OĻĢERTS GRĀVĪTIS

Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

profesors, mākslas doktors (Dr. art.),
pedagogs un augstskolas mācībspēks,
komponists un mūzikas vēsturnieks,
grāmatu autors,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

ĢIMENE
Dzimis 1926.g. 30. VIII Alūksnē, Latvijas armijas seržanta Ernesta Grāvīša (1899. - 1993.) - Triju Zvaigžņu Ordeņa Goda zīmes kavaliera - un friziera amata meistares Emmas Grāvītes (1893. - 1989.) ģimenē. Latvietis. Brālis - Visvaldis Grāvītis (dz. 1931.) - kordiriģents, pianists, ērģelnieks, pensionēts Cēsu mūzikas koledžas pedagogs.
Precējies 1949. gadā: sieva Erna Grāvīte (Būmane; dzimusi Jaunpiebalgā, tagad jaunatgūto tēvtēvu māju - "Jaunzariņu" īpašniece) - Latvijas Medicīnas akadēmijas profesore - stomatoloģe. Meita - Inese Treimane (1952.) - literatūrzinātniece, Tulkošanas un terminoloģijas centra Galvenā literārā redaktore. Mazbēmi: Haralds Treimanis, (1981.), Laura Brūvele (1977.) un Elīna Treimane (1975.). Mums divi mazmazdēli: Kristofers Treimanis un Artūrs Brūveris - abi piedzimuši šogad.

IZGLĪTĪBA
Latvijas Valsts Konservatorijas (LVK) kompozīcijas nod. 1956. - 1960. gadā (prof. Jāņa Ivanova spec. kl.); Ļeņingradas Valsts Konservatorijas mūzikas vēstures aspirantūra 1952. - 1956. gadā (prof. Georgija Tigranova spec. kl.); LVK mūzikas vēstures nod. 1947. - 1952. gadā (prof. Jēkaba Vītoliņa spec. kl.);
Mūzikas vidusskola pie LVK 1945. - 1947.gadā (prof. Arvīda Žilinska klavieru klase), Cēsu Tautas konservatorija 1940. - 1944. gadā (Dainas Pavasaras klavieru klase).
Divi augstākās mūzikālās izglītības diplomi: k o m p o n i s t a (1960.) un muzikologa (1952.). Mākslas doktors - piešķīrusi Latvijas Zinātnes Padome 1994. g. (pamats: 1984. gadā saņemtais profesora, 1970. gadā - docenta un 1969. gadā mākslas zinātņu kandidāta diploms, ko izdevusi bijušās PSRS Augstākā atestācijas komisija Maskavā.).

DARBA PIEREDZE
J. Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas (LMA) mūzikas vēstures katedras profesors, zinātniskā sektora līdzstrādnieks kopš1993.gada (līdz šodienai).
Mūzikas vēstures katedras vadītājs (1984. - 1993.). Latvijas Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, mūzikas sektora vad. (1975. - 1983.). No 1961.g. LVK pasniedzējs, docents (1970.), profesors (1984.), zinātniskās padomes loceklis līdz 1997. gadam.
1948. - 1956. g. patstāvīgo darba gaitu sākums koncertmeistara-pianista, vēlāk mūzikas literatūras pedagoga amatā E. Dārziņa spec. mūzikas vidusskolā un Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolā.

RADOŠAIS DARBS sazarots vairākos virzienos: darbi kompozīcijā, rakstniecībā, publikācijas periodikā, kā arī aktīvs lektora darbs.

SABIEDRISKI ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA
Latvijas Komponistu Savienības biedrs kopš 1952.g.; KS Valdes sekretāra amatā ievēlēts 1968. - 1974. un 1959. - 1962. gadā, valdes loceklis no 1956. - 1981. gadam. Aktīva līdzdalība KS kongresos, muzikologu zinātniskajās konferencēs. Latvijas komponistu delegāciju sastāvā 60. - 90. gadu periodā biju daudzos ārzemju komandējumos (bijušās PSRS republikās, tāpat Somijā, Polijā, Ungārijā, Bulgārijā, Vācijā, Kanādā, ASV un citur). 1960. - 1989. g. arī Latvijas Žurnālistu Savienības biedrs, ilgāku laiku biju tās mūzikas sekcijas vadītājs.
Tā saucamā "Berklava iesaukuma" PSKP biedrs no 1959. gada. Darbojies Latvijas KS partijas organizācijā, vairākkārt ievēlēts par tās sekretāru. 1989. gadā pārgājis Latvijas Neatkarīgajā Komunistu Partijā. Ar 1990. gadu, darbojoties Tautas Frontē, no KP izstājies.
Rīgas Latviešu Biedrības (RLB) biedrs kopš 1997.gada, tās Mūzikas Komisijas priekšsēdētājs. 1998. gadā ievēlēts RLB Domē.

APBALVOJUMI
Jāņa Ivanova prēmijas laureāts (1986.), PSRS skatuves jaundarbu konkursa laureāts (1967., par
operu " Sniegputeņos"). Vairāki bij. PSRS un bij. LPSR valdību apbalvojumi (tajā skaitā LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums 1969.g.).
Pamatojoties uz Triju Zvaigžņu ordeņa domes 1998. gada 29. oktobra lēmumu, apbavots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira -- " Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks"), kas pasniegts 1998. gada 17. novembra svinīgajā sarīkojumā Latvijas Nacionālajā teātrī.

PRASMES. INTERESES
Pārvaldu krievu valodu, sarunu līmenī - vācu. Šoferis - amatieris no 1956. gada. Pēdējos gados strādāju tikai ar datoru. Kopš bērnu dienām spēlēju klavieres. Brīvajā laikā mīlu dzīvot Vidzemes lauku vidē - Jaunpiebalgas "Jaunzariņos" - sievas dzimtajās mājās. Saista makšķerēšanas sports.


Adrese: Kr. Valdemāra 67 - 11, Rīgā, LV - 1013; tel. (2) 279488 - pēc 2000. gada decembra jauna adrese: Brīvības bulv. 237, 3. korpuss, dz. 6, Rīga, LV- 1006; mob. tel. 9127305.


2000 . gada 7. oktobrī

LIIS izstrādne