedriskajām organizācijām Latvijā.
Pašlaik visaktīvāk politiski tiek strādāts Latvijas Kristīgo Demokrātu Savienībā (KDS), veicot vicepriekšsēža pienākumus.
Jau Atmodas pirmajos gados tautiešiem Latvijā tika noorganizēti vairāki materiālās palīdzības sūtījumi no Vācijas ar katras kravas ca.10.000,- Ls vērtību.
Daudzi personīgi finansiāli ziedojumi un padomi veltīti sabiedriskām organizācijām, partijām, izglītības iestādēm un daudziem cilvēkiem privāti uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Vēl turpinās darbošanās dažādās organizācijās gan Latvijā, gan Vācijā. Strādājot maizes darbu, Atis Homka visus 40 gadus ziedoja savu brīvo laiku latviešu organizāciju darbam, kas patiesībā nozīmēja cīņu par Latvijas atbrīvošanu un nacionālās stājas saglabāšanu. Šodien ar lepnumu var atskatīties uz padarīto darbu, jo Rietumu valstis Latvijas okupācijas laikā akceptēja ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu priekšlikumus un valstu parlamentos un valdībās pieņēma attiecīgos likumus un lēmumus par Baltijas valstīm. Tāpēc tām pēc Padomju Savienības sabrukuma nedraudēja Čečenijas liktenis, un šodien tās ir brīvas bez asins izliešanas.
A.Homka ir izaudzinājis divas meitas Angelu un Birutu. Divi mazbērni un pārējie ģimenes locekļi katru gadu vasarā ciemojas Latvijā.

ATTĒLI:
1. Atis Homka Rīgā 2004.gada februārī.
2. Atis Homka Rīgā studiju laikā 1943.gadā.
3. Kapteinis Atis Homka Rīgā pie sava rakstāmgalda.

2004.gada decembrī

Viesītes vidusskola
Sagatavoja 10.b klases skolniece Baiba Strause
Konsultanti: vēstures skolotāja Maija Gabuža, informātikas skolotājs Roberts Orups

LIIS izstrādne