NDRIS GROSBERGS

sportists, karatē treneris
un kluba dibinātājs

Dzimis 1972.gadā 22.februārī, Kalnciemā. Ģimene dzīvoja Kalnciemā (tagad Valgundes pagasts). Tēvs bija galdnieks kolhozā "Kalnciems" un māte strādāja pasta nodaļā par pastnieci. 1978.-1990.gadā Andris mācījās Kalnciema vidusskolā, kurā tajā laikā sportā bija volejbola specializācija. Andra sapņi bija saistīti ar sportu, tādēļ gribēja iestāties institūtā volejbola specializācijā, taču šis sapnis nerealizējās.
Kad bija jāiet obligātajā karadienestā, ģimenes apstākļu dēļ Andrim bija iespēja izvēlēties alternatīvo darba dienestu. Darba dienestā, bija jāstrādā 3 gadi, tur Andris pievērsās karatē treniņiem.
1991.gada barikāžu laiks - tas Andrim paliks atmiņā. Sevišķā brīvprātīgo kārtības sargu vienība - viņu vidū Andris - sargāja Latvijas radio. Apakšā caurlaidē pie ieejas sēdēja miliči, bet jaunie zēni augšā plānoja, kur un kā palīdzēt evakuēties radio nama darbiniekiem, ja iebrukumu radio namā organizēs no augšas, vai blakus ēkām. Viņi neizgāja no radio nama 5 dienas, tikai tagad to vairs neviens nekur nepiemin. (Andris domā - varbūt tādēļ, ka vēlāk šī vienība tika apvainota sadursmēs ar OMON, un tikai nesen izbeidza apsūdzības šai sakarā).
1990.gadu sākumā uz Latviju sāka braukt pasaules karatē meistari, kuri palīdzēja pilnveidot tehniku, un 1994.gadā Andris izmantoja iespēju aizbraukt uz Eiropas čempionātu Anglijā. Andris gribēja pārbaudīt sevi, jo 4 gadus bija profesionāli trenējies, bet starptautisku cīņu pieredzes nebija. Eiropas čempionāta rezultātā, kur Latvijas komanda ieguva 4.vietu, Andrim tika dota iespēja trenēt bērnus, starp kuriem jaunākajiem bija 4 gadi. 1994 .gadā viņš arī ieguva melno jostu I.T.K.F.

Tagad Andrim ir personīgais sporta klubs ar vairākām filiālēm. Andra Grosberga karatē sporta klubs ir Latvijas Karatē Asociācijas J.K.A. biedrs. Andris šajā organizācijā ir tehniskais direktors - atbild par karatē tehniku Latvijā. Treniņu grupas ir Jelgavā, Rīgā un Kalnciema vidusskolā.
Treneris katru gadu organizē vasaras nometnes, kur var piedalīties volejbolisti, basketbolisti, bērni, kas nodarbojas ar karatē un arī citi. Nometnēs tiek apgūti pašaizsardzības pamati, notiek spēles, teātri, dalībnieki paaugstina savu karatē kvalifikāciju. Šādā veidā tiek piesaistīti un organizēti cilvēki. Tas arī ir Andra mērķis: popularizēt karatē starp jauniešiem, lai katrā skolā būtu karatē grupa, organizēt jauniešu brīvo laiku, viņu intereses, lai viņus audzinātu ar savu paraugu.
Andris uzskata, ka cilvēki īstenībā nezina, kas ir karatē, un tikai tie, kas būs nodarbībās pacietīgākie, pēc vairākiem gadiem to uzzinās. Treniņu laikā skolā treneris neuzkrītoši veido skolēnos stāju, attieksmi vienam pret otru, pret apkārtējiem un arī dzīvi. Māca saviem audzēkņiem pacietību, neatlaidību, lai pie pirmajām neveiksmēm nenolaiž rokas un nepadodas. Tas viss tiek pasniegts ar humoru, asprātīgi, ar izteiksmīgiem žestiem attēlojot treniņu laikā novērotās situācijas. No viņa dzirkstī dzīves prieks. Treneris saka: "Bērniem interesē un patīk karatē. Treniņi viņiem parāda, ka karatē palīdz dzīvē, ka viņi kļūs spēcīgi un varēs rīkoties pēc savas izvēles."
A.Grosberga trenētie skolēni melnās jostas iegūst pusaudžu gados.

Arī Andra vecākā māsa Anda apliecina, ka viņš labi prot apieties ar bērniem, spēj būt viņiem gan autoritāte, gan biedrs. Arī ģimenē Andris vienmēr ir bijis atbalsts visiem. Anda stāstīja: "Mēs ģimenē bijām četri bērni, bet attiecības vienmēr bija labas. Ja bija strīdi, tad tie bija klusi. Andris bija paraugs, pozitīvs cilvēks - autoritāte, viņu klausīja arī negribot. Mēs zinājām - viņš nekad nežēlos, viņš vienmēr teiks taisnību, lai arī cik grūti ir to uzklausīt. Viņš bija labākais, māte vienmēr teica: "Mans dēls!" Arī tagad Andris neaizmirst savus vecākus, viņš vienmēr ir īstajā vietā un laikā. Labprāt spēlējas ar māsas Ilzes bērniem. Draugi viņam ir sirsnīgi, viņu starpā valda īpaša atmosfēra."
2000.gada 14.oktobrī apprecējās ar Inu Zaicevu, kas arī ir viena no pirmajām melnās jostas ieguvējām Latvijā. Pēc māsas domām, ar savu sievu Andris labi sader - viņš ar savu straujo dabu, viņa - prātīga un miermīlīga.

Andris prot angļu valodu un krievu valodu sarunvalodas līmenī, kā pats izsakās. Ja Andrim nav karatē nodarbību (katru dienu vairākas treniņu grupas dažādās vietās, kā arī paša treniņi), brīvā laika nodarbības ir ļoti dažādas: kino, mūzika, pludmales volejbols, baseins vai trenažieri. Mierīgas atpūtas nav, visu laiku kustībā. Viņš uzskata, ka cilvēkam ir daudz jāpiepūlas, lai piepildītu ieceres un gūtu sasniegumus.



ATTĒLI (no A. Grosberga personīgā arhīva):

1. Andris un Ina Grosbergi ar saviem audzēkņiem 1995. gads.
2. Treniņš vasaras nometnē 1993.gadā.
3. Andris un Ina treniņā brīvā dabā 1995.gada vasara.

2001.gada marts

Kalnciema vidusskola
Sagatavoja 10.kl. skolniece Jekaterina Dmitričenko;
darbu vadīja Lilita Viļuma

LIIS izstrādne