
Rīgas Tehniskās
universitātes profesors,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni
Dzimis 1938.gada 7.augustā Daugavpilī skolotāja ģimenē. Mācījies
Vecozolu septiņgadīgajā skolā, Aglonas un Jelgavas vidusskolā.
1961.gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta (RPI; tagad Rīgas
tehniskā universitāte) Elektroenerģētikas fakultātes rūpniecības
iekārtu automatizācijas specialitāti, iegūdams inženiera
elektromehāniķa kvalifikāciju. No 1961.gada līdz 1962.gada
rudenim strādāja Rīgas pusvadītāju rūpnīcā, bet kopš
1962.gada strādā RPI. Mācījies RPI aspirantūrā, 1969.gadā
aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. Rīgas
tehniskajā universitātē (RTU) pildījis Automātiskās
elektriskās piedziņas katedras docenta, profesora, katedras vadītāja
pienākumus, bet kopš 1998.gada strādā par elektriskās piedziņas
grupas profesoru RTU Industriālās elektronikas un elektropiedziņas
institūtā.
Publicēti vairāk nekā 280 zinātniskie darbi Latvijā un daudzās
ārvalstīs elektriskās piedziņas, automātikas, alternatīvās
enerģētikas un pjezopārveidotāju jomā. Vadījis 4 doktora
disertācijas, 6 maģistrantus un 41 diplomprojektu, kā arī
bijis Daugavpils Tehniskās fakultātes daudzu studentu grupu
kurators. 1985.gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātā izgudrotāja
goda nosaukums. 1996.gadā ieguva Latvijas Automātikas Nacionālās
organizācijas balvu. 1998.gadā Kembridžas bibliogrāfijas
centrs Anglijā nominēja kā gada zinātnieku. Šajā pašā gadā
apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV pakāpi.
Prof.J.Greivulis ir vairāku augstskolu habilitācijas padomju
loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes senāta loceklis,
Latvijas Enerģētiķu biedrības sertifikācijas apakškomisijas
priekšsēdētājs.
Prof.J.Greivulis nāk no skolotāju dzimtas. Tēvs - Polikarps
Greivulis strādāja par skolotāju Latgales un Vidzemes skolās.
Skolotāji bijuši arī mātesbrāļa Staņislava Rasnača ģimene
- Marija un Staņislavs Rasnači strādājuši Ludzas ģimnāzijā,
Jelgavas 1.vidusskolā un Pedagoģiskajā skolā. Mātes otrā brāļa
meita Skaidrīte Brūvere pašlaik strādā LLU, kur pasniedz
augstāko matemātiku. Kopumā vecāku dzimtas divās paaudzēs
devušas vairāk kā 15 skolotāju.
1999.gada septembris
LIIS izstrādne