MIĶELIS GRUZĪTIS
Lubānas novada domes priekšsēdētājs,
pašvaldību vada vairāk kā 30 gadus;
sabiedriskais darbinieks, piedalījies TF dibināšanas kongresā;
Atguvis zemi un māju, kur Gruzīšu dzimta dzīvojusi kopš 1630. gada.
Dziesmu autors un dziedātājs
Miķelis Gruzītis dzimis 1940. gada 29. septembrī. Miķelis
Gruzītis uzauga 7 bērnu ģimenē, kurā viņš bija vienīgais dēls – otrs vecākais
starp bērniem. Savu vārdu Miķelis ieguva tāpēc, ka togad 29.septembrī „Lettēs”
ziedēja miķelīši, bet Miķeļa tēvs Rolands mēdza savu sieviņu Annu pēc bērna
piedzimšanas sveikt ar tām puķēm, kuras tai laikā ziedēja.
Bērnība pagāja tēva mājās „Lettēs” (bijušais Madonas raj., Indrānu pag.).
Miķelis jau kā mazs puika daudz palīdzēja lauku darbos. Mācījās art, par spīti
mazajām mušiņām, kas līda visur, kur vien varēja. No sejas nodzīt knišļus
izdevās, bet ausis tika sakostas tā, ka tās ļoti sapampa un vēl ilgi bija
sarkanas. Bet jāar bija tāpat, jo tēvs (tolaik kolhoza priekšsēdētājs) bija ļoti
prasīgs, un viss bija jāizdara, kā nākas. 1954. gadā M.Gruzīša tēvs aizgāja no
darba kolhoza vadībā. Miķelim tika mācīts braukt ar traktoru, un tas viņam
patika un tīri labi padevās. Tā kā viņi dzīvoja pie upes, Miķelis gāja
makšķerēt. Toreiz makšķerauklas nebija dabūjamas, tāpēc viņi tās gatavoja no
zirga astes astriem. Zivi esot ķērušas labi, un arī pati makšķerēšana viņam
iepatikās.
1947.
gadā Miķelis Gruzītis sāka mācīties Lubānas vidusskolas 1. klasē. Muzikāls,
apdāvināts dziedātājs un dejotājs. Jau 7. klasē viņš dejoja vidusskolas deju
kolektīvā. Modernās dejas pasniedza skolotāja Rita Liberte. Atmiņā palicis, kā
tika mācīts Vīnes valsis, kad starp puisi un meiteni ielika grāmatu un bija
jādejo tā, lai grāmata neizkrīt. Pāris piedalījās arī dejotāju sacensībās
(pieaugušo konkurencē), kurās no četrām dejām trijās viņi ieguva 1. vietu (
lēnajā valsī viņi palika otrie). Skolas gados tika dziedāts arī korī, kur no
sākuma skolotāja ielika viņu soprānos pie meitenēm, un, lai arī Miķelis tika
ļoti slavēts, par to viņš ļoti apvainojās. Ar laiku viņu ielika altos un
visbeidzot arī tenoros.
Skolas laikā Miķelis Gruzītis iemīlēja sportu. Pagājušā gs. 50. gadu sākumā
Cesvaines rajonā ar viņš panākumiem piedalījās basketbola sacensībās un katru
gadu arī skolēnu vasaras spartakiādēs.
Aizrāvās arī ar riteņbraukšanu. Pirmās sacensības, kurās viņš piedalījās, bija
rajona sacensības 1957. gadā. Tajās tika iegūta 4. vieta. 1959. gada M. Gruzītis
piedalījās Latvijas republikas meistarsacīkstēs. 20 km distancē ar individuālo
startu viņš ieguva 2. vietu un sudraba medaļu, zaudējot 1. vietas ieguvējam
sporta meistaram Tīsonam tikai 5 sekundes. Riteņbraukšanu viņš uztvēra visai
nopietni, trenējās un pirms katrām sacensībām izjauca, iztīrīja un atkal salika
velosipēdu.
Patika arī slēpot. Lubānas vidusskolā viņš bija spēcīgākais slēpotājs. Veiksmīgi
piedalījies sacensībās, kurās ieguva godalgotas vietas. Grūti bija cīnīties ar
Madonas un Cesvaines puišiem, kas bija spēcīgāki kalnu slēpošanā (Lubāna ir
līdzenumā, tāpēc lubānieši neprata tik labi braukt pa kalniem.)
Ģimenes apstākļu dēļ Miķelim uz laiku skola bija jāpamet un jāmeklē algots
darbs:1957. un 1958. gada vasarā viņš strādāja „Akmeņtacī”, kas bija dolomīta
ieguves vieta. Darbs bija smags, un vadītājs neticēja, ka M. Gruzītis izturēs,
bet viņš palika. Darbs sākās 4.00 un beidzās 14.00, jo lielā karstuma dēļ dienas
vidū strādāt nebija iespējams.
1959.
gadā M. Gruzītis sāk strādāt zāģētavā, vēlāk tika nosūtīts uz šoferu –
atslēdznieku kursiem Liepājā. Pēc kursu pabeigšanas Miķelis gribēja turpināt
mācības vidusskolā, bet 7. oktobrī no Liepājas Miķeli Gruzīti iesauca Padomju
armijā. Pirmie deviņi mēneši aizritēja Kolas pussalā aiz polārā loka, kur tika
piedzīvota gan polārā diena, gan polārā nakts. Armijā laiks bija garš – 3 gadi
un 2 mēneši, bet M. Gruzītis to neuzskata par zemē nomestu laiku. Viņš dienēja
Padomju armijas gaisa spēkos pie lidmašīnu tehniskās apkopes. Šeit tika iegūta
pieredze darbā ar precīziem mehānismiem, attīstīta pacietība, laba fiziskā
sagatavotība un bija iespējas nodarboties ar sportu un pašdarbību. Galvenais –
šajā laikā gūta atbildības izjūta par darāmo.
1963. gada 15. janvārī M. Gruzītis sāka strādāt Lubānas Meliorācijas
celtniecības pārvaldē. Te par viņa vaļasprieku kļuva medības. Medībās viņš
iepazinās ar Leo Bērziņu – Latvijas Komunistiskās partijas Madonas rajona
komitejas sekretāru. Viņa pamudināts, M.Gruzītis nolēma piedalīties vietējās
padomes vēlēšanās, un viņu ievēlēja par deputātu. Pirmajā deputātu sanāksmē L.
Bērziņš par padomes priekšsēdētāju ieteica izvēlēt M. Gruzīti, un 1975. gada
19.jūnijā viņš tika ievēlēts par Lubānas pilsētciemata priekšsēdētāju.
Jau savas darbības sākumā 1976. gadā M. Gruzītis sāka veidot Lubānas ciematu par
apdzīvotu vietu ar sakārtotām ielām, trotuāriem, mūsdienīgu ielu apgaismojumu,
sakoptiem parkiem un skvēriem. Īpaša uzmanība tika pievērsta ūdens apgādes un
notekūdeņu sistēmu sakārtošanai. Viņa laikā bija tāds teiciens: „ Kur nav
kanalizācijas, tur nav civilizācijas!” Toreiz iedzīvotāji bija daudz
atsaucīgāki un piedalījās labiekārtošanas darbos, it īpaši tranšeju rakšanā,
elektrības un sakaru kabeļu ieguldīšanā. Grūtības bija ar materiālu sagādi,
tomēr bija jāatrod iespējas un līdzekļi tā visa sarūpēšanai. Šie darbi M.
Gruzītim nodrošināja saprātīga saimnieka slavu.
80.-90.gados
M. Gruzītis aktīvi iesaistījās Atmodas procesā. 1988.gada vasarā, kopā ar
A.Kumsāru, N.Broku, viņš bija to pirmo 13
cilvēku vidū, kuri iesāka veidot Tautas fronti Madonas rajonā. 1988.gada rudenī
sāka veidoties Tautas frontes grupa Lubānas ciematā. 1988. gada oktobrī Miķelis
Gruzītis piedalījās arī TF dibināšanas kongresā Rīgā. Barikāžu laikā tika veikts
organizatoriskais darbs uz vietas Lubānā.
M.Gruzītim ir nozīmīga loma arī Lubānas pilsētas statusa piešķiršanā 1991.gada
30.janvārī.
2007.gadā tika izveidots Lubānas novads, apvienojot Lubānas pilsētu un Indrānu
pagastu. Par novada priekšsēdētāju kļuva Miķelis Gruzītis. Tā arī ir viena no
M.Gruzīša idejām, par kuru domas dzima jau pagājušā gadsimta 80.gadu vidū, -
atjaunot Lubānas novada vēsturiskās robežas.
Sestdienas un svētdienas M. Gruzītim paiet zemnieku saimniecībā „Lettes”. Šeit
Gruzīšu dzimta dzīvojusi kopš 1630. gada. 1869. gadā M. Gruzīša senči izpirka
zemi no muižas. Nosaukums „Lettes” radies no vārda „Lettisch”, jo agrāk zemes
īpašums saucās Lattisch Gruzitis. Dzimtas uzvārds „Gruzītis” radies no Lubānas
ezera krastos augošu meldru vai niedru nosaukuma „grūži”. 50. gadu nogalē viņa
tēvs „Lettēs” uzcēla māju. Kopš 1992. gada, kad M. Gruzītis atguva senču zemi un
māju, praktiski izmantota tiek tikai zeme, jo māja ir sliktā stāvoklī. Mantotā
zeme bija 56 hektāri. Zeme un mežs tika piepirkta klāt, un tagad M. Gruzītis
saimnieko 110 hektāru lielā platībā.
1964.gada
25.janvārī apprecējās M. Gruzītis ar Viju Gruzīti (Galvanovsku). Viņiem ir trīs
bērni. Vecākā meita – Jolanta Kočāne (1966.), otra meita – Laila Ozoliņa
(1969.), jaunākais bērns – Rolands Gruzītis (1971.) - Miķeļa vienīgais dēls,
neprecējies. Gruzīšu dzimtā interesants fakts ir tas, ka katrā paaudzē ir tikai
viens vīrietis. Tas turpinās jau ceturtajā paaudzē. Miķelim Gruzītim ir 6
mazbērni.
Aktīvā atpūta un relaksācija notiekot mežā. Jau 60. gadu nogalē sākās viņa
aizraušanās ar medībām, šad tad uz mežu ir izdevība aizbraukt arī tagad. Mežā
viņam patīk ne tikai medīt, bet arī strādāt.
M.Gruzīša hobijis ir arī dziedāšana un dziesmu sacerēšana. Dzied viņš jau kopš
bērnības, bet plašākai publikai viņš kļuva pazīstams pateicoties TV žurnālistei
Dainai Bruņiniecei, kura viesojās pie M. Gruzīša, veidojot raidījumu „Savai
zemītei” (1990.). Neilgi pēc tam aizsākās M.Gruzīša sadarbība ar Saulkrastu
kapelu. Dziesmas M.Gruzītis raksta, izmantojot diktofonu, jo notis rakstīt
neprot. Savas dziesmas viņš sauc par tēvzemes mīlestības dziesmām, jo pats ir
savu tēvu zemi mīlošs cilvēks. 1992.gada „Mikrofona” aptaujā dziesma „Pārdomu
vējš” ieguva 2.vietu. Tagad Miķeļa sacerēto dziesmu skaits sniedzas pāri 20, tās
ierakstītas un tiek izplatītas arī CD un kasetēs.
ATTĒLI:
1. M.Gruzītis 2007.gada pavasarī.
2. M.Gruzītis sporto. Madonas rajona pašvaldību darbinieku spartakiāde. 2000.g.
3. M.Gruzītis kopā ar A.Gorbunovu, atklājot jauno tiltu pār Aivieksti 2002.gada
28. septembrī.
4. M.Gruzītis – dziedātājs.
5. 2004.gada 16.aprīlī, sveicot Broņislavu Martuževu.
2008.gada martā
Lubānas vidusskola
Sadarbībā ar M. Gruzīti sagatavoja 6.b klases skolniece Patrīcija Kolāte
Konsultants – skolotāja Iveta Peilāne
Ievietots ar VJIC atbalstu