ALEKSEJS GRIGORJEVS

filologs, žurnālists,
pētnieks un mācībspēks, politiķis,
apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1954. g. 9. martā Ventspilī skolotāju ģimenē. Ir divas māsas - Aija un Tatjana.
Mācījies Ventspils 2. vidusskolā (1961-1971), studējis LVU Svešvalodu fakultātē (1971-1976), kuru pabeidzis iegūstot angļu valodas un literatūras pasniedzēja kvalifikāciju. Mācījies un pabeidzis aspirantūru Maskavas Valsts universitātē Literatūras teorijas katedrā (1980-1984). Ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu literatūras teorijā (1986. g.). Filoloģijas zinātņu doktors (1993. g.).
Darba gaitas sācis 1976. gadā par tulku Ventspils ostas rūpnīcā, kur strādājis līdz 1978. gadam. Pēc tam bijis pasniedzējs LVU Svešvalodu katedrā (1978-1989). Vienlaikus publicējis zinātniskus un kritiskus rakstus par latviešu un krievu literatūru un teātri (1983-1989).

Iesaistījies LTF no tās dibināšanas brīža, piedalījies nacionālo minoritāšu kultūras asociāciju veidošanā (1988-1989). Izveidojis krievu izdevumu LTF laikrakstam "Atmoda", bijis tā galvenais redaktors (1989-1991), pēc tam LTF laikraksta "Baltijskoje vremja" galvenais redaktors (1991-1992). Strādājot šajā amatā, veicinājis izpratni par Latvijas neatkarības centieniem krievu sabiedrībā Latvijā un bijušajās padomju republikās. Ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē (1990-1993), bijis Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā. Ievēlēts un darbojies Rīgas Tautas deputātu padomē (1990-1994).

Bijis pētnieks Kristiāna Mikelsena institūtā Bergenā, Norvēģijā, nodarbojies ar Austrumeiropas demokratizācijas procesu izpētes jautājumiem (1993-1994). Pēc tam strādājis Misūri universitātes Politisko zinātņu departamentā par asociēto profesoru (1994-1995). Bijis Ņujorkas universitātē asociētais profesors brīvās mākslas maģistratūras programmā (1995-1996). Iesaistījies darbā Nacionālajā demokrātiskajā starptautisko attiecību institūtā (ASV), strādājis Vašingtonā, kā arī šī institūta pārstāvniecībā Maskavā (1996-2000). No 2000. gada februāra turpina pildīt konsultanta pienākumus šajā institūtā, būdams Rīgā. Nav bijis PSKP biedrs, arī tagad - bezpartejiskais.
Publicējies par demokratizācijas procesiem Latvijā un bijušajā Padomju Savienībā ASV, Nīderlandē, Ungārijā, Norvēģijā, veidojis radioprogrammas par minētajiem jautājumiem Lielbritānijā un Francijā (1989-1996). Kā vieslektors uzstājies ASV, Nīderlandē un Norvēģijā, piedalījies zinātniskajās konferencēs ASV, Zviedrijā, Norvēģijā un citur, sniedzis intervijas ASV, Lielbritānijas, Nīderlandes un Francijas nacionālajās televīzijās un radio.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

2000.gada augusts